Iedzīvotājiem nav jāiet stingri birokrātisks ceļš, lai pieteiktos kompensācijai par vētras nodarītajiem zaudējumiem. Pietiek ar brīvā formā rakstītiem iesniegumiem par atbalsta piešķiršanu, kurus var iesniegt gan elektroniski, gan klātienē.
Madonas novads vētrā nav stipri cietis, un tur patlaban saņemti 14 iesniegumi.
Madonas novada Sociālā dienesta vadītāja Ilze Fārneste norādīja, ka saistošie noteikumi paredz, ka katra situācija ir jāizvērtē un jāredz. "Lai mēs saprastu patiešām, kā tas ir noticis, mums ir jāiet arī apsekot, jāpievieno bildes, jo to nosaka arī mūsu saistošie noteikumi, ka ir jāizvērtē tā situācija un jāredz," par kompensāciju piešķiršanu pastāstīja Fārneste.
Lai ziņotu par kompensējamiem zaudējumiem, nav obligāti jādodas uz novada domi. Sazināties var arī ar Sociālā dienesta darbiniekiem pagasta pārvaldēs un apvienībās Madonas novadā, klientu apkalpošanas centros un bibliotēkās Dobeles novadā.
Dobeles novada iedzīvotājiem izveidota arī elektroniska pieteikšanās anketa, ko var atrast domes mājaslapā.
Dobeles novada domes priekšsēdētājs Ivars Gorskis (Latvijas Zemnieku savienība) pastāstīja, ka šobrīd apkopoti ap 400 pieteikumu: "Bet jāsaprot vēl, ka atsevišķās vietās nav visi pieteikumi ievadīti, jo pirmajās dienās mēs pieņēmām šos iesniegumus,
bet pagasta pārvaldēs nebija elektrības, nebija interneta un ne viss ir ievadīts, ne viss ir atvests, tā kā turpinām apkopot."
Dobeles novadā vētrā cietušas ap 500–600 māju. Gorskis pieļāva, ka pabalstos iedzīvotājiem varētu izmaksāt pāris miljonus.
Gadījumos, kad postījumi bijuši īpaši lieli, kompensāciju apjoma 90% segs valsts, bet atlikušos 10% – pašvaldība.
Pārējās pašvaldībās proporcija paliks 50 pret 50, sacīja Gorskis.
Dobelē jau šodien cilvēki sāks saņemt pirmās kompensācijas jumtu atjaunošanai. Tikmēr Tukuma novada pašvaldība piektdien informēja, ka ir saņemti 80 iedzīvotāju iesniegumi ar lūgumu kompensēt vētrā radušos zaudējumus.
KONTEKSTS:
Pirmdien, 7. augustā, Latvijā plosījās negaiss ar stiprām vēja brāzmām, vietām arī lietusgāzēm un lielgraudu krusu. Sākotnēji negaiss skāra Kurzemi un valsts centrālo daļu, īpaši smagus postījumus nesot Dobeles novadā, vakarā tas skāra Latvijas austrumu daļu.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests pērkona negaisa dēļ saņēma aptuveni 300–330 izsaukumu. Ziņots par lauztiem kokiem, bojātām automašīnām, ēkām, norautiem jumtiem. Visvairāk izsaukumu saņemts no Rīgas un tās apkārtnes, no Daugavpils un Dobeles novada. Taču šajās vietās ir atšķirīgi postījumu apmēri.
Pērkona negaisa laikā Latgalē gājis bojā cilvēks, kuram uzkrita koks. Vēl astoņi cilvēki vētrā ir cietuši, cilvēkiem uzkrituši koki, vienā gadījumā – jumta gabals, cilvēki cietuši arī no krusas graudiem.
