Kariņš piedāvāja pašlaik vakanto ārlietu ministra amatu, kurš iepriekš bija "Jaunās Vienotības" pārziņā, uzticēt Nacionālās apvienības pārstāvim, bet Nacionālās apvienības pārziņā esošo Ekonomikas ministriju - "Apvienotā saraksta" pārstāvim, savukārt "Apvienotā saraksta" vadīto Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) savā pārziņā pārņemtu "Jaunā Vienotība".
"Jaunā valdība ir nostrādājusi mazliet vairāk par pusgadu, un, redzot, kā mums veicas ar jauno ministru iestrādāšanos, dinamiku piešķirt ar atbildības sfēras maiņām ir diezgan neiespējami," sacīja Indriksone, norādot, ka paiet ilgs laiks, kamēr jauns politiskais spēks un ministrs apzina situāciju un sāk vadīt procesus un noteikt darbības virzienus ministrijā.
Indriksones ieskatā "dinamikas iegūšana nav saprotama".
Tāpat ministre pauda, ka Kariņa piedāvātajai rotācijai trūkst argumentācijas,
tostarp nekādas indikācijas par premjera vēlmi nomainīt viņu pret citu ekonomikas ministru iepriekš neesot novērotas.
Indriksone norādīja, ka premjera nosauktie darbi jau esot iekļauti darba kārtībā, budžeta sarunas gan vēl nav sākušās, bet prioritārie pasākumi no Ekonomikas ministrijas esot iesniegti.
Arī pašreizējais kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) intervijā Latvijas Radio pauda, ka Kariņa piedāvājums drīzāk ir ultimāts, kurā Puntulis nesaskata loģiku.
Nacionālā apvienība nesaskata ieguvumus no ministru rotācijas. "Es to uztvertu kā tādu emocionālu rīcību," Kariņa paziņojumu komentēja Puntulis.
Ministrs arī pauda, ka nav dzirdējis negatīvu vērtējumu par pašreizējās ekonomikas ministres darbu, tāpēc gaida argumentus no Kariņa, kāpēc izteikts šāds piedāvājums viņu nomainīt.
Tikmēr uzņēmēju organizācija Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) neatbalsta Indriksones nomaiņu, paziņojumā medijiem norādīja LTRK. Organizācija sadarbību ar ministri sauc par konstruktīvu, norādot uz uzņēmēju iesaisti lēmumu pieņemšanā, un aicina Kariņu pārdomāt šo izmaiņu efektivitāti un ietekmi uz iesāktajām pārmaiņām.
Ekonomikas ministres līdzšinējo veikumu slavē Tirdzniecības un rūpniecības kamerā. Ekonomikas stimulēšanai esot jāfokusējas uz konkrētiem darbiem, ne ministra nomaiņai. "Ministru izmaiņa, apmainot divus vietām nekas nemainīsies. Ja ministru nomaiņa notiks, būtiskajos amatos gribētu redzēt, lai ministrs sadarbotos ar mums, gluži kā Indriksone par politikas un ekonomikas jautājumiem," LTV sacīja LTRK prezidents Aigars Rostovskis.
Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Gints Kaminskis Latvijas Radio norādīja, ka sadarbība ar pašreizējo vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Māri Sprindžuku (AS) vērtēja pozitīvi. Kaminskis pauda, ka ministrs kā bijušais Ādažu pašvaldības vadītājs izprot situāciju, jautājumus par reģionālo attīstību, un ar ministru var konstruktīvi sarunāties.
Savukārt, ja tiktu veidota jauna valdība, pašvaldībām būtu svarīgi, lai nozares ministrs izprot pašvaldību jautājumus un ir gatavs aizstāvēt reģionu nepieciešamības visā Latvijā, pauda Kaminskis.
Sprindžukam premjera paziņojums, ka amats būs jāatstāj, nācis kā negaidīts pārsteigums. Līdzšinējā sadarbība bijusi laba. "Nekad man pat nav bijuši nekādi pārmetumi no premjera puses, ka kaut kas neiet. Drīzāk otrādi – man likās, ka VARAM ir "reāli uzrāvienā" un patiesībā reģionālās reformas iet ļoti sekmīgi. Es gaidu rītdienu, kādi ir tie motīvi un vai tas ir nopietni, vai tas ir taktisks gājiens. To mēs rīt zināsim," pauda ministrs.
"Apvienotais saraksts" gatavs pārņemt EM
"Apvienotā saraksta" Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Juris Viļums intervijā "Rīta panorāmai" apstiprināja, ka "Apvienotais saraksts" ir gatavs uzņemties Kariņa piedāvāto atbildību pār Ekonomikas ministrijas vadību, tomēr arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārziņa partijai ir svarīga.
"Apvienotais saraksts" premjera piedāvājumu pirmo reizi sadzirdējis vakar, tāpēc Kariņš aicināts uz tikšanos, lai izstāstītu, kāds bijis šāda lēmuma pamatojums.
"Nevienā brīdī nebija runas, ka būtu nepieciešama kāda ministru maiņa.
Šis ministru sadalījums bija paša Kariņa piedāvājums pirms nepilna gada," sacīja Viļums. "Valsts budžets šobrīd ir svarīgāks par to, kas vadīs vienu vai otru ministriju."
"Pie ultimātiem esam pieraduši jau kopš maija beigām, jūnija sākuma, kad tika runāts par iespējamu valdības paplašināšanu vai iespējamu valdības veidošanu ar citiem politiskajiem partneriem," vienlaikus atzina Viļums. Partiju priecē, ka premjers atzinis triju partiju koalīciju par labu un loģisku.
Piektdien no rīta pirms atbildes došanas par darba turpināšanu kopā Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts" no premjera vēl gaida skaidrojumu, kāpēc viņš izvēlējies ministru portfeļus pārdalīt tieši tā un ne citādi.
KONTEKSTS:
Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") otrā valdība sāka šūpoties pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās koalīcijas partijas nespēja vienoties par atbalstu vienam kandidātam. Tādēļ valdību veidojošās partijas "Jaunā Vienotības" kandidātu Edgaru Rinkēviču par prezidentu ievēlēja ar opozicionāru — Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) un "Progresīvo" — balsīm.
Pēc prezidenta vēlēšanām Kariņš sāka sarunas par iespējamu koalīcijas paplašināšanu ar ZZS un "Progresīvajiem". Līdzšinējie partneri – Nacionālā apvienība (NA) un "Apvienotais saraksts" (AS) – iebilda koalīcijas paplašināšanai un boikotēja sarunas.
Tikmēr "Jaunā Vienotība" sarunās ar ZZS un "Progresīvajiem" atrada kompromisus jautājumos par reformām izglītībā, Stambulas konvenciju, valsts uzņēmumu akciju tirgošanu biržā un citos jautājumos. Tieši šo jautājumu raitākai risināšanai Kariņš vēlējās paplašināt koalīciju.
Pēc ilgākas "Jaunās Vienotības" un tās līdera Kariņa klusēšanas par iespējamām izmaiņām valdībā Kariņš piedāvāja pašreizējiem koalīcijas partneriem – NA un AS – turpināt strādāt pašreizējā valdībā, mainot ministrus un atbildības jomas. Ja partneri tam nepiekritīs, Kariņš sāks jaunas valdības veidošanu ar ZZS un "Progresīvajiem".
