Agnija Upīte, kura par līguma izpildi būs atbildīga no slimnīcas puses, pastāstīja, ka oktobrī sāks tieši ar Neatliekamo medicīnisko palīdzību un uzņemšanas nodaļu: "Skolēni, kas būs izrādījuši interesi par šo profilu, nāks uz slimnīcu – pirmajā daļā viņiem būs lekcija un teorija, pēc tam iesim jau reāli uz nodaļu. Teoriju viņi gūs no ārstiem, tie būs mūsu slimnīcas speciālisti."
Interesi izrādījuši ap 70 ģimnāzistu
Šobrīd programmā iesaistījušies ap 70 Valmieras Valsts ģimnāzijas audzēkņu – ir tādi, kas jau skaidri zina, ka izvēlēsies ar medicīnu saistītu profesiju, bet daļa skolēnu šo iespēju saista ar "profesijas pielaikošanu" – tā ieinteresēs vai neieinteresēs.
– "Viss sākās skaistā rudens dienā, kad man bija jāiet pie ārsta bieži, precīzāk pie zobārsta un vienkārši iepatikās tas process, tā smarža."
– "Noteikti ir labi gūt ieskatu profesijās, par kurām jaunieši vēl domā, jo visu jau nevar redzēt filmās, seriālos, visu nevar iemācīt no tāfeles vai no grāmatas. Tas viss ir jāredz dzīvē."
– "Mēs sapratīsim vēl vairāk, vai mēs gribam, vai negribam turpināt šo ceļu."
– "Es skatīšos un tad izsecināšu, kas man tomēr labāk patiksies. Es vēl neesmu pārliecināta par mediķa profesiju."
– "Es tieši nosliecos pa medicīnas nozari, pagaidām apsveru par ķirurģiju, man tas interesē, man patīk anatomija. Šī ir iespēja saprast, kas vairāk interesē, jo mēs nekad neesam īstajā dzīvē kaut ko tādu redzējuši."
Līguma slēgšanas reizē jauniešiem bija arī iespēja uzklausīt Vidzemes slimnīcas jauno mediķu pieredzes stāstus.
Jāredz savām acīm
Neatliekamās medicīnas ārsts Kristaps Lukjaņenoks vērtēja, ka šī programma ir nozīmīga ar to, ka profesiju var iepazīt jau vidusskolā:
"Jādod ir iespējas jauniešiem redzēt medicīnu un redzēt to visu klātienē, savām acīm. Labi ir tas, ka to visu nodrošina jau 9.,10., 11. klasē, nevis tikai pēc 12. klases, kad jau jaunietim būt jābūt izlēmušam, kas viņš grib būt. Šī sadarbība, manuprāt, ir ļoti laba, un vajadzētu arī citām slimnīcām ņemt piemēru."
Valmieras Valsts ģimnāzijai jau ir pieredze ar jauniešu karjeras ievirzi medicīnas jomā – pirms 13 gadiem te sāka darboties Jauno mediķu skola, bet kopš 2016. gada ir Rīgas Stradiņa Universitātes Jauno mediķu akadēmijas filiāle. Tās vadītāja Indra Vēvere stāsta, ka tad arī aizsākusies sadarbība ar Vidzemes slimnīcu:
"2016. gadā bija pirmais līgums ar Vidzemes slimnīcu, bet tad nāca kovidapstākļi un vairs nebija iespēju – mēs bijām katrs savā telpā, nevarēja kopā pulcēties. Tagad ļoti ceram, ka mums izdosies tieši praktiskās nodarbības, jo svarīgākais, ka ir ne tikai teorija, bet ka jaunieši redz arī medicīnu praksē."
Skolas direktors Artūrs Skrastiņš atzina, ka sadarbības rezultātam ir atdeve:
"Sauksim to par darba vidē iegūtu izglītību, mācīšanos. Mēs neesam tehnikums, neiedodam profesiju, bet tās pamatzināšanas par medicīnu – šogad 16 bērni aizgāja mācīties medicīnas virzienā, citu gadu ir astoņi, pieci, bet katru gadu aiziet no šīs programmas kaut kāds bērnu skaits."
Piesaista modernās tehnoloģijas, attur – atalgojums
Mediķu trūkums valstī ir viena no lielākajām problēmām, Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs uzsvēra, ka arvien vairāk jauniešu izvēlas studēt medicīnu:
"Kādreiz pamatstudijās uzņēma vairāk nekā 200, bet rezidentūrā tikai nedaudz vairāk kā 100, līdz ar to diemžēl daudzi mūsu jaunie mediķi bija spiesti doties rezidentūrā ārzemēs, kur viņus arī labprāt gaidīja. Tagad šī situācija nedaudz ir uzlabojusies, rezidentūru skaits ir palielinājies, arī universitātes ļoti domā, arī skolas, ģimnāzijas par to domā."
Muskovs norādīja, ka ir arī vairāki jaunie mediķi šeit beiguši mācības un slimnīcā jau reāli strādā, taču vajadzīgi vēl ārsti. "Ārstu profesija mainās, diemžēl arī noveco cilvēki, visu cieņu mūsu dakteriem, kas strādā arī cienījamos gados, līdz ar to vajag papildspēkus," piebilda Muskovs.
Jaunais ārsts Kristaps Lukjaņenoks pauda, ka šobrīd jauniešus medicīnas nozarei var piesaistīt arī tas, ka slimnīcās ienāk moderns aprīkojums un jaunās tehnoloģijas, bet atturēt no profesijas izvēles var likt atalgojums.
"Lielā daļā tas ir finansējums, jo, ja mediķis strādā 200, 300, 400 stundas mēnesī un saņem nepietiekamu atalgojumu, vēlme arī zūd. Ja jaunietis redz pieaugušus cilvēkus, kuri ir vairāk darbā nekā mājās ar saviem bērniem, vēlme arī paliek mazāka," paskaidroja Lukjaņenoks.
Laiks rādīs, cik no 70 programmā iesaistītajiem Valmieras Valsts ģimnāzijas jauniešiem izvēlēsies mediķa profesiju, bet nenoliedzami – iegūtās zināšanas noderēs turpmākajā dzīvē arī tad, ja izvēlētā profesija nebūs šajā jomā.
