Turpina novērst postījumus
Pērkona negaisa dēļ VUGD saņēmis aptuveni 300–330 izsaukumu, tostarp darbs turpinājās naktī un izsaukumi tiek saņemti arī otrdienas rītā. Tika ziņots par lauztiem kokiem, bojātām automašīnām, ēkām, norautiem jumtiem.
Visvairāk izsaukumu saņemts no Rīgas un tās apkārtnes, no Daugavpils un Dobeles novada. Taču šajās vietās ir atšķirīgi postījumu apmēri.
"Rīgā vējš lielākoties gāza kokus uz ceļa braucamās daļas, pārrāva elektrības vadus. Dobeles novadā bija vairāk izsaukumu, kur vējš bija postījis ēku jumtus un uz ceļa bija nevis viens koks, bet daudzi," pastāstīja Gribuste.
Piemēram, Jelgavas novada Vilces pagastā pusotra kilometra garumā vējš bija sagāzis vairākus desmitus kokus. Šādas vietas bijušas vairākas.
VUGD nav ziņu par cietušajiem cilvēkiem, bet par astoņiem cietušajiem un vienu bojāgājušo informēja veselības ministre Līga Meņģelsone (deleģēta no "Apvienotā saraksta").
Elektrotīkla bojājumi
Tikmēr uzņēmums "Sadales tīkls" informēja, ka spēcīgā pērkona negaisa ietekmē arī otrdienas rītā elektroapgāde vēl traucēta 7800 "Sadales tīkla" klientu, bet pusdienlaikā - 8000 klientiem. Visplašāk Madonas, Dobeles un Tukuma novadā. Bojājumu skaits ir mainīgs, jo turpina pieaugt klientu pieteiktie bojājumi zemsprieguma tīklā.
Lielākais vienlaikus atslēgto "Sadales tīkla" klientu skaits pirmdienas vakarā pārsniedza 42 000.
Uzņēmums norādīja, ka bojājumi ir sarežģīti, nereti ir apgrūtināta arī piekļuve bojājuma vietai, tāpēc elektroapgādes atjaunošana atsevišķos gadījumos var aizņemt būtiski ilgāku laiku, nekā ierasts ikdienā.
Uzņēmums turpina darbu pastiprinātā režīmā, visā Latvijā strādājot apmēram 350 elektromontieriem. Tuvākajā laikā viņiem pievienosies papildu darbinieki, kas pie bojājumu novēršanas strādāja arī aizvadītajā naktī.
Vētra izraisījusi arī bojājumus 12 augstsprieguma elektropārvades līnijās. Vētras bojājumi lielākoties skāra Vidzemi un Zemgali, savukārt pārvades tīklā traucējumi skāra iedzīvotājus Līvānos, Līksnā un Jaunpiebalgā, informēja AS "Augstsprieguma tīkls".
Taču elektroapgāde tika nodrošināta bez ilgstošiem pārrāvumiem, pārslēdzoties uz rezerves līnijām.
Bojājumu novēršanai bija nepieciešamas vidēji divas stundas. Šobrīd remontā atrodas piecas līnijas un tuvākajā laikā AS "Augstsprieguma tīkls" turpinās bojājumu operatīvu novēršanu un apsekos līnijas, lai konstatētu potenciālos apdraudējumus iespējamo aizlauzto koku dēļ.
Spriedīs par zaudējumiem
To, ka vētras nestie postījumi ir plaši un lieli, Latvijas Radio uzsvēra arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks ("Apvienotais saraksts"). Viņš pirmdien apmeklēja vētras postītos Dobeles un Tērvetes novadus un uzzināja, ka Dobeles novadā bojāti, iespējams, pat simti līdz tūkstotis jumtu.
Ņemot vērā postījumu apmērus, mājsaimniecībām būs milzīgi izdevumi, lai sakārtotu savus īpašumus, atzina ministrs.
Tādēļ viņš otrdien valdībā ziņos par postījumu mērogu, iespējām aplēst zaudējumus un to, kā palīdzēt cilvēkiem. Aplēsēm vien būs vajadzīga vismaz viena nedēļa.
"Tas mērogs ir tik plašs, ka pilnīgi visiem [palīdzēt] būs grūti. Tātad ir jāsaprot – ir, kas ir apdrošināti, ir lauksaimnieki, ir rocīgāki, bet bija arī [mājokļi] pavisam bēdīgā skatā, kur nedzīvo turīgākie cilvēki, bija vientuļu cilvēku mājas. (..) Tie mērogi nav salīdzināmi. Citam ir viens stūris paplosīts, [citviet] viss vienos caurumos," sacīja Sprindžuks.
Ministrs aicināja iedzīvotājus, kuru saimniecības skārusi vētra, fotogrāfijās fiksēt postījumus un ziņot par to pašvaldībai.
Vienlaikus viņš norādīja, ka vietvaras pašlaik ir pārslogotas: "Ja ir mazi bojājumi, varbūt netraucējam pašvaldības, tiekam galā. Ja tie bojājumi ir lieli un tiešām ir vajadzīga palīdzība, tad nekautrējieties [ziņot]."
Viņaprāt, valdībai vajadzētu noteikt ārkārtējo situāciju vissmagāk skartajos pagastos. Vienlaikus Sprindžuks atzina, ka vēl nav apkopoti visi dati par postījumiem.
Izpostītas saimniecības un lauki
To, ka Tērvetes pusē postījumi ir plaši un smagi, intervijā LTV apliecināja Tērvetes novada zemnieku saimniecības "Strazdi" īpašnieks Valters Bruss. Tuvākajos laukos sējumi ir aizgājuši zudumā pilnībā. Zemnieks apliecināja, ka viņa lauki un saimniecība ir apdrošināti.
"Ja jūs redzētu tos skatus, kādas ir izpostītas sētas – bez jumtiem, bez simtgadīgiem kokiem, kas auga ap tām. Sirds sažņaudzas," sacīja Bruss.
Viņaprāt, visvairāk pašlaik palīdzība vajadzīga pensijas vecuma cilvēkiem, kuru saimniecības ir izpostītas. Tāpat viņš vērsa uzmanību uz nepieciešamību pēc trauksmes apziņošanas sistēmas.
Cietusi Jaunpils pils
Tukuma novadā vētrā visintensīvāk ir cietuši Jaunpils pagasta, Struteles un atsevišķi Džūkstes pagasta objekti. Ir cietuši māju jumti, fasādes, logi, lauzti koki, elektrolīnijas, ir krusas sakapāti tīrumi, dārzi un citi bojājumi, informēja pašvaldība.
Vissmagāk ir cietis valsts nozīmes kultūras piemineklis Jaunpils pils. Šodien Tukuma novada pašvaldības būvinženieri devušies apsekot Jaunpils pili, lai novērtētu stihijas radītos postījuma apmērus.
Vētrā ir cietis ir pils vēsturiskais jumts un dienvidu spārns, kurā ir izsisti lielākā daļa logu, cietusi fasāde un jumta bojājumu dēļ pils trešais stāvs ir cietis no lietus.
Apsekojot Jaunpils pils ēku no iekšpuses, tika konstatēts, ka krusas graudiem ir bijis tik liels spēks, ka jumta segumam ir pārsisti kārniņu cementējumi. Tāpēc nāksmies mainīt kārniņus, lai neturpinātu krist tie, kuri ir izsisti no vietām un nav piestiprināti. Ir cietuši arī logi, izsisti stikli daudzām logu plaknēm, kas šobrīd norobežoti ar plēvēm un tie būs jāpārstiklo vai jāmaina pilnībā.
Ir cietis arī nesen atjaunotais kultūrvēsturiskais piemineklis – dzirnavu šķūnis un daļēji atjaunotās dzirnavas. Krusa jumtu ir bojājusi tik spēcīgi, ka rezultātā abas ēkas ir būtiski cietušas stiprajās lietavās.
"Vispirms, protams, bija bailes tieši tad, kad šī krusa bija. Bailes, pirmkārt, par sevi. Pēc tam mēs sapratām, ka visi esam veseli un dzīvi un viss ir forši, bet tad, kad mēs ieraudzījām, iznākot ārā šos nodarītos zaudējumus un kaitējumu pilij, pils fasādei, pils logiem un šos krusas graudus līdz potītēm... Sāka kolēģes no pils stāvvietas skriet ar asarām acīs un teikt, ka visas mašīnas ir sasistas, tad jau sākās tāda mērena panika. Nesapratām, ko mums tagad darīt. Tad, kad mēs aizgājām līdz senajām dzirnavām, dzirnavu šķūnim, kuram mēs uzlikām pagājušajā pavasarī pilnīgi jaunu jumtu... Jumts pašreiz ir sacaurumots kā no ložmetēja. Tad asaras bija gandrīz vai mums visiem," stāstīja Jaunpils pils izpilddirektore Inese Gintere.
Vētras seku likvidācijai Tukuma novada brīvprātīgie visu nakti ir palīdzējuši saviem novadniekiem, sedzot bojātos dzīvojamo māju jumtus. Tukuma novada pašvaldība ir atvērusi ziedojuma kontu, no kura par saziedotajiem līdzekļiem tiks pirkti materiāli un novirzīti vētrā cietušajiem mājokļiem.
Rīgas ielās atsūknē ūdeni
Tikmēr Rīgā no pārplūdušajām ielām tiek sūknēts ūdens, LTV pastāstīja Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Jānis Vaivods.
Viņš atzina, ka spēcīgu nokrišņu laikā lietus novades sistēmas netiek galā ar ūdens apjomu. Lai to sakārtotu, būtu nepieciešami milzu ieguldījumi.
KONTEKSTS:
Pirmdien, 7.augustā, Latvijā plosījās negaiss ar stiprām vēja brāzmām, vietām arī lietusgāzēm un lielgraudu krusu. Sākotnēji negaiss skāra Kurzemi un valsts centrālo daļu, īpaši smagus postījumus nesot Dobeles novadā, vakarā tas skāra Latvijas austrumu daļu.
