ĪSUMĀ:
- Valsts apmaksātu atsāpināšanu pērn izmantojušas 4 reizes mazāk sieviešu, nekā tam bija paredzēta nauda.
- Speciālistu vērojums: gandrīz pusei dzemdētāju ir iemesls, kuru dēļ pienāktos valsts apmaksāta atsāpināšana.
- No 1. augusta atsāpināšanu valsts apmaksā visām dzemdētājām.
- Tās, kuras uzskata, ka no 2021. gada 22. septembra līdz šā gada 1.augustam par dzemdību atsāpināšanu pašas maksājušas nepamatoti, var pretendēt uz kompensāciju.
- Sāpes un sāpju radīta panika, kas ir viens no medicīniskajiem iemesliem dzemdību atsāpināšanai, nav viens un tas pats.
- "Stradiņu" Dzemdību nodaļa no dzemdētājām par atsāpināšanu neieņems aptuveni 3000 eiro mēnesī.
Veselības ministrijas un citu iestāžu neizdarība jeb situācija, kad uz papīra bija ieviestas valsts apmaksātas epidurālās anestēzijas iespējas dzemdībās un tam piešķirta nauda, bet praksē nekas nemainījās, patiesībā ir ilgāka, nekā sākumā domāts.
Veselības ministrija iepriekš norādīja, ka šis ir pirmais gads, kad atsāpināšanai dzemdībās ir piešķirts ievērojams finansējums – 1,3 miljoni –, bet patiesībā arī pērn no 22. septembra šim mērķim tika atvēlēta prāva summa – gandrīz pusmiljons eiro, kas bija jāiztērē līdz gada beigām. Tomēr valsts apmaksāto atsāpināšanas gadījumu nebija vairāk, kā ierasts. Tas nozīmē, ka sieviešu, kas varētu būt nepamatoti samaksājušas pašas, varētu būt bijis vairāk.
Atsāpināšanai paredzētā nauda palika neizmantota
No 1. augusta visām sievietēm dzemdībās par valsts līdzekļiem ir iespēja izvēlēties atsāpināšanu – epidurālo anestēziju. Nesenais veselības ministra apgalvojums, ka šāds lēmums valstī pieņemts pirmo reizi, nav gluži precīzs. To, ka dažādu medicīnisku iemeslu dēļ jau gandrīz gadu var saņemt šo pakalpojumu bez maksas, daudzas sievietes nemaz nezināja.
Jau 2021. gada 26. maijā Saeimas komisijā nolēma, ka papildus piešķirs naudu dzemdību atsāpināšanai, un nauda tika paredzēta laika posmam no 22. septembra līdz 31. decembrim. Valsts šim mērķim piešķīra papildus vairāk nekā 402 000 eiro. Tiesa, līdz šī gada 1. augustam valsts apmaksāta atsāpināšana bija paredzēta tikai dzemdētājām ar noteiktām medicīniskajām indikācijām.
Taču ievērojamais pērn neiztērētās naudas daudzums nozīmē, ka, iespējams, sievietes, kas ietilpušas kādā no grupām, kurām pienācās bezmaksas atsāpināšana dzemdībās, tomēr par to saņēma rēķinus. Piemēram, viens no iemesliem, kuru dēļ dzemdību atsāpināšana pienācās par valsts naudu, ir plaši diskutētā sāpju radītā panika, par kuru raisījušās asas domapmaiņas starp mediķiem un pacientēm.
Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka no 2021. gada 22. septembra līdz 31. decembrim kopumā slimnīcās notika 4043 dzemdības un ķeizargriezieni, bet valsts apmaksātu atsāpināšanu izmantoja vien 579 gadījumos. Tas ir četras reizes mazāk nekā procedūru skaits, kam bija paredzēta valsts nauda.
Šajā laika posmā nekāds valsts apmaksāto epidurālās anestēzijas gadījumu skaita lēciens nav bijis vērojams, kur nu vēl līdz 2382 – tieši tik daudzām sievietēm šis pakalpojums medicīnisko apsvērumu dēļ būtu nepieciešams saskaņā ar Veselības ministrijas aplēsēm, kas balstītas dzemdību iestāžu aptaujās. Naudas, ko valsts ieplānoja, būtu pieticis visiem šajā laika posmā veiktajiem dzemdību atsāpināšanas gadījumiem – tomēr lielo vairumu apmaksāja sievietes pašas.
Dzemdību speciālisti, kas ikdienā redz sievietes, kas gatavojas dzemdēt, LSM.lv atzīst, ka grūtnieču ar veselības problēmām kļūst vairāk. Rīgas Dzemdību nama Dzemdību centra vadītāja Anna Miskova skaidro:
"Kopumā, es teiktu, ka veselības problēmu skaits pieaug galvenokārt mātes vecuma dēļ un aptaukošanās dēļ." Dzemdību speciāliste Miskova no savas pieredzes lēš, ka pat 40–50% no visām jaunajām māmiņām var būt kāda no tām medicīniskajām indikācijām, lai saņemtu dzemdību atsāpināšanu bez maksas.
"Jāņem vērā, ka tas ir arī atkarīgs no stacionāra tipa. Lielās slimnīcās būs vairāk patoloģisko dzemdību, bet nelielas pilsētas dzemdību nodaļā – krietni mazāk."
Labie nodomi palika "uz papīra"
Žurnāliste un jaunā māmiņa Liene Barisa-Sermule, kura daudzus gadus analizējusi notiekošo veselības aprūpes sistēmā, secina, ka šis ir kārtējais apliecinājums, ka ar labi domātu lēmumu uz papīra vien nepietiek, ja nav skaidras, izstrādātas sistēmas, kā to ieviest dzīvē. Ir svarīgi pārbaudīt un sekot līdzi, vai tiešām viss notiek un vai visas iesaistītās puses sapratušas, ko nozīmē un kā īstenojami jaunie lēmumi.
"Rodas sajūta, ka gan politiskajā vadībā, gan ierēdņu līmenī ir vienalga, lai tikai "uz papīra" labi izskatās," secina Liene.
"Būtībā visas sievietes no tām, kas izmantoja epidurālo anestēziju pērnā gada nogalē, ieskaitot tās, kas maksāja, varēja nemaksāt, un tāpat šim mērķim domātā valsts nauda paliktu pāri," viņa secina. To apliecina Slimību profilakses un kontroles centra dati: pērn pēdējos trīs mēnešos epidurālo atsāpināšanu dzemdībās – gan valsts, gan no privātā maka apmaksāto – izmantoja ap tūkstotis sieviešu, kas ir puse no tā, ko bija gatava apmaksāt valsts.
Ar ko līdzīgu Liene pati saskārās arī personīgajā pieredzē, kad pirms deviņiem gadiem bija gaidībās. Toreiz pirmo gadu bija ieviesta valsts apmaksāta pote grūtniecības laikā rēzus negatīvām grūtniecēm, kas pasargā no riska, ka sievietes organisms centīsies atgrūst gaidāmo bērniņu, ja viņam ir rēzus pozitīvs. "Toreiz arī – uz papīra viss izskatījās skaisti, bet reālajā dzīvē par šo "skaistumu" nezināja pat ārstējošie ārsti un veselības aprūpes iestādes, kur nu vēl paši pacienti." Barisa-Sermule pati toreiz, tikai gada vidū izlasījusi Ministru kabineta noteikumos, uzzināja, ka tāda pote viņai pienākas. Tad viņa sākusi pastiprināti interesēties un rakstīt iestādēm: "Forumos internetā arī citas grūtnieces jau to bija pamanījušas, parādījās raksti medijos, un tikai pēc tam ārsti un iestādes saņēma skaidru rīkojumu šo poti grūtniecēm nodrošināt bez maksas. Taču pirmo pusgadu daudzas bija maksājušas pašas, un tie bija vairāki desmiti latu."
Veselības ministrija skaidro, ka par epidurālo anestēziju pērnā gada pēdējos mēnešos piešķirtā, bet neizmantotā nauda – 346,45 tūkstoši eiro – palikusi valsts budžetā.
Kā saņemt naudu tagad – gandrīz pēc gada
Augustā stājušies spēkā jaunie noteikumi, kas ļauj jebkurai sievietei saņemt epidurālo anestēziju bez maksas. Bet uz kompensāciju par iepriekšējo periodu – no 22. septembra līdz 31. jūlijam – var pretendēt sievietes, kuras uzskata, ka viņas maksājušas nepamatoti. Tās ir sievietes ar kādu no medicīniskajām indikācijām: cukura vielmaiņas traucējumi, augļa nepareiza guļa, dzemdes rēta u.c.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Sievietes un bērna veselības klīnika LSM.lv skaidroja, ka, ja dzemdētājai bijušas medicīniskas indikācijas valsts apmaksātas atsāpināšanas saņemšanai, tad šī indikācija ir atzīmēta medicīniskajā dokumentācijā. Tātad, ja ir šaubas par to, vai maksāt vajadzēja un vai rēķins no slimnīcas nav gadījumā izrakstīts nepamatoti, to varēšot pierādīt. Turklāt ārsti visbiežāk jau pirms dzemdībām zina šīs indikācijas un lemj par labu valsts apmaksātai atsāpināšanai.
"Visas šīs pacientes atsāpināšanu arī saņēmušas. Dzemdētājām, kurām bija epidurālā anestēzija par maksu, dokumentos ierakstīts – pēc pašas vēlēšanās," tā informē klīnikas pārstāve Janita Veinberga.
Tikmēr Nacionālais veselības dienests līdz šim saņēmis piecus iesniegumus ar lūgumu izvērtēt no pacientēm iekasētās naudas pamatotību, un divi no šiem iesniegumiem ir par šogad notikušām dzemdībām.
Kas ir sāpju radīta panika?
Viens no visvairāk apspriestajiem atsāpināšanas iemesliem ir sāpju radīta panika. Jo radies jautājums, kā un vai teju gadu pēc notikušā sieviete to var pierādīt?
Sāpju radīta panika arī līdz šā gada 1. augustam bija medicīnisko indikāciju sarakstā, kas vajadzības gadījumā tikusi fiksēta medicīnas dokumentos dzemdētāju medicīnas kartēs. Atslēgas vārds, kā skaidro Dzemdību centra vadītāja Miskova, ir panika, ne gluži – sāpes. "Sāpes ir ļoti subjektīva lieta, vienam sāp baigi tad, kad cits tik tikko sāk kaut ko just," novērojusi dzemdību speciāliste.
"Panika ir tad, kad cilvēks nevar kontrolēt savu uzvedību, un tas nav atkarīgs no sāpēm. Reizēm sievietei panika rodas, vēl pirms viņai sāk sāpēt."
Tas gan, pēc speciālistes teiktā, nenozīmē, ka tāpēc panika "neskaitās" – gluži pretēji. "Parasti dzemdībās panika, kas medicīnas dokumentos tiek ierakstīta kā "sāpju radīta panika", skar sievietes, kam jau iepriekš bijušas kādas psihiskas saslimšanas vai psihes jutīgums – depresija, panikas lēkmes, trauksme. Patiesību sakot, ja zinām, ka sievietei jau ir bijušas šādas epizodes, uzreiz piedāvājam epidurālo anestēziju dzemdībās."
Kā zināt – pēc vairākiem mēnešiem vai pat gada – vai dzemdībās piedzīvotais tiešām bijis tas, ko dēvē par sāpju radītu paniku. Vai tas ir pierādāms? Ārste skaidro, ka pirmā redzamā un nomērāmā pazīme ir tad, ja nav iespējama saziņa ar dzemdētāju. "Piemēram, uzdodot viņai jautājumu, bet paciente neatbild, un verbālo kontaktu nav iespējams nodibināt, tomēr, jāsaka, tas notiek ļoti reti," uzskata Miskova, piebilstot, ka tik liela dzemdētājas uzbudināmība un nespēja nemaz sazināties ar medicīnas personālu drīzāk ir izņēmums.
Stradiņos zaudējumi varētu būt aptuveni 3000 eiro mēnesī
Jau iepriekšējās diskusijās minēts, ka viens no iemesliem, kāpēc epidurālā anestēzija nav gluži ikdienas prakse, ir anesteziologu trūkums. Viens no risinājumiem, lai piesaistītu darbiniekus, bijis šo pakalpojumu likt maksas cenrādī. Turklāt slimnīcas tarifs atšķīrās no valsts aprēķinātā. Valsts par vienu dzemdību atsāpināšanas gadījumu maksās 169 eiro, kas ir aprēķins par nostrādāto darba laiku atbilstoši procedūras ilgumam. Savukārt cenrāžos, kas gan tagad no slimnīcu dzemdību nodaļu mājaslapām pazuduši, jo vairs nav aktuāli, summa par pašas sievietes izvēlēto epidurālās anestēzijas pakalpojumu svārstījās no 200 līdz 285 eiro atkarībā no iestādes (Rīgā – dārgāk; reģionos – lētāk).
Šobrīd vēl nevarot precīzi prognozēt, cik daudzas dzemdību pacientes saņems epidurālo anestēziju mēnesī, skaidro PSKUS pārstāve Veinberga: "Līdz šim daļa pacienšu to neizvēlējās tieši finansiālu apsvērumu dēļ, bet tās varētu būt aptuveni viena trešdaļa no visām dzemdētājām." Slimnīcas nenoliedz, ka jaunā situācija radīs finansiālus zaudējumus. "Ja par finansiālo pusi, tad no veiktā datu salīdzinājuma redzams, ka zaudējumi, protams, būs."
Stradiņu statistikas daļa aprēķinājusi, ka šogad pirmajos septiņos mēnešos puse no pacientēm ir saņēmušas valsts apmaksātu epidurālo anestēziju dzemdībās un tikai 10% par pakalpojumu maksājušas pašas. "Ja skatāmies 2021. gada datus un aprēķinām summu, – ja visas epidurālās anestēzijas būtu veiktas par valsts līdzekļiem, starpība būtu nedaudz virs 3000 eiro mēnesī," izskaidro slimnīcas pārstāve.
KONTEKSTS:
Portālā "Manabalss.lv" pērn tika publicēta iniciatīva par tiesībām epidurālo anestēziju dzemdību laikā bez maksas saņemt visām sievietēm, kuras to vēlas, un dažu dienu laikā tika savākti nepieciešamie 10 000 paraksti. Tika norādīts, ka anesteziologu trūkuma dēļ dažviet Latvijā šo pakalpojumu grūti saņemt pat par maksu. Valdība gan vēlāk piešķīra papildu naudu, lai pakalpojumu padarītu pieejamāku. Tomēr tik un tā atsāpināšana par valsts līdzekļiem nebija pieejama visām sievietēm.