Auto galvaspilsētā novietot kļūst arvien sarežģītāk
Marta nogalē "Rīgas satiksmes" pārziņā bija vairāk nekā 5600 autostāvvietu. Gada laikā to skaits sarucis teju par 220 vietām. Novietot automašīnas pilsētā kļūst arvien sarežģītāk, jo šā gada pirmajos trīs mēnešos pieprasījums bija tāds pats, kā 2019. gadā, kad pašvaldības autostāvvietas iedzīvotāji izmantoja ap pusotru miljonu reižu. Izņemot Covid-19 pandēmijas laiku katra gada sākumā "Rīgas satiksme" iekasējusi vairāk nekā trīs miljonus eiro.
"Savulaik ļoti bieži automašīnu stāvvietas bija izvietotas uz ietvēm, kas mazināja pārvietošanās ērtumu gan māmiņām ar bērnu ratiņiem, gan cilvēkiem ratiņkrēslos, gan arī lielākām cilvēku plūsmām. Tāpēc patlaban tā vairs nav. Automašīnas no ietvēm praktiski tiek novietotas uz ceļa braucamās daļas, kur viņas stāv paralēli braucamajai daļai, nevis tā, kā bija savulaik, [kad novietoja] "skujiņā", kas arī samazināja ielu caurlaidību. Tāpat automašīnu skaits samazinās gan velojoslu daudzuma, gan kopīgās sakārtošanas dēļ," pārmaiņas ieskicēja uzņēmuma pārstāve Baiba Bartaševiča-Feldmane.
Pašvaldība ekspertu izstrādāto koncepciju vēl vērtē
Lai iedzīvotāji un viesi Rīgā spēkratus varētu novietot un tajā pašā laikā justos droši, galvaspilsētas dome pirms pāris gadiem nolēma veikt izpēti un izstrādāt autonovietņu koncepciju. Par vairāk nekā 100 tūkstošiem eiro līgumu noslēdza ar starptautisko profesionālo pakalpojumu uzņēmumu "PricewaterhouseCoopers", kuram vajadzēja izpētīt situāciju, iepazīt ārvalstu pieredzi un izteikt priekšlikumus un risinājumus, piemēram, mainīt stāvvietu zonējumu un cenu politiku.
Vērienīgā izpēte noslēdzās pagājušā gada martā. Vai no ieteikumiem kaut kas ir ņemts vērā?
"Šobrīd koncepcija vēl atrodas izpētes stadijā, mēs to vērtējam, bet jebkurā gadījumā tas ir tikai pirmais solis, lai sāktu plānot pilsētvidi, jo tas nav tikai maksas stāvvietu jautājums.
Tas ir jautājums par mikrorajoniem, kur mašīnu ir ļoti daudz un tās nav kur likt," atzina Administratīvās pārvaldes priekšnieces vietniece Natālija Moškeviča.
"Šajā jautājumā pašvaldībai būtu [jābūt] tai, kurai jāiegulda infrastruktūrā, lai tur izbūvētu autonovietnes. Līdz ar to šo jautājumu nevar ieviest gada garumā. Tas ir dokuments, kas var kalpot par pamatu turpmāku dokumentu izstrādei un pašvaldības kaut kādu soļu veikšanai," viņa turpināja, piebilstot, ka derīguma termiņa rekomendāciju izpildei nav un tās arī nav obligāti jāievieš.
Rosina palielināt tarifus un paplašināt stāvvietu zonējumu
Latvijas Radio noskaidroja, ka uzņēmuma viens no priekšlikumiem ir ievērojami palielināt "Rīgas satiksmes" autostāvvietu maksu, kas ir spēkā kopš 2015. gada. Savukārt stāvvietu zonējumu piedāvāts paplašināt, iekļaujot lielu daļu Pārdaugavas, Maskavas forštates un Sarkandaugavas. Taču Rīgas izpilddirektors Jānis Lange Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" apgalvoja, ka pašvaldība tarifus netaisās mainīt, visdrīzāk, līdz pat 2027. gadam.
"Rīgas pilsētā ir jāievieš zemo emisiju zona un attiecīgi jādod lielāka prioritāte sabiedriskajam transportam, gājējiem, mazaizsargātākajiem satiksmes dalībniekiem un jāmazina transports Rīgas vēsturiskajā centrā," norādīja Lange.
Uz jautājumu, vai izmaiņas ne cenās, ne laikos līdz 2027. gadam netaisās ieviest, Lange atzina: "Es nevaru to kategoriski apgalvot, bet šobrīd tādu indikāciju nav."
Biedrība: Tarifi jāmaina
Turpretim aktīvistu biedrības "Pilsēta cilvēkiem" pārstāvis Armands Būmanis uzskata, ka domei stāvvietu tarifi jāmaina agrāk, jo jau tagad daudzviet brīvas vietas atrast esot grūti.
"Ļoti dažādos mērķos lieki iztērēta nauda. Piemēram, arī šis pētījums ir veikts, nez, kad būs rezultāti. Otra lieta – tā nauda tiek pazaudēta, jo mēs neiekasējam ļoti lielu naudas daudzumu, jo tarifi paliek, kādi ir. Inflācija kopš 2015. gada cik stipri ir pieaugusi," pauda Būmanis.
Pēc viņa domām, visoptimālākā tarifu sistēma būtu tāda, ka "nevis skatītos, par cik jāceļ [maksa], bet skatītos, lai stāvvietas, kas ir ielu telpā, ir optimāli noslogotas. Optimālais noslogojums ir aptuveni no 60 līdz 80%."
"Tas nozīmē, ka tu, kad brauc ar mašīnu, skaidri zini, ka noteiktā ielas posmā vari mašīnu nolikt un nav ilgi jāriņķo. Tādējādi var cenu pielāgot tirgus pieprasījumam," paskaidroja Būmanis, vienlaikus atzīstot, ka tas nebūtu tik vienkārši.
"Visdrīzāk, cena noteiktos ielas posmos variētu atbilstoši sezonai vai tamlīdzīgi, bet šādu sistēmu Rīgā var ieviest," pārliecināts ir biedrības pārstāvis.
Izmaiņas Rīgas autostāvvietu politikā, iespējams, notiks pat vairāku gadu laikā, jo domei pašlaik neesot konkrēta termiņa, līdz kuram sistēma ir jāsakārto.
