Panorāma

Rinkēvičam pirmā ārvalstu vizīte prezidenta amatā Igaunijā

Panorāma

Panorāma

Kanāda apņemas dubultot militāro klātbūtni Latvijā

Kanāda apņemas dubultot Latvijā izvietoto karavīru skaitu

Latvijas un Kanādas aizsardzības ministres pirmdien, 10. jūlijā, Ādažu bāzē parakstīja apņemšanos par Kanādas vadītās NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas Latvijā palielināšanu no bataljona līdz brigādes līmenim, informēja Aizsardzības ministrijā (AM).

Latvijas aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) norādīja, ka Kanāda tādējādi paudusi apņemšanos līdz 2026. gadam vairāk nekā divas reizes palielināt Latvijā izvietoto Kanādas karavīru skaitu. Tas, pēc ministres teiktā, ir skaidrs un nepārprotams apliecinājums Kanādas nodomam stiprināt ne tikai Latvijas, bet arī visa NATO austruma flanga drošību un aizsardzības spējas.

Latvijas aizsardzības ministre Ināra Mūrniece un Kanādas aizsardzības ministre Anita Ananda parakstī...
Latvijas aizsardzības ministre Ināra Mūrniece un Kanādas aizsardzības ministre Anita Ananda parakstījušas vienošanos par Latvijā izvietotās NATO spēku kaujas grupas palielināšanu

"Ceļa karte" nosaka, ka pakāpeniski tiks palielināts pastāvīgi izvietoto NATO spēku un ekipējuma apmērs Latvijā. Savukārt Latvija apliecinājusi savu apņemšanos ieguldīt resursus turpmākai nacionālo aizsardzības spēju celšanā un nodrošināt uzņemošās valsts atbalstu sabiedrotajiem, tai skaitā izveidot jaunu militāro poligonu "Sēlija". 

Plānots, ka brigāde savu pilno kaujas gatavību sasniegs līdz 2026. gadam.

"Brigādes izveidošana un izvietošana Latvijā nav viegls uzdevums, jo tas prasa nozīmīgus resursus no visām iesaistītajām pusēm. Latvija ir pateicīga Kanādai par tās vadošo lomu šajā procesā. Esmu pārliecināta, ka ciešā sadarbībā ar mūsu NATO sabiedrotajiem mums izdosies sasniegt izvirzīto mērķi un stiprināt gan Latvijas, gan visas alianses drošību," pauda Mūrniece.

Kanāda jau ir paziņojusi par ievērojamu klātbūtnes stiprināšanu, tostarp apņemoties Latvijā šogad izvietot 15 "Leopard 2" tankus ar atbalstošo personālu.

Kanādas premjerministrs Džastins Trudo (Justin Trudeau) un Kanādas aizsardzības ministre Anita Ananda (Anita Anand) Latviju apmeklēja pirmdien, 10. jūlijā, dienu pirms NATO samita Viļņā. Vizītes laikā Latvijas un Kanādas amatpersonas arī apmeklēja Ādažu bāzi, kur izvietoti NATO daudznacionālie spēki, tostarp aptuveni 800 Kanādas karavīru.

Trudo kopīgā preses konferencē paziņoja, ka Kanāda kopš 2017. gada aktīvi iesaistīta NATO austrumu flanga stiprināšanā un apņemas to darīt arī turpmāk.

"Šodien es paziņoju, ka mēs vairāk nekā dubultosim kontingenta skaitu Latvijā, papildus izvietojot šeit līdz 1200 Kanādas bruņoto spēku karavīru, lai kalpotu demokrātijai un aizstāvētu tiesiskumu. Šis papildu personāls uzlabos mūsu sauszemes, gaisa un jūras spējas un stiprinās īpašo uzdevumu vienības Centrāleiropā un Austrumeiropā," sacīja Trudo.

Kanāda apņemas dubultot Latvijā izvietoto karavīru skaitu
00:00 / 02:44
Lejuplādēt

Trudo arī atzīmēja, ka NATO austrumu flanga stiprināšana ir nozīmīgs solis alianses nākotnei. Viņš arī pateicās Ādažu poligonā izvietotajiem NATO daudznacionālo spēku pārstāvjiem par dienesta pienākumu pildīšanu.

"Visiem karavīriem es gribu teikt: jūsu kalpošana šajā misijā ir lielisks simbols tam, ka demokrātijas ir spēcīgākas un vienotākas nekā jebkad agrāk. Un NATO vienotība ir svarīgāka nekā jebkad agrāk. Būdami sabiedrotie mēs smeļamies spēku no mūsu ticības mieram, stabilitātei un cilvēku tiesībām brīvi izvēlēties savu nākotni," sacīja Kanādas premjerministrs.

Uz Latvijas Televīzijas jautājumu par Latvijas un Kanādas premjeru gaidām no NATO samita Viļņā tika pieminēta gan vēlme savā pulkā sveikt Zviedriju, gan atbalsts Ukrainai.

"Manuprāt, Lietuvā gaidāmais samits būs ārkārtīgi svarīgs. 

Mēs parādīsim visiem totalitāriem valdniekiem un [Krievijas vadonim Vladimiram] Putinam, ka NATO ir vienota. Un parādīsim pasaulei, ka esam solidāri ar Ukrainu.

Šis NATO samits būs iespēja mums visiem demonstrēt savu vienotību un pārliecību, ka turpmāka virzība uz priekšu kopā ir ceļš uz daudz mierīgāku pasauli," teica Trudo.

Latvijas Ministru prezidenta un Kanādas premjerministra kopīgā preses konference
Latvijas Ministru prezidenta un Kanādas premjerministra kopīgā preses konference

Kanāda uzskata, ka Ukrainai ir jāpievienojas NATO, līdz ko tam būs atbilstoši apstākļi. Līdzīgas domas pauda Latvijas premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"). Karam Ukrainā ieilgstot, NATO kļūst tikai vienotāka. Latvija samitā sagaidītu, ka tiks pieņemti ļoti skaidri NATO kaujas plāni, kas attiektos arī uz visu austrumu flangu.

"Es ļoti gaidu, ka mēs pieņemsim ļoti skaidrus NATO kaujas plānus, kas arī, protams, attiektos uz visu austrumu flangu. Šis ir faktiski ļoti, ļoti nozīmīgs solis, ko militāristi un ģenerāļi saprot labāk par citiem. Pie tā ir strādāts ilgstoši un gaidāms, ka arī par to mēs varēsim vienoties," sacīja Kariņš.

Latvijas valdības vadītājs uzsvēra arī: "Ir ļoti svarīgi, un tas ir vitāli svarīgi, ka visa NATO turpina atbalstīt Ukrainu visādos veidos – militāri, humāni, ekonomiski, cik vien ilgi tas ir nepieciešams. Vēl, protams, notiek diskusijas starp dažādām NATO partnervalstīm, kādā veidā mums vispareizāk tekstā izteikt savu atbalstu Ukrainai.

Es pats esmu pārliecināts, ka miers mūsu reģionā būs ne tikai tad, kad karš būs beidzies, bet arī tad, kad Ukraina būs NATO valsts."

Kariņš arī atzīmēja, ka šodien parakstītā "ceļa karte" Kanādas vadītās vienības transformācijai no bataljona par brigādi ir sava veida papildinājums lēmumiem, kas tika pieņemti NATO samitā Madridē pagājušā gada jūnijā.

Demonstrējot ciešo draudzību ar Kanādu, Ādažu bāzē Trudo vizītes noslēgumā atklāja bulvāri, kas nosaukts Kanādas vārdā.

KONTEKSTS:

Pagājušā gada NATO samitā Madridē Latvijas un Kanādas aizsardzības ministri parakstīja kopīgu deklarāciju par Kanādas vadītās NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupu palielināšanu no bataljona līdz brigādes līmenim.

Kanāda vada NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupu, kas izvietota Latvijā kopš 2017. gada. Šobrīd to veido vairāk nekā 1700 karavīru no Albānijas, Čehijas, Itālijas, Polijas, Kanādas, Melnkalnes, Slovākijas, Slovēnijas, Spānijas, Islandes un Ziemeļmaķedonijas, kas rotācijas kārtībā pilda dienesta pienākumus Latvijā. Latvijā izvietotā kaujas grupa ir kļuvusi par vismultinacionālāko NATO militāro vienību.

Kanāda ir tuva Latvijas sabiedrotā un tai ir izveidojušās ciešas attiecības ar Latviju. Kanāda bija starp pirmajām NATO valstīm, kas ratificēja Latvijas iestāšanās līgumu aliansē 2004. gadā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti