Raksts krieviski pieejams šeit.
Raksts baltkrieviski pieejams šeit.
Par kļūšanu par šīs lappuses sekotāju un tās apmeklēšanu, kā arī par merča izmantošanu Baltkrievijas teritorijā paredzēta administratīvā atbildība (naudassods vai administratīvais arests). Tā jaukie un pūkainie kaķīši (par tiem jau esmu stāstījusi) pārvērtušies par "ekstrēmistiem". "Ar katru dienu brīnumaināk un brīnumaināk," domāju es, lasot ziņas no dzimtenes.
Taču tas, kas Latvijas iedzīvotājiem, kuri var mierīgi izteikt viedokli par visu, kas apkārt, ir dīvainība, slimīgs sirreālisms, šizofrēniska mežonība, baltkrieviem jau ir ikdiena. Tā dēvēto ekstrēmistisko materiālu saraksts, ko publicē Baltkrievijas Republikas Informācijas ministrija, jau pārsniedzis 800 lappuses.
Kaķīšu, protams, žēl. Taču ne tikai šī ziņa piesaistīja manu uzmanību pēdējā laikā. Izskatās, ka baltkrieviem kārtējo reizi gatavojas atņemt vēsturisko atmiņu. Un "pielipināt" viņus pie Krievijas informācijas lauka. Par to, ka baltkrieviem tas vajadzīgs tikpat, cik tam pašam kaķītim piektā kāja, tas ir, nemaz nav vajadzīgs, diktatūra neaizdomājas. Viss jau ir izlemts mūsu vietā.
Vienādas vēstures mācību grāmatas un kopēji "ekstrēmistisko materiālu" saraksti
Krievijas prezidenta vēstures mācīšanas starpresoru komisija un Aleksandra Lukašenko vadītā vēstures politikas starpresoru padome 25. janvārī Minskā parakstīja savstarpējās saprašanās memorandu.
Nedēļu vēlāk, 1. februārī, Krievijas vēstnieks Baltkrievijā Boriss Grizlovs partijas "Vienotā Krievija" programmatisko jautājumu komisijas sēdē paziņoja, ka Minska un Maskava vienojušās izstrādāt kopīgas vēstures mācību grāmatas skolām un augstskolām.
Pēc Grizlova teiktā, "šī tēma ir ļoti svarīga, jo līdz šim laikam ir atšķirības izpratnē par ļoti svarīgiem notikumiem gan Padomju Savienības, gan vēl Krievijas impērijas vēsturē".
"Un tagad mēs vienojāmies par to, ka uz šiem notikumiem raudzīsimies no kopīga skatu punkta," viņš paziņoja.
Kas tās par atšķirībām? Ja īsi,
baltkrievi gadu simtiem ar lielākiem vai mazākiem panākumiem mēģināja atbrīvoties no "vecākā brāļa" Krievijas apskāvieniem. "Vecāko brāli" dažādos laikos sauca gan par Maskavas kņazisti, gan par Krievijas impēriju, gan par PSRS, gan par Krievijas Federāciju.
Lietuvas dižkunigaitijas un Žečpospolitas periodos baltkrievu zemes daudz lielākā mērā bija daļa no Rietumeiropas nekā no Maskavas kultūras un politiskās tradīcijas. Tagad, šķiet, šie vēsturiskie fragmenti tiks izsvītroti no baltkrievu vēstures vai arī pasniegti nevis kā savas neatkarības meklējumi, bet kā "ekstrēmisms". Lukašenko vara tā sauc jebkādu disidentisma izpausmi.
"Pareizās" "apvienotās vēstures" rakstīšana jau sākusies – ar lēmumu apvienot Baltkrievijas un Krievijas tā dēvēto ekstrēmistisko materiālu sarakstus — lai nekas opozicionārs, neviena brīva doma nespētu iekļūt Baltkrievijas un Krievijas plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos. Lai divi izdedzināti informācijas lauki kļūtu par vienu visu norijošu melno caurumu. Visdrīzāk, ka Krievijas darba kārtība vienkārši aprīs Baltkrievijas darba kārtību.
"Meli iemājo vēsturē un kļūst par patiesību"
Kopīgu Krievijas un Baltkrievijas mācību grāmatu izstrādi politiķe Svjatlana Cihanouska traktē kā kārtējo Lukašenko režīma soli, atsakoties no valsts neatkarības: "Režīms jau ne reizi vien centās pārrakstīt mūsu vēsturi. Izsvītroja no mācību grāmatām ievērojamus datumus, "atcēla" nacionālos varoņus. Tā dara jebkura diktatūra: cenšoties pārņemt savā varā pagātni, tā gatavojas kontrolēt nākotni."
Atceraties? To rakstīja Džordžs Orvels romānā "1984":
"Tas, kurš kontrolē pagātni, kontrolē nākotni. Tas, kurš kontrolē tagadni, kontrolē pagātni."
Un vēl no šīs grāmatas: "Partija teica, ka Okeānija nekad nav bijusi Eirāzijas sabiedrotā. Viņš, Vinstons Smits, zināja, ka Okeānija bija Eirāzijas sabiedrotā tikai pirms četriem gadiem. Bet kur bija šīs zināšanas? Tikai viņa prātā, bet tam jebkurā gadījumā drīz jātiek iznīcinātam. Un ja visi pārējie pieņēma partijas uzspiestos melus, ja visos dokumentos bija viens un tas pats, tad šie meli iemājoja vēsturē un kļuva par patiesību."
Šo romānu Orvels sarakstīja 1948. gadā, tas tika izdots 1949. gadā, taču tajā pilnīgi precīzi aprakstīta situācija Baltkrievijā šodien. Ne velti mēdz teikt, ka visas diktatūras ir vienādas, bet demokrātijas dažādās valstīs ir dažādas, katrai sava. Izlasot slaveno romānu līdz galam, saproti, kāds var būt Baltkrievijas liktenis turpmāk.
Ļoti negribas, lai tā būtu.
* * *
Dārgie lasītāji, droši vien pēc žanra likumiem te jābūt kaut kādai morālei vai tālejošiem secinājumiem. Taču to nebūs. Par to, cik svarīgi ir saglabāt nacionālo identitāti un meklēt savas saknes, es jau rakstīju, un šo jautājumu Latvija risina, manuprāt, diezgan veiksmīgi. Bet baltkrieviem priekšā vēl ilga cīņa par vēsturisko patiesību. Vai viņi baidās, ka zaudēs? Par sevi teikšu godīgi – es baidos. Un vajadzētu nomierināt nervus pēc ziņu lentes lasīšanas. Pieteikšos ciemos pie tautiešiem paglaudīt kaķīti. Baltkrievu. "Ekstrēmistisko".
