Tas ir ne tikai žurnālista pienākums saglabāt noslēpumā savus avotus, bet, kas ir pats nozīmīgākais - valsts pienākums ir respektēt žurnālista avotu noslēpumu, uzskata advokāts Lauris Liepa. Tā viņš LTV raidījumam "De facto" komentē situāciju, kurā Jelgavas policija pieprasījusi atklāt laikraksta "Zemgales Ziņas" žurnālista avotu bez objektīvas nepieciešamības.
Pret "Zemgales Ziņu" žurnālistu sāka kriminālprocesu, meklējot ziņu informācijas avotu
Laikraksts "Zemgales Ziņas" ar kritiskiem rakstiem par Jelgavas pilsētas un novada pašvaldībām tām ir kā dadzis acī. Februārī laikraksts publicēja rakstu "Caunes jurists Lagzdiņš tiesai atzīstas, ka tirgojis ziņas no valsts datu bāzēm". Jūnijā rakstā minētais jurists Dzintars Lagzdiņš policijai lūdza izmeklēt iespējamo neslavas celšanu. "Ņemot vērā, ka klients uzskata, ka informācija, kas ir iegūta no kaut kādiem dokumentiem, ir iespējams apzināti sagrozīta, un te rodas Krimināllikuma 157.panta sastāvs - neslavas celšanas sastāvs runājot par subjektīvo pusi. Tāpēc klients uzskatījis, ka nepieciešams izvērtēt tieši šinī kontekstā, nevis civiltiesiskā," situāciju komentē Lagzdiņa pārstāvis, advokāts Aivo Leimanis.
Biežāk gan šāda veida pretenzijas tiek risinātas civiltiesiskā ceļā, tomēr šoreiz policija arī nolēmusi pret žurnālistu Edgaru Kupču sākt kriminālprocesu. "Mēs konstatējām, ka iespējams ir noticis noziedzīgs nodarījums, un to ir iespējams pārbaudīt tikai ar kriminālprocesa metodēm," saka Valsts policijas Jelgavas iecirkņa priekšniece Tatjana Flandere.
Interesanti, ka publikācija balstīta uz atklātas tiesas sēdes materiāliem, tomēr policijai nez kādēļ bijis svarīgi noskaidrot, kurš Kupčam nodevis tiesas protokolu un pieprasīja tiesai atklāt žurnālista avotu. Flandere skaidro: "Šeit ir runa par tiesas sēdes protokolu un mums ir jānovērš visas šaubas, kādas varētu rasties kriminālprocesa izmeklēšanā, ir jānoskaidro, vai tiešām bija sniegta tāda informācija no šī avota vai tas ir tomēr kaut kāda informācijas interpretācija".
To, ka policijas lūgums par avotu atklāšanu bijis nepamatots, apliecina tiesas atteikums. Tomēr žurnālistam šaubas par policijas objektivitāti ir palikušas, īpaši ņemot vērā izmeklētājas replikas par avīzi pratināšanas laikā. Tās laikā K.Dzalbe norādījusi Edgaram Kupčam, ka "gribētos kaut ko pozitīvu redzēt un dzirdēt. Tai pašā avīzē – visa šitā pornogrāfija un kriminālās ziņas ir apnikušas. Gribētos kaut ko, piemēram, ka Jelgavas slimnīcā atklāta jauna palāta."
"Man jau rudenī pienāca ziņas, ka par Kupču tiek ievākta visāda informācija un man jau nav šī pirmā reize, kad jāiet uz policiju skaidroties. Un policijas inspektore jau man pateica, ka viņas uzdevums ir pierādīt manu vainu un nostāties cietušā pusē," saka Kupčs.
Izskatās, avotu meklē, lai vērstos arī pret to
Demokrātiskās valstīs ir pieņemts respektēt žurnālista avotu neaizskaramību. Tas ir svarīgi, lai cilvēki varētu žurnālistiem uzticēties, paust sabiedrībai nozīmīgu informāciju un nebaidīties par savu drošību. "Tikai no publiskās informācijas spriežot, ir skaidrs, ka pie Kupča izmeklēšanas iestāde vēršas nevis tādēļ, lai noskaidrotu, kādu materiālu vai ziņu, bet specifiski - lai uzzinātu, kurš no avotiem, kurš konkrēti Kupčam šo ziņu ir devis. Tātad ir skaidrs, ka izmeklēšanas iestāde domā par nākamo izmeklēšanas soli, pret kuru vērsties," situāciju vērtē advokāts Lauris Liepa.
Liepa pieļauj, ka izmeklēšanas paņēmieni mērķtiecīgi vērsti pret žurnālistu. Un tam īpašu nozīmi piešķir Latvijas nupat piedzīvotais zaudējums Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kas atzina, ka pret žurnālisti Ilzi Naglu veiktās izmeklēšanas darbības bijušas nesamērīgas.
"Žurnālista materiāli, ko žurnālists ir savācis, tāpat kā avoti, kas šīs ziņas ir snieguši, ir ļoti svarīgi un ir jāglabā noslēpumā. Un tas ir ne tikai žurnālista pienākums, bet, kas ir pats nozīmīgākais – tas ir valsts pienākums, ka šo avotu noslēpumu respektē," saka Liepa.
Ierosinātas krimināllietas ietvaros pratina arī LTV žurnālistu
Tomēr, izskatās, ka mācībstunda nav notikusi. Pēdējo mēnešu laikā Drošības policija izrādījusi vēlmi atrast kāda Latvijas Televīzijas žurnālista informācijas avotu. Tas saistīts ar sižetu par bijušā "airBaltic" īpašnieka izredzēm gūt miljoniem latu lielu kompensāciju no Latvijas valsts. Par ierobežotas pieejamības atzinuma noplūdi ierosināta krimināllieta. Tās ietvaros televīzijas žurnālists nopratināts un atzīts par liecinieku.
"De facto" rīcībā esošā informācija liecina, ka, mēģinot atrast žurnālista sarunu biedrus, izņemti kādas kafejnīcas novērošanas kameru ieraksti. Policija to nekomentē. Drošības policija arī runājusi ar virkni personu, kas noteiktā laikā kontaktējušās ar šo žurnālistu. Uz jautājumu, kas ļāvis iegūt informāciju par žurnālista telefonsarunām un īsziņām, Drošības policija "De facto" atbild: "DP šobrīd nevar sniegt informāciju par visām veiktajām vai plānotajām izmeklēšanas darbībām. Taču papildus vēlamies paskaidrot, ka DP informāciju par kontaktiem ar žurnālistu ieguva no citām kriminālprocesā iesaistītajām (nopratinātajām) personām."
Latvijas Televīzijas žurnālists savu avotu neatklāja, un arī ar tiesas palīdzību to nav prasīts atklāt. Drošības policijai šajā lietā nav nevienas personas ar aizdomās turamā statusu. Bet nopratināti desmitiem amatpersonu, kurām teorētiski pastāvēja iespēja redzēt ierobežotās pieejamības dokumentus.
"Wall Street Journal" žurnālists un Latvijas Žurnālistu asociācijas biedrs Juris Kaža "De facto" atzīst: "Es redzu, ka ir globāla problēma ar žurnālistu spējām brīvi un netraucēti strādāt un pildīt šī sabiedrības sargsuņa funkciju. Un arī Latvijā mēs redzam, ka tas izpaužas daudz lokālākā veidā."
Pavisam nesen nežēlīgu un pretrunā ar demokrātijas principiem notikušu kratīšanu piedzīvoja ziņu aģentūras BNS žurnālisti Lietuvā. Viņi nākamnedēļ būs Rīgā, lai kopā ar citiem kolēģiem no Baltijas valstīm dalītos pieredzē par preses brīvību, un žurnālistu un avotu drošību.
