Dienas ziņas

Ar konvoju uz Ukrainu ved arī laivas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Apgūst gan latviešu valodu, gan Latvijas medicīnas sistēmu

Rēzeknē nonākušie Ukrainas ārsti cītīgi apgūst latviešu valodu un veselības sistēmu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 5 mēnešiem.

Rēzeknes slimnīcā pašlaik strādā 11 Ukrainas valstspiederīgie. No tiem deviņi ir ārsti dažādās specialitātēs. Viņi ik dienas mācās latviešu valodu un atzīst, ka Latvijā veselības sistēma ir labāk sakārtota nekā viņu dzimtenē. 

Lielākā daļa ukraiņu ārstu nupat kā noslēdza pirmo trīs mēnešu garo mācību posmu, nokārtoja latviešu valodas eksāmenu A1 līmenī un turpina apgūt A2 līmeni.

"Latviešu valoda ir grūta valoda, bet mēs mācāmies, mācāmies, mācāmies! Grūtas ir deklinācijas, darbības vārdu konjugācijas plus tagadne, pagātne, nākotne, dažādās galotnes, garumzīmes! Grūti, bet es ticu, ka mums viss izdosies!" pauda Rēzeknes slimnīcas internists no Ukrainas Andrejs Kozlovs.

Neirologs no Ukrainas Vladislavs Paršukovs stāstīja, ka slimnīcā kursi notikuši trīs reizes nedēļā:

"Ja man vajag novērtēt un redzu smagu insultu, tad es pacientam uzreiz pienāku [un saku] – es atvainojos, esmu ārsts no Ukrainas, es tikai krieviski runāju, bet drusku latviski."

Latviešu valodas kursus Rēzeknes slimnīca organizē par saviem līdzekļiem. Tas esot būtiski, lai Ukrainas valstspiederīgie varētu strādāt slimnīcā un vienlaikus nodrošināt tik ļoti nepieciešamo speciālistu pieejamību. Savukārt pašiem Ukrainas ārstiem valodas barjeras pārvarēšana ļauj vieglāk integrēties sabiedrībā, kā arī pildīt profesionālos pienākumus.

"Lielākoties tās ir tādas pamata zināšanas, proti, lai es varētu aizpildīt anketu – savu izglītību, norādīt adresi, dzīvesvietu –, izstāstīt par savu ģimeni. Tā kā strādājam ar pacientiem, ir jau iemaņas aizpildīt ambulatorās kartes. Bez tā mums nekā!" norādīja otolaringoloģe no Ukrainas Jaroslava Kolikhova.

Latviešu valodas skolotāja Anita Deksne lielīja savus apmācāmos – tādu degsmi apgūt svešu un arī grūtu valodu nevar bieži sastapt. 

"Viņi apstādina un izjautā, ar ko atšķiras teikt no sacīt, kad ir skatīties, kad ir redzēt. Tas ārkārtīgi priecē, kad cittautietis pamana kādas valodas nianses vai nu izrunā, vai nu gramatikā," stāstīja Deksne. 

Līdztekus latviešu valodai ārstiem no Ukrainas nākas apgūt arī Latvijas medicīnas sistēmu, kas būtiski atšķiras no Ukrainas sistēmas. Lai arī pirms dažiem gadiem Ukrainā tika sākti pirmie veselības aprūpes reformas soļi, viņuprāt, medicīnas sistēma Latvijā ir attīstītāka.

"Acīmredzot pateicoties tam, ka Latvija ir Eiropas Savienībā, jums tomēr medicīnas līmenis un medicīnas pieejamība parastiem cilvēkiem ir augstāka nekā Ukrainā.

Diemžēl... Ceru, ka arī Ukrainā būs tāds medicīnas līmenis, ne sliktāks kā Latvijā. Aprīkojums ir labāks, procesu organizācija labāka," sacīja internists Kozlovs.

Daudzi Rēzeknes slimnīcā sastaptie ārsti no Ukrainas te strādā jau gadu, taču par nākotnes plāniem runāt izvairījās, norādot, ka dzīvo vienai dienai. Turpretī otolaringoloģe Jaroslava darba gaitas Rēzeknes slimnīcā uzsāka vien šī gada februāra beigās un pieļāva, ka tik ātri Latviju nepametīs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti