ĪSUMĀ:
- Pagaidām epidurālā anestēzija Latvijā pieejama kā maksas pakalpojums, taču medicīnisku indikāciju gadījumos to veic bez maksas.
- Jaunā māmiņa atminas savu pieredzi dzemdībās, kad sākumā cerēja nemaksāt 300 eiro par šo pakalpojumu, taču dzemdību gaitā izjuta nepieciešamību pēc anestēzijas.
- Dzemdību speciāliste piekrīt, ka tā ir mūsdienīga dzemdību palīdzības prakse.
- NVD norāda, ka vislielākā problēma šobrīd ir anesteziologu trūkums.
- Tiks strādāts pie risinājuma, lai padarītu motivējošāku ārstiem samaksu par anestēziju.
Epidurālā anestēzija jeb analgēzija ir visā pasaulē plaši izmantota metode, lai mazinātu dzemdību sāpes.
Rīgas Dzemdību nama valdes priekšsēdētāja, ginekoloģe un dzemdību speciāliste Santa Markova norādīja, ka pagaidām šī metode pārsvarā tiek izmantota kā maksas pakalpojums, tomēr aizvien biežāk to piedāvā medicīnisko indikāciju dēļ.
Ir virkne medicīnisku indikāciju, kad dzemdību analgēzija būtu ļoti vēlama. Markova paskaidroja, ka viena no tām ir zems sāpju slieksnis. "Ja ir tāda situācija, kad paciente tiešām ļoti slikti tolerē sāpes, arī šādā gadījumā mēs piedāvājam epidurālo, tā saukto kombinēto spinālepidurālo dzemdību analgēziju," viņa sacīja.
Pagājušajā gadā Rīgas Dzemdību namā epidurālo anestēziju kā atsāpināšanas metodi izvēlējās 36% dzemdētāju, bet 24% gadījumu anestēzija tika pielietota pēc medicīniskām indikācijām.
Markova pastāstīja, ka šogad šīs metodes pielietošanas reižu skaits pieaudzis, jo pirmajos piecos šī gada mēnešos epidurālā dzemdību analgēzija izmantota teju 42% gadījumu.
Rīgas Dzemdību nama valdes priekšsēdētāja gan paskaidroja, ka no termina "dabiskas dzemdības" atteikties nevar, jo ir topošās māmiņas, kuras vēlas dzemdēt dabiski un bez jebkādas iejaukšanās, analgēzijas metodēm un medikamentiem.
Arī "4. studijas" intervētā sieviete Anita Andersone, kura parakstījās par iniciatīvu vietnē "Manabalss.lv", sacīja, ka viņas dzemdību stāsts pierāda – tas varēja būt daudz mierīgāks, ja anestēzija būtu pieejama uzreiz, nedomājot par naudu. Viņa sākotnēji bija nolēmusi, ka sāpes izturēs un teju 300 eiro par anestēziju izlietos citur.
Andersone pastāstīja, ka viņai bijis bail no adatām, tāpēc šķita, ka iztiks bez epidurālās anestēzijas. "(..) pie pieciem centimetriem atvēruma es sapratu, ka man nepatīk, ka es neizturēšu un ka nekāda elpošana 154 tehnikās vai domas par satikšanos, vai kaut kas tamlīdzīgs, man nepalīdz. Tad, kad es tiku līdz tiem septiņiem centimetriem, es izlēmu, ka, jā, anestēzija ir jāņem. Tad es saskāros ar vienu no tiem argumentiem, kāpēc Latvijā anestēzija nav bez maksas, proti, anesteziologu trūkums. Man tika ievadīts tas katetrs līdz pusei, un anesteziologu aizsauca uz steidzamu, akūtu ķeizargriezienu."
Pēc piedzīvotā Anita secināja, ka anestēziju noteikti izmantotu arī atkārtoti, jo ir skaidrs, ka tā procesu ļoti atvieglo.
Vidējie rādītāji Eiropā liecina, ka visvairāk epidurālo anestēziju izmanto Francijā – 77%. Igaunijā, piemēram, to izmanto no 28–30%, bet tur tā ir valsts apmaksāta.
Markova paskaidroja: "Tā ir mūsdienīga dzemdību palīdzības prakse, ja mēs izmantojam analgēziju dzemdībās. Protams, ja tas rada sāpes pacientei, ir grūti tolerējamas vai arī ir satraukums, vai viņa varēs tās paciest, noteikti nevajadzētu šīs sāpes ciest un noteikti šai palīdzībai vajadzētu būt apmaksātai no valsts!"
Latvijā kopumā ir 17 iestādes, kas nodrošina dzemdību palīdzību, taču nesen veiktā aptaujā secināts, ka 43% slimnīcu anesteziologu trūkuma dēļ nespētu nodrošināt epidurālo anestēziju pēc grūtnieces pieprasījuma.
Reģionos viens anesteziologs visbiežāk ir uz visu slimnīcu, ne tikai dzemdību nodaļu vien. Visos stacionāros būtu jābūt izstrādātiem vienotiem kritērijiem un vienotam medicīnisko indikāciju sarakstam, kad anestēzija ir jāsaņem kā bezmaksas pakalpojums. Arī Dzemdību namā plāno papildināt šo sarakstu. Tomēr, kā norādīja jaunā māmiņa Anita Andersone, arī indikācijas bieži vien ir interpretējama lieta.
"Tas ir tik relatīvi! Viņiem tās vadlīnijas katram ārstam ir diezgan atšķirīgas. Pie indikācijām ir tā hipertensija, liels bērns, vēl kaut kas. Man, piemēram, divas nedēļas pirms dzemdībām pēkšņi sākās hipertensija, bet man ārsti nenozīmēja bezmaksas epidurālo anestēziju,” stāstīja Andersone.
Nacionālajā veselības dienestā (NVD) paskaidroja, ka valsts apmaksāta dzemdību palīdzība ir iedalīta trīs blokos: parastās dzemdības, dzemdības patoloģiju gadījumos un ķeizargrieziens. Epidurālā anestēzija apmaksātajā dzemdību palīdzībā jau esot iekļauta.
"Anestēzija ir iekļauta klīnisko indikāciju gadījumos. Analizējot datus par 2020. gadu, ja mēs skatāmies valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu un epidurālās anestēzijas nodrošinājumu, mēs redzam, ka atsevišķas ārstniecības iestādes šo epidurālo anestēziju nav nodrošinājušas nevienā gadījumā," sacīja NVD Ārstniecības pakalpojumu departamenta direktora vietnieka pienākumu izpildītāja Lelde Ģiga.
Viņa paskaidroja, ka šobrīd problēma pat varbūt ne tik ļoti lielā mērā ir finansējuma trūkumā, kā speciālistu trūkumā, kas ir sāpīgākā problēma valstī.
Viņa arī sacīja, ka vienai ārstniecības iestādei, lai nodrošinātu anesteziologu pieejamību visas diennakts garumā, būtu nepieciešamas 4,5 anesteziologu slodzes.
"Tas nozīmē – tās ir 17 iestādes, 4,5 slodzes, tātad, tie ir 76,5 anesteziologi tikai dzemdību palīdzībai,” norādīja Ģiga.
Tikai viena no 17 ir specializēta dzemdību iestāde, bet pārējās ir daudzprofilu slimnīcas, kur pārējās nodaļās arī nepieciešams anesteziologs.
NVD un Veselības ministrija ir uzrunājuši Latvijas Anesteziologu asociāciju un Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociāciju, lai situāciju risinātu.
NVD norādīja, ka patlaban ārstu samaksa nav motivējoša – tiek samaksāts par dzemdībām, kur anestēzija iekļauta kopējā cenā. Ārstniecības iestādēm netiek speciāli uzrādīta nauda, kas saņemta par anestēziju. Tādēļ nākamais solis, izstrādājot indikācijas, ir no tarifa īpaši izcelt līdzekļus, kas paredzēti par anestēziju. Tas nozīmē, ka šo naudu ārstniecības iestāde saņems tikai tādos gadījumos, kad anestēzija tiešām tiks nodrošināta.
