ĪSUMĀ:
- Pirms trīs gadiem pēc viendzimuma pāra pieteikuma Satversmes tiesa atzina, ka valsts pienākums ir aizsargāt visas ģimenes.
- Pieteikuma iesniedzēja: Tolaik un aizvien jautājums attiecībā uz bērniem ir visneatrisinātākais.
- Trijos gados tiesas ceļā ir atzītas 46 viendzimuma pāru ģimenes.
- Taču praktiskus risinājumus tas nedod un ģimenes ir atkarīgas no citu cilvēku pretimnākšanas.
- Advokāti: Tiesāšanās ar valsti ģimenēm ir apgrūtinoša, bet valstij – dārga.
- Tieslietu ministrija piedāvā jaunu tiesību institūtu – partnerību, kas paredz noteiktu sociālo un ekonomisko aizsardzību.
- Par to vēl galīgajā lasījumā jālemj Saeimai.
- Tomēr jau tagad skaidrs – regulējums risinās daļu situāciju, bet ne visas.
Morāls gandarījums, bet ne praktiski risinājumi
2020. gada 12. novembra spriedumā saistībā ar personas C. iesniegumu Satversmes tiesa (ST) atzina, ka Latvijā ģimene nav tikai laulībā balstīta savienība un valsts pienākums ir aizsargāt visas ģimenes, arī tās, kurās bērnus audzina viendzimuma pāri.
Persona C. bija Evita Goša, kuras dzīvesbiedre tolaik nevarēja saņemt Darba likumā noteikto desmit dienu atvaļinājumu, kas pienākas bērna tēvam.
"Manuprāt, tolaik, un būsim godīgi – arī šobrīd, tieši jautājums attiecībā uz bērniem ir visneatrisinātākais.
Sabiedrībā kopumā, un it īpaši, kā jau mēs redzam, politiķu vidū tiek radīts iespaids, ka viendzimuma pāri kaut kā laikam nespēj tikt pie bērniem vai ka šajās ģimenēs netiek audzināti bērni. Vienlaikus, protams, sociālā realitāte ir tāda, ka šie pāri to dara, un šajās ģimenēs turpina dzimt bērni, un šīs ģimenes turpina audzināt bērnus, un tie ir viņu bērni," uzsvēra Goša.
Jau tolaik, kad spriedums tika nolasīts, Evita teica, ka, iesniedzot pieteikumu, ne tik daudz domāja par sevi un savu ģimeni, bet par visām tām ģimenēm, kuras šis tiesiskais aizsardzības trūkums skar. Pēc Satversmes tiesas lēmuma Evitai atvaļinājums pienācās ar atpakaļejošu datumu, taču citām viendzimuma pāru ģimenēm tas pavēra plašākas iespējas.
Lai gan Satversmes tiesas spriedums neskar laulības institūtu, kas definēts kā sievietes un vīrieša savienība, tomēr šobrīd viendzimuma pāri var vērsties tiesā, lai iegūtu tiesas spriedumu, kurā konstatēta "publiski tiesisko attiecību pastāvēšana" jeb atzīts, ka konkrētam homoseksuālam pārim pastāv ģimenes attiecības Satversmes 110. panta izpratnē.
"Pats fakts, ka tiek atzītas šīs ģimenes attiecības, protams, saturiski īsti nedod neko. Tas varbūt dod pavisam sīku morālu gandarījumu, ka vismaz tiesas uzskata šīs ģimenes par ģimenēm. Bet praktiski tas nedod itin neko. Un šīs ģimenes, lai īstenotu konkrētu tiesību loku, vēršoties attiecīgajās iestādēs, kur vien tas nepieciešams,
ir spiestas būt atkarīgas no tā, kas īsti ir tie cilvēki, kas tur sagaida, kāda ir viņu attieksme, izpratne, zināšanas, vēlme sniegt atbalstu.
Un tad atkarībā no tā iznākums ir vai nu labvēlīgs lēmums, vai nu atraidījums, vai nu tiesvedība, ja šis pāris ir gana izturīgs, lai vispār gribētu to darīt," zināja stāstīt Goša.
Šobrīd Latvijā tiesas ceļā ir atzītas jau 46 viendzimuma pāru ģimenes un ir vairāk nekā 20 līdzīgi pieteikumi.
Oficiālas statistika par to, cik daudz Latvijā ir viendzimuma pāru ar bērniem vai bez, nav, taču fakts, ka šādas ģimenes ir un to ir daudz, ir pavisam reāls, norādīja kustības "Dzīvesbiedri" vadītājs Kaspars Zālītis.
Arī viņš uzsvēra, ka šo ģimeņu atzīšana tiesā nepiešķir tām nekādas tiesības: "Ģimenes vēlas tapt atzītas, jo viņas vēlas tapt redzamas sabiedrībā, tapt redzamas valstij. Līdz ar to no šīs atzīšanas var izrietēt dažādas tiesības.
Pašlaik šīm ģimenēm, kas ir atzītas tiesā, tiesību nav nekādu. Tas ir vienkārši tāds labs žests no tiesas puses.
Un cilvēkiem ir vēsturisks dokuments, kas nosaka, ka "Latvijas tautas vārdā mēs jūs atzīstam par ģimeni". Bet tālāk jau nākamās tiesības izrietēs no pārējām tiesvedībām."
Par savām tiesībām nākas cīnīties tiesās
Zvērināts advokāts Matīss Šķiņķis skaidroja, ka Satversmes tiesas spriedumā bija noteikts, ka valstij ir jāizveido sistēma, kas nodrošina viendzimuma pāru ģimeņu juridisko un sociālekonomisko aizsardzību. Šis spriedums joprojām nav izpildīts, tāpēc viendzimuma pāru ģimenēm ir nācies uzsākt daudzas tiesvedības, lai citā veidā panāktu savas ģimenes aizsardzību.
"Ir gadījumi, kad ģimene varbūt konkrētajā brīdī vēl nevēlas vai arī viņiem nav nepieciešamība kādu konkrētu, praktisku situāciju risināt, bet šī ģimene vienkārši emocionāli vēlas tikt atzīta no valsts puses kā ģimene. Savā praksē es esmu saskāries visbiežāk ar situācijām, kas saistītas ar bērnu drošību vai bērnu interesēm. Tad ir mantiskās attiecības. Ar šī sprieduma palīdzību ir ģimenes, kas vēlas nodrošināties, ka, piemēram, Valsts ieņēmumu dienests uz šīm ģimenēm arī skatīsies kā uz ģimenēm, un, ja, piemēram, partneri viens otram pārskaita naudas līdzekļus, tad neuzskatīs, ka tā ir ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekama darbība. Tāpat ir arī situāciju bloks, kas ir tāds emocionālas dabas jautājumu risināšana, piemēram, uzvārdu maiņa," pastāstīja Šķiņķis.
Arī zvērināts advokāts Edgars Pastars norādīja, ka situācijas, ko viendzimuma pāru ģimenes vēlas risināt, ir ļoti dažādas. Tāpat daudz tādu ģimeņu līdz galam neizprot, kā tālāk cīnīties par savām tiesībām vai arī nevēlas to darīt, tāpēc vienkārši neiegūst noteikto tiesas spriedumu, kas pāri atzīst par ģimeni.
Taču Pastars uzsvēra, ka
visi tālākie tiesas procesi, kas seko pēc viendzimuma pāru ģimeņu atzīšanas, kopumā valstij izmaksā ļoti dārgi.
"Katra šī tiesvedība valstij maksā, mēs pat neskaitām tiesneša laiku, dokumentu apriti vai advokātu honorārus – tie arī nav galvenais kritērijs šajā lietā. Bet tieši valsts izdevumi ir lieli, jo tas ir laiks, – tiesnesim ir jāuzraksta spriedums, iestādēm ir jāuzraksta paskaidrojumi. Valsts to varētu daudz vienkāršāk un ērtāk izdarīt, palabojot normatīvos aktus, ko tagad Tieslietu ministrija piedāvā, vismaz kādu daļu no tiem," sacīja Pastars.
Jauns tiesību institūts – partnerība
Lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu, ar kuru uzsvērts valsts pienākums aizsargāt arī viendzimuma pāru ģimenes, Tieslietu ministrija iesniedza izskatīšanai Saeimas Juridiskajā komisijā likumprojektu pakotni. Ar to Latvijā plānots ieviest jaunu tiesību institūtu – partnerību.
Partnerība būtu jauns veids, kādā juridiski nostiprināt divu pilngadīgu personu attiecības un paredzēt tām noteikta veida sociālo un ekonomisko aizsardzību. Attiecīgi būtu tiesības pieņemt lēmumus, kas saistīti, piemēram, ar otra partnera ārstniecību, iegūt sociālās garantijas, ienākuma nodokļa atvieglojumus savstarpējiem dāvinājumiem un aizdevumiem un citas tiesības.
Partnerība nav paredzēta laulības aizstāšanai.
Pastars vērsa uzmanību uz to, ka likumprojektu pakotne neskar mantiskās attiecības vai bērnu tiesības. Tāpēc, šo regulējumu pieņemot, darbs būs jāturpina, lai novērstu galveno problēmu, ka viendzimuma pāru ģimenēm ir visu laiku jātiesājas.
"Tas acīmredzami bija grūti panākams juridisks kompromiss, un šis bija kaut kas, ar ko ir jāsāk, lai vispār ievestu Latvijas tiesību sistēmā un normatīvajos aktos divus reģistrētus šādus kopdzīves partnerus. Tas noteikti noņem kādus 60%, 70% visas problemātikas. Bet visas tās specifiskās situācijas normatīvajos aktos nav precīzi atrunātas, un acīmredzot tas nav šobrīd iespējams. Tā ka vieta tiesvedībām tur vēl būs, bet to būs daudz mazāk," sacīja advokāts.
Līdzīgi vērtēja arī Evita Goša, atzīstot, ka par piedāvāto partnerattiecību regulējumu jūtas pretrunīgi. Tas ir ne tikai par maz un par vēlu, bet arī nerisinās to, ka tiesvedības viendzimuma pāru ģimenēm tik un tā turpināsies.
"Cik cilvēkiem, strādājošiem, bērnus audzinošiem, ir brīvā laika, lai tiesātos par jebkuru jautājumu? Cik cilvēku ir gatavi tam? Tas ir vienkārši pazemojoši pēc būtības.
Satversmes tiesa ir aicinājusi likumdevēju kaut ko izdarīt, likumdevējs to nav vēlējies darīt, un tas viss tiek atstāts uz indivīdu un iestāžu pleciem, lai viņi šos jautājumus savā starpā kaut kā mēģinātu atrisināt. Tur ir jābūt uzņēmībai, tie ir noteikti tipa cilvēki, kuri vispār vēlas to visu darīt, kuri arī ir tik spēcīgi, lai to darītu. Skaidrs, ka LGBT cilvēki ir tieši tādi paši cilvēki kā visi citi cilvēki – ar savu dzīvi, savu ritmu, savām iespējām un vēlmēm," skaidroja Goša.
Partnerības regulējumu Saeimas Juridiskā komisija lēma virzīt paātrinātā kārtībā. Saeimas sēdē galīgajā lasījumā to skatīs ceturtdien, 9. novembrī. Tā pieņemšanai paredzams Saeimas vairākuma atbalsts, ko iezīmēja arī balsojumi Saeimas Juridiskās komisijas sēdē. Tad likumu grozījumi stāsies spēkā 2024. gada jūlijā.
