Politoloģe: Lai opozīciju sadzirdētu, tai vajadzētu sniegt kopīgas ieceres budžetam

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Opozīcijas daudzie priekšlikumi šī gada budžetam bija sadrumstaloti, un lielākas izredzes, ka opozīcijā ieklausīsies, būtu, ja vairāki koalīcijā neietilpstošie spēki saliedētos un sniegtu budžetam dažus, bet labi izstrādātus un argumentētus priekšlikumus, sarunā ar Latvijas Radio pauda Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docente Lelde Metla-Rozentāle.

Saeima 2023. gada budžetu pieņēma ceturtdienas rītā, pēc gandrīz 24 stundu darba. Sociālajos tīklos daudzi pauda neizpratni un neapmierinātību ar to, ka Saeima par tik svarīgu jautājumu lēma visu nakti.

Politoloģe atzina, ka var piekrist sabiedrībai, ka darbs naktī vairs nav tik produktīvs un kvalitatīvs, kā vajadzētu būt.

Politoloģe: Lai opozīciju sadzirdētu, tai vajadzētu sniegt kopīgas ieceres budžetam
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Taču, jautājums ir, vai gadījumā, ja sēdē būtu pārtraukta un to izstieptu uz vairākām dienām, rezultāts būtu cits? Viņasprāt, vienīgais rezultāts būtu, ka šo pašu budžetu apstiprinātu pēc desmit dienām.

Koalīcija atbalstītu šo valdības izstrādāto budžetu, vienalga, vai balsojums notika šonakt, pēc 24 stundām vai 10 dienām, un opozīcijas debates neietekmētu rezultātu, pauda politoloģe.

Viņa norādīja, ka te ir arī jautājums par mijiedarbību starp pozīciju un opozīciju un to, kāpēc opozīcijas priekšlikumos neieklausījās.

Metla-Rozentāle vērtēja, ka "arī opozīcija demonstrēja akcentu uz populismu, uz to, ko sabiedrība grib dzirdēt".

Viņasprāt, daudz mērķtiecīgāk būtu, ja opozīcija spētu konsolidēties un iesniegtu nevis aptuveni 200 priekšlikumus, bet gan izstrādātu kopīgus 3 , 4 vai 5 priekšlikumus, kuri būtu labi argumentēti un kuru noraidīšanu koalīcijai būtu grūti izskaidrot.

Viņa gan piebilda, ka ir saprotams, ka sadarbība ar "Stabilitātei!" nebūtu iespējama, taču pārējās opozīcijas partijas – "Progresīvie", "Latvija pirmajā vietā" un Zaļo un Zemnieku savienība – varētu vienoties par kopīgiem priekšlikumiem, un tad viņiem būtu lielāks svars, jo viņi kopā arī pārstāvētu lielāku vēlētāju daļu.

KONTEKSTS:

Pērn pēc oktobra sākumā notikušajām 14. Saeimas vēlēšanām koalīcijas sarunas ievilkās un nākamo Krišjāņa Kariņa valdību apstiprināja tikai decembra vidū, līdz ar to valsts sāka šo gadu ar "tehnisko budžetu", kas nozīmē, ka turpinās finansējums lietām, kas to jau līdz šim saņēmušas, izņemot lietas, kurām finansējums paredzēts vien līdz 2022. gada beigām. Tāpat tehniskajā budžetā nav jaunu politikas iniciatīvu.

Šī gada budžetu Saeima pēc gandrīz diennakts ilgām debatēm apstiprināja 9. marta rītā. Sēde par budžetu un pavadošajiem likumprojektiem ilga 23 stundas un 56 minūtes, sasniedzot jaunu vienas sēdes (kura nav pārcelta uz citu dienu) ilguma rekordu.

Izskatot 206 budžetam iesniegtos priekšlikumus, Saeima noraidīja visas opozīcijas ieceres, liela daļa no kurām bija saistīta ar papildu finansējumu veselības aprūpei un arī izglītībai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti