Līdzās sabiedrisko mediju attīstības plānam trīs gadiem SEPLP izstrādāja arī grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā ar mērķi ieviest jaunu finansēšanas modeli, kas nodrošinās neatkarīgu, sabiedriskā pasūtījuma uzdevumu vajadzībām atbilstošu un vidējā termiņā prognozējamu finansējumu, kā arī ļautu izveidot vienotu sabiedrisko mediju uzņēmumu atbilstoši SEPLP izstrādātajām koncepcijām.
Attīstības plāns paredz stiprināt sabiedriskos medijus, trīs gadu periodā īstenojot vairākus uzdevumus, kas veicinās mediju darbinieku kapacitāti un satura attīstību, nodrošinās nepieciešamo infrastruktūru un tehnoloģijas.
Saskaņā ar plānu sabiedrisko mediju budžets
- 2024. gadā sasniegtu 55 miljonus eiro jeb 0,12% no attiecīgā gada prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP),
- 2025. gadā – 63 miljonus eiro jeb 0,13% no IKP,
- 2026. gadā – 72 miljonus eiro jeb 0,14% no IKP.
Pēdējos piecus gadus Latvijas sabiedrisko mediju finansējums sasniedzis ap 0,1% no IKP. Tas ir par gandrīz 6 miljoniem eiro mazāks nekā Igaunijā un pat par 16 miljoniem eiro mazāks nekā Lietuvā (2022. gada dati).
SEPLP uzskata, ka sabiedrisko mediju attīstības plāns un grozījumi SEPLPL būtu skatāmi kontekstā ar vidēja termiņa valsts budžeta likumu 2024.–2026. gadam, kad paredzēts realizēt sabiedrisko mediju reformu.
Lai nepieļautu sabiedriskā pasūtījuma pārkompensāciju vai nepietiekamu finansējumu, modelis paredz, ka katru gadu tiks izvērtēta mediju finansiālā situācija, savukārt reizi trijos gados tiks padziļināti izvērtēta medija vidējā termiņa darbības stratēģijas īstenošana.
SEPLP izstrādātajā plāno norādīts uz pieciem finansēšanas modeļiem, kas tika piedāvāti Saeimas komisijā:
- finansējumu veido fiksēta valsts budžeta izdevumu daļa,
- finansējums ir piesaistīts noteiktu nodokļu ieņēmumu daļai,
- finansējumu veido ieņēmumi no jauna sabiedrisko mediju nodokļa,
- finansējuma apjoms tiek piesaistīts noteiktam procentam no IKP,
- SEPLPL fiksēts pakāpenisks finansējuma pieaugums trīs gadu periodam atkarībā no medijiem nepieciešamā investīciju apjoma.
Komisija konceptuāli atbalstīja finansēšanu pēc principiem, kas atbilst 5. modelim.
KONTEKSTS:
Par sabiedrisko mediju apvienošanas un turpmākas attīstības scenārijiem sarunas ilgušas vairāk nekā desmit gadu. SEPLP 2021. gada februārī aicināja apvienot Latvijas Radio un Latvijas Televīziju 2024. gadā un mediju budžetu piesaistīt konkrētu nodokļu ieņēmumiem. Koncepcijas par sabiedrisko mediju apvienošanu un par finansēšanas modeli Saeimā iesniegtas atkārtoti novembrī, un šogad marta sākumā Saeima konceptuāli atbalstījusi ieceri par apvienotā sabiedriskā medija izveidi, taču vēlāk koalīcija vienojās nesteigties ar mediju apvienošanu un nevirzīt tālāk nepieciešamos likuma grozījumus.
Pirms lēmuma par apvienošanu politiķi arī vēlas sagaidīt redzējumu par turpmāko finansēšanu. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja vienota sabiedriskā medija finansēšanas modeli izstrādāt kā trīs gadu attīstības plānu, vienlaikus pakāpeniski kāpinot medijam piešķirto finansējumu līdz vismaz 0,12% no IKP.
