Ar ierosinājumu pieminekli Vilim Lācim pagriezt 90 grādu leņķī vai demontēt nācis klajā arhitekts Andrejs Ģelzis.
Viņš vēstulē Rīgas domes pieminekļu padomei norāda, ka Lācis ir pretrunīga personība Latvijas vēsturē, kura piemineklis Meža kapu alejā nedrīkstētu aizsegt Čakstes pieminekli.
"Ja mēs skatāmies uz visādiem karavīru pieminekļiem un Uzvaras stabu, tie bija tie politiskie varas simboli, bet šis ir piemineklis konkrētam cilvēkam un mēs zinām konkrētus darbus, ko viņš ir darījis. Viņš ir parakstījis latviešu nācijas izsūtīšanas dokumentus, viņš ir pilnīgi atbildīgs par to, kas notika," savu ierosinājumu skaidroja Ģelzis.
Rīgas domnieki apsekojuši pieminekli, un jau tagad esot skaidrs, ka pieminekļa pagriešanu "zvejnieka dēls" neizturētu, jo tā pamatus skāris laika zobs.
Tādēļ tagad vienīgais risinājums varētu būt Lāci pārbedīt pie pārējiem ģimenes locekļiem, kur jau viņš atdusējies līdz 1974. gadam, kad tika vēlreiz apglabāts pieminekļa pavēnī, bet piemineklim meklēt citu vietu.
"Tas ir mākslas darbs un viņam tiktu atrasta cienīga vieta, mākslas darbus neviens cienīgs cilvēks neizmet," uzsvēra Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Gavars ("Apvienotais saraksts"/Nacionālā apvienība).
Arī domes Mājokļu un vides komitejas vadītājs Viesturs Zeps ("Latvijas attīstībai") norādīja, ka pašvaldība mēģinās sazināties ar radiniekiem, lai vienotos par Lāča pārbedīšanu un pieminekļa pārvietošanu pilsētvidē. Tam piekrīt arī Gavars.
"Tas būtu vispareizākais, es ceru ka atbildīgie sazināsies ar viņa radiniekiem, un pilsēta nāktu palīgā, – tas būtu visgodīgākais un saprātīgākais variants," sprieda Gavars.
Tikmēr vēsturnieks Juris Ciganovs norādīja, ka Staļina laikos Lācis bija gan iekšlietu ministrs, gan Ministru padomes priekšsēdētājs. Viņš deva rīkojumu par vairāku sabiedrībā pazīstamu pirmās brīvvalsts personu izsūtīšanu 1940. gadā. Un pats galvenais – viņš parakstīja liktenīgo rīkojumu par 10 000 ģimeņu deportāciju 1949. gadā.
"Lāča devums literatūrā ir neapšaubāms, bet nevar noliegt – viņš kā politiskais darbinieks izpaudās Latvijas okupācijas brīdī. Viņš ir kolaborants un piedalījās neatkarīgās Latvijas likvidēšanā," sacīja vēsturnieks.
Ja tiks saņemta piekrišana gan no ģimenes locekļiem un pieminekļa ekspertiem, tad ekshumācija un pieminekļa pārvietošana varētu notikt jau nākamgad.
