Saeimas vēlēšanas

14.Saeimas vēlēšanas. Bezmaksas priekšvēlēšanu aģitācijas raidlaiku izloze

Saeimas vēlēšanas

"Izvēlies nākotni!" Partiju dueļi pirms 14. Saeimas vēlēšanām

Izvēlies nākotni! "Sabiedrības veselība" un "Sociālā aizsardzība, nevienlīdzība". Priekšvēlēšanu diskusijas pirms 14. Saeimas vēlēšanām

«Re:Check» pārbauda deputātu kandidātu teikto LTV diskusijā «Izvēlies nākotni» par sabiedrības veselību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

"Re:Check" sadarbībā ar sabiedriskajiem medijiem pārbauda deputātu kandidātu teikto LTV priekšvēlēšanu diskusiju ciklā "Izvēlies nākotni". Pēc katras tematiskās diskusijas, kurās aicināti piedalīties 12 sabiedriskās domas aptaujās populārāko partiju kandidāti, pārbaudām viņu izteikumu atbilstību faktiem. 

Diskusijā 4. septembrī debatēja par sabiedrības veselību. Kandidāti nosaukti popularitātes secībā, un iekavās norādīts, cik problemātiskus apgalvojumus katra teiktajā konstatējām. Piedalījās Anda Čakša no "Jaunās Vienotības" (2), Imants Parādnieks no Nacionālās apvienības (1), Jānis Krišāns no "Saskaņas" (1), Līga Kozlovska no Zaļo un Zemnieku savienības (5), Māris Grāvis no "Progresīvajiem", Ilze Ortveina no "Apvienotā saraksta", Daniels Pavļuts no "Attīstībai/Par!" (2), Vladimirs Buzajevs no Latvijas Krievu savienības, Evita Zālīte-Grosa no "Konservatīvajiem", Aiga Rotberga no "Latvija pirmajā vietā" (3) un Solvita Zvidriņa no "Katrai un katram" (3). Pilnu diskusijas atšifrējumu lasiet šeit.

Vēršam uzmanību uz tādiem faktoloģiskiem apgalvojumiem, kas ir pārbaudāmi un saskaņā ar mūsu secināto nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina); drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs); puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta) vai kuriem trūkst konteksta (tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas).

Anda Čakša ("Jaunā Vienotība"): Vakcinācija bija jāorganizē citādi

Trūkst konteksta

Čakša sacīja, ka 

"no paša sākuma vajadzēja vakcinācijas organizāciju veikt citādi", ka bija "nepietiekama nozares iesaiste" un "nedzirdēšana, ko saka ārstniecības personas, jo mums vakcinācijas procesu organizēja neārstniecības personas". 

Par vakcinācijas organizācijas modeli pašlaik viedokļi atšķiras, taču kontekstam jāatgādina, ko Čakša teica vakcinācijas sākumā 2021. gada janvārī. Toreiz viņa sacīja, ka iespējami ātru vakcināciju varētu nodrošināt, ja vakcinācijas procesu vadītu krīzes vadītājs, kuram ir pieredze nozīmīgu projektu organizēšanā, un viņam nav jābūt no mediķu vidus. "Proti, pēc viņas sacītā, šīs institūcijas vadītājam nav obligāti jābūt ar medicīnas izglītību, bet gan primāri būtu jāspēj organizēt un vadīt lielus projektus, kas tostarp iekļauj loģistikas aspektus," tā Čakšas toreiz teikto atstāstīja ziņu aģentūra Leta.

Aiga Rotberga ("Latvija pirmajā vietā"): Atlaida 62 tūkstošus nevakcinēto

Nav taisnība

Rotberga runāja par nevakcinēšanās dēļ no darba atbrīvoto cilvēku skaitu: 

"Bet reāli atlaižam cilvēkus no darba, 62 000 atlaižam no darba tikai tāpēc, ka viņi nav vakcinējušies".

Nav nekādu pierādījumu, ka 62 000 cilvēku būtu atlaisti no darba. Valstī nav datu par to, cik cilvēku zaudēja darbu, jo viņiem nebija Covid-19 vakcinācijas sertifikāta, un cik no viņiem tika atlaisti, "Re:Check" apstiprināja Ekonomikas ministrijā. 

«Re:Check» pārbauda deputātu kandidātu teikto LTV diskusijā «Izvēlies nākotni» par sabiedrības veselību
00:00 / 10:32
Lejuplādēt

No 2021. gada 15. novembra visiem valsts un pašvaldību darbiniekiem, kā arī klātienē strādājošajiem privātā sektora darbiniekiem stājās spēkā prasība pēc Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta. Gala termiņš vakcinācijas sertifikāta iegūšanai bija 15. decembris. Par 62 000 darbiniekiem ziņoja 15. decembrī, norādot, ka šie cilvēki bez Covid-19 sertifikāta nevarēs turpināt darbu klātienē, nevis tiks atlaisti. Ja šajā termiņā sertifikāta nebija, darba devējs varēja viņu atstādināt no darba vai pienākumu veikšanas, nevis atlaist. Valsts darba inspekcija skaidro, ka, ja pēc vairāk nekā trīs mēnešus ilgas atstādināšanas darbinieks bez attaisnojoša iemesla nav ieguvis sertifikātu, darba devējam bija tiesības izbeigt darba attiecības ar cilvēku. Vēlāk šo termiņu pagarināja līdz februāra beigām. Līdz 27. februārim pilnu vakcināciju bija veikuši 980 tūkstoši jeb 96% no kopējā nodarbināto skaita, liecina EM dati.

Avots: Ekonomikas ministrija. Dati par 2022. gada 25. februāri.
Avots: Ekonomikas ministrija. Dati par 2022. gada 25. februāri.

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) "Re:Check" skaidroja, ka prasība pēc vakcinācijas sertifikātiem būtiski reģistrētā bezdarba situāciju nav ietekmējusi. Reģistrēto bezdarbnieku skaits pēc prasības stāšanās spēkā pieauga, taču salīdzinoši nedaudz – par aptuveni 3000 cilvēku, turklāt pieaugumu, visticamāk, ietekmēja arī ikgadējās sezonālās svārstības un tolaik noteiktā mājsēde. Turklāt gan decembrī, gan janvārī, gan februārī vairums bezdarbnieka statusu ieguvušo bija vakcinēti. No 2021. gada novembra līdz 2022. gada aprīlim valstī kopumā reģistrētais bezdarbnieku skaits pa mēnešiem bija no 57 536 cilvēkiem novembrī līdz maksimums 62 270 bezdarbniekiem janvārī, liecina NVA sniegtā informācija. 2022. gada sākumā bezdarbnieka statusu ieguva ap 14 tūkstošiem cilvēku, no kuriem 74% bija vakcinēti. 

Jānis Krišāns ("Saskaņa"): Mediķi bija gatavi, bet viņus neuzrunāja

Drīzāk nav taisnība

Krišāns, runājot par vakcinācijas procesu, sacīja: 

"Mediķi bija gatavi, bet viņus neviens neuzrunāja."

Vakcināciju veica tikai mediķi, taču no sarunas konteksta noprotams, ka Krišāns galvenokārt runā par ģimenes ārstiem (salīdzinājumā, piemēram, ar vakcināciju lielajos vakcinācijas centros un slimnīcās). Atšķiras viedokļi par to, vai ģimenes ārsti vakcinācijas procesa sākumā tika pietiekami motivēti ar piemaksām un cita veida atbalstu, taču apgalvojumam, ka mediķi bija gatavi, tikai viņus neviens neuzrunāja, nav pamata. Vēl pirms vakcīnas nonāca Latvijā, mediji ziņoja par Zāļu valsts aģentūras rīkotu semināru, kurā tā ģimenes ārstu organizācijas iepazīstināja ar vakcinācijas plānu un paredzēto ģimenes ārstu iesaisti. Toreiz šīs organizācijas pauda skepsi par viņiem paredzēto darba apjomu. Ģimenes ārstiem bija iespēja iesaistīties vakcinēšanā no 2021. gada februāra vidus. Vienlaikus vēl 2021. gada maijā pret Covid-19 nevakcinēja gandrīz puse ģimenes ārstu prakšu. "Re:Baltica" toreiz rakstīja, ka daļa norāda uz resursu trūkumu, bet daļa to nedara, jo nevēlas liekas galvassāpes. 

Aiga Rotberga ("Latvija pirmajā vietā"): Nemira vienkārši tikai no kovida

Trūkst konteksta

Rotberga noraidoši atbildēja uz diskusijas vadītāja jautājumu, vai partija uzņemas atbildību par Covid-19 vilnī augsto mirušo skaitu pansionātos laikā, kad Labklājības ministrija bija partijas tagadējās LPV biedres Ramonas Petravičas vadītās Labklājības ministrijas atbildība. Rotberga sacīja: "Sociālas aprūpes centros vai vispār mirušajiem, ja skatāmies starp tiem sešiem tūkstošiem, liela daļa ir seniori un cilvēki gados, un neaizmirsīsim, ka seši tūkstoši cilvēku katru gadu Latvijā mirst no onkoloģiskām saslimšanām." Uz diskusijas vadītāja aicinājumu precizēt, vai "tur nekā īpaša nebija", Rotberga atbildēja: 

"Jā, vienkārši lielā daļā gadījumu šī veselības aprūpe bija nepietiekoša vai nekvalitatīva, un tāpēc arī cilvēki nomira, nevis vienkārši tikai no kovida." 

Runa ir par 2021. gada pavasari, kad mediji ziņoja par Covid-19 ietekmi uz pansionātiem. Tolaik tika secināts, ka bija saslimusi puse pansionātu iemītnieku. SPKC ziņoja par slimības uzliesmojumiem 25 sociālās aprūpes centros, par vairākiem ziņoja arī mediji. No kopējā Covid-19 upuru skaita piektā daļa bija pansionātu klienti, ziņoja Latvijas Radio. Pēc Veselības statistikas datubāzes (VSD) datiem, 2021. gadā no Covid-19, tā pārslimošanas vai ar Covid-19 saistītā daudzsistēmu iekaisuma sindroma dēļ miruši 3700 seniori. Arī kopējais mirušo skaits vecuma grupā virs 60 gadiem 2021. gadā bija būtiski lielāks nekā iepriekš. VSD datos redzams, ka no 2008. gada līdz 2020. gadam vidējais nāvju skaits uz 100 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju pēc 60 gadu vecuma bija 4600. 2021. gadā – 5545 nāves uz 100 tūkstošiem. 

Nav izslēdzams, ka bija sirmgalvji, kas nomira nepietiekamas vai nekvalitatīvas aprūpes dēļ, taču Rotberga neņem vērā faktu, ka augstās saslimstības dēļ veselības aprūpe tolaik bija pārslogota. Sociālās aprūpes centri bija Covid-19 riska zonas, tā kā to iemītnieki lielākoties ir gados veci, ar veselības problēmām un infekcija var viegli izplatīties. Arī Labklājības ministrija toreiz saņēma kritiku, ka nav darījusi pietiekami, lai slimības izplatīšanās riskus pansionātos mazinātu. Tajā skaitā – ka laikus netika nodrošināta klientu testēšana, nebija pieejami pulsa oksimetri. 

Solvita Zvidriņa ("Katrai un katram"): Pēc vakcīnas drīzāk pretēja reakcija

Nav taisnība

Zvidriņa diskusijā skeptiski izteicās par vakcīnu efektivitāti. Viņa sacīja, ka "šobrīd drīzāk varbūt būtu jārunā par statistiku, ka tev ir divas potes, balstvakcīna, un tu jau esi trešo reizi pārslimojis", un uz lūgumu precizēt domu sacīja: 

"Un līdz ar to jautājums, vai vispār vakcīna ir tas… Tik ļoti, ka mazina. Drīzāk ir pretēja šobrīd reakcija."

No Zvidriņas teiktā noprotams, ka vakcīna nemazina iespēju saslimt ar Covid-19, bet pat veicina. Tam nav it nekāda pamatojuma. Šāds pieņēmums ir pretrunā gan ar Latvijas statistiku, gan zinātniskiem petījumiem.

Saskaņā ar SPKC datiem kopš šā gada aprīļa nevakcinētajiem un tiem, kas pabeiguši primāro vakcināciju, līdzīgi bieži diagnosticēta Covid-19 infekcija (relatīvi pret cilvēku skaitu katrā grupā). Taču tie, kas saņēmuši arī balstvakcīnu, patlaban slimo retāk. Līdz šā gada aprīlim nevakcinētie slimoja biežāk. Līdzīgo slimojošo īpatsvaru kopš aprīļa iespējams skaidrot ar to, ka šobrīd lielāko daļu infekciju skaita izraisa omikrona variants, kam izdodas apiet primārās vakcinācijas sniegto aizsardzību. Sākot ar 2022. gada februāri, omikrona varianta īpatsvars bija gandrīz 100%. Visbeidzot Zvidriņa noklusē, ka vakcinēšanās, it sevišķi balstvakcinācija, būtiski aizsargā pret nonākšanu slimnīcā, kā arī samazina nāves risku, slimības smagumu

Līga Kozlovska (Zaļo un Zemnieku savienība): 90 procentiem ir sekas pēc kovida

Drīzāk nav taisnība

Kozlovska sacīja, ka "gandrīz miljons ir saslimis ar kovidu" un 

"deviņdesmit procentiem ir sekas pēc kovida, un tur ir gan tās hroniskās slimības, gan tās depresijas un tā tālāk",

kas ģimenes ārstiem esot liels slogs. Kozlovska "Re:Check" sacīja, ka minētie 90% ir viņas novērotais pašas ģimenes ārstes praksē. To pārbaudīt nevaram, taču pētījumi tik biežu Covid-19 negatīvo ietekmi uz veselību neapstiprina. Jaunākā zinātniskā literatūra norāda, ka gadu pēc akūtas slimošanas ar Covid-19 12–41% cilvēku ir novērojams kāds simptoms: matu zudums, muskuļu sāpes, miega traucējumi, grūtības elpot vai nogurums. Savukārt laika posmā 3–6 mēnešus pēc slimošanas 31% ziņo par nogurumu (biežākais simptoms). Tāpat 6–9 mēnešus pēc Covid-19 45% cilvēku ir grūtības veikt smagu fizisku darbu (biežākais simptoms). Citi pētījumu apkopojumi, kuri simptomus konstatē biežāk, secina, ka sešus vai vairāk mēnešus pēc akūta Covid-19 vismaz viena veselības problēma novērojama 54% gadījumu. Turklāt jāuzsver, ka šajos pētījumos runa ir par cilvēkiem, kas Covid-19 izslimojuši akūtā formā. Kozlovskas minētais "gandrīz miljons" izslimojušo (precīzāk 900 tūkstoši 2022. gada septembrī) ietver arī cilvēkus, kas Covid-19 pārslimojuši ar nelieliem simptomiem. 

Aiga Rotberga ("Latvija pirmajā vietā"): Ar sejas maskām smacēja bērnus

Nav taisnība

Rotberga pauda viedokli, ka viena no lielākajām kļūdām bija sejas maskas bērniem un viņu testēšana. Masku lietošanu bērniem viņa pielīdzināja smacēšanai: 

"Tā bija vienkārši nepiedodama kļūda – smacēt bērnus."

Šim apgalvojumam nav nekāda pamatojuma. Akadēmiski un veselības organizāciju pētījumi par masku ietekmi uz elpošanu norāda, ka ķirurģiskās un auduma maskas neietekmē piekļuvi skābeklim. Tomēr jāpiebilst, ka pētījumu par bērniem un maskām ir maz un pētījumi par pieaugušajiem ne vienmēr sniedz informāciju, ko var pilnībā attiecināt uz bērniem. Ķirurģisko vai auduma maskas valkāšana neapdraud cilvēka veselību, tostarp neizraisa asfiksiju – stāvokli, kad elpošanas traucējumu dēļ organismā trūkst skābekļa un uzkrājas ogļskābā gāze. Pētījumi norāda, ka pat Covid-19 pacienti, kam ir elpošanas traucējumi un nepieciešama mākslīga skābekļa padeve, var droši valkāt ķirurģiskās maskas. Turklāt masku un respiratoru poras ir simtiem reižu lielākas nekā skābekļa vai ogļskābās gāzes molekulas, tādēļ šīm gāzēm nav grūtības ceļot caur masku.

Līga Kozlovska (ZZS): Kompensējamajiem medikamentiem samazinājies finansējums

Trūkst konteksta

Kozlovska diskusijā teica:

"Ja mēs paskatāmies NVD datus no 2017. līdz 2020. gadam, no valsts budžeta praktiski jau par 4% ir samazinājies finansējums kompensējamiem medikamentiem, medikamentiem kopumā."

Nacionālā veselības dienesta (NVD) gada pārskatos redzams, cik naudas valsts izlietojusi medikamentu kompensēšanai. Saskaņā ar NVD informāciju 2017. gadā kopumā aptiekās izsniegtas valsts kompensējamās zāles 154,3 miljonu eiro apmērā, savukārt 2020. gadā – 190,6 miljonu eiro apmērā. Tātad valsts finansējums kompensējamajiem medikamentiem Kozlovskas minētajā laika posmā ir audzis par aptuveni 23%, nevis samazinājies. Pieaugums bijis arī 2021. gadā (medikamenti kompensēti 197,7 miljonu eiro apmērā). To, ka finansējums kompensējamajiem medikamentiem līdz šim palielinājies, "Re:Check" apstiprināja arī NVD.

Kozlovska sarunā ar "Re:Check" piekrita, ka vispārējos skaitļos bijis palielinājums. Taču viņa uzsvēra, ka proporcionāli kompensējamo medikamentu daļa no kopējā veselības pakalpojumu nodrošināšanas budžeta samazinājusies. Viņa atsaucās uz NVD gada pārskatu un norādīja, ka 2017. gadā bija 20%, 2018. gadā – 19%, 2019. gadā – 18%, 2020. gadā 17% un 2021. gadā – 16%. "Skaidrs, ka arī uz kompensējamo inovatīvo, jauno medikamentu pamata skaitļi palielinās, jo vienam pacientam, jāsaka, ļoti smagam onkoloģiskam pacientam šie inovatīvie medikamenti ir ļoti lielā apjomā, kas uzreiz skaitliski liekas, ka nu ir ļoti budžets pieaudzis kompensējamajiem medikamentiem. Bet procentuāli kompensējamo medikamentu daļa no kopējiem veselības valsts pakalpojumiem ir samazinājusies," skaidro Kozlovska.

Jaunākajā NVD gada pārskatā par 2021. gadu "Re:Check" neatrada minētos datus. Taču, ja rēķina pēc NVD gada pārskatos norādītajiem datiem par dienesta administrēšanā nodoto budžeta programmu izpildi, Kozlovskas minētās proporcijas apstiprinās. NVD gada pārskatu dati arī liecina, ka pēdējos divos gados ir samazinājies pacientu skaits, kam vispārējā kārtībā izsniegtas kompensējamās zāles.

Jāpiebilst, ka no Kozlovskas diskusijā teiktā nebija saprotams, ka viņa runā nevis par absolūtajiem skaitļiem, bet finansējumu proporcionāli kopējam veselības pakalpojumu nodrošināšanas budžetam.

Daniels Pavļuts ("Attīstībi/Par!"): Mēs vismazāk sportojam

Drīzāk nav taisnība

Runājot par sabiedrības veselību, Pavļuts norādīja uz sabiedrības neveselīgo dzīvesveidu:

"Mēs esam vieni no ar vislielāko svaru, tātad aptaukojušies visvairāk, mēs vismazāk sportojam, mēs ļoti daudz lietojam alkoholu…"

Ir taisnība, ka cilvēku ar lieko svaru Latvijā ir vairāk nekā Eiropas Savienībā vidēji, arī alkohola patēriņš ir ļoti augsts, salīdzinot ar citām valstīm. Taču nav tiesa, ka "mēs vismazāk sportojam". Laiks, ko Latvijas iedzīvotāji pavada, nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm, ir mazāks nekā Eiropas Savienības (ES) valstīs vidēji, taču ne pats mazākais.

Līga Kozlovska (ZZS): Pēdējie Eiropā kompensējamo zāļu finansējumā

Drīzāk nav taisnība

Kozlovska komentēja valsts kompensējamo zāļu finansēšanu, sakot: 

"Līdz ar to mēs starp Eiropas un arī, teiksim, nerunājot par Baltijas valstīm, attiecībā uz kompensējamo medikamentu finansējumu esam īstenībā pēdējā vietā."

Latvija pēc valsts budžeta izdevumiem zālēm un medicīnas ierīcēm uz vienu iedzīvotāju nav pēdējā vietā ES, bet ceturtajā no beigām. To liecina jaunākie Eurostat dati. Par Maltu un Bosniju un Hercegovinu dati nav pieejami.

Solvita Zvidriņa ("Katrai un katram"): Vai nu dzer, vai pērc par maksu

Drīzāk nav taisnība

Zvidriņa sacīja, ka jādod ārstiem iespēja

"izvēlēties to medikamentu, kas pacientiem ir visefektīvākais, nevis tā, kā šobrīd mums ir zāļu nosaukums un praktiski vai nu tev izraksta to konkrēto medikamentu.."

Uz diskusijas vadītāja precizējumu, vai ir runa par aktīvās vielas nosaukumu, Zvidriņa atbildēja: 

"Pie kompensējamajiem medikamentiem tā nav, pārsvarā lielākoties tur ir tikai vai nu zāļu nosaukums – vai nu tu dzer, vai nu tad pērc par maksu."

Patlaban lielākajai daļai kompensējamo medikamentu ir vismaz divas kompensētas alternatīvas, kas satur vienu un to pašu aktīvo vielu (A saraksts). Ja pacients pirmo reizi saņem noteiktai diagnozei paredzētās kompensējamās zāles, ārsts uz receptes izraksta attiecīgo zāļu vispārīgo nosaukumu. Vispārīgais zāļu nosaukums apraksta aktīvo vielu vai kopējo zāļu sastāvu, tātad Zvidriņa maldina.

Aptiekā pacientam tiek izsniegtas lētākās zāles, kas satur konkrēto aktīvo vielu. Šajā gadījumā valsts kompensē 50–100% zāļu cenas. Ja lētākās zāles nedod vēlamu terapeitisko efektu, ārsts var izrakstīt nākamās lētākās zāles, kas satur to pašu aktīvo vielu (līdzvērtīgas zāles). Šajā gadījumā cenas starpību starp iegādātajām un lētākajām zālēm sedz pacients. Tātad Zvidriņa nekorekti vedina domāt, ka pacients par dārgākām līdzvērtīgām zālēm pilnībā maksās pats.

Jāpiebilst, ka Hārvarda Universitāte skaidro – pētījumi parāda, ka lielākajā daļā gadījumu nav būtiskas atšķirības starp dažādām zālēm, kas satur vienu un to pašu aktīvo vielu. Tādēļ nav arī pamata teikt, ka pacients, saņemot lētākās līdzvērtīgās zāles, nesaņem efektīvāko medikamentu.

Solvita Zvidriņa ("Katrai un katram"): Pērkam zelta gultas, bet nedodam medmāsām algu

Drīzāk nav taisnība

Zvidriņa runāja par veselības nozares finansējuma prioritātēm un sacīja:

"Ir jāpaskatās, kur mēs arī esošo naudu tērējam, piemēram, ja mēs nopērkam gultas ar zelta kājām, bet neiedodam personālam, medmāsiņām algu, tad ko? Tad mēs guļam gultā un domājam, ka mums izārstēsies viss, ja?"

Zvidriņa atkārto skaitļos nepamatoto mītu par "zelta gultām". Saskaņā ar to pandēmijas laikā valdības piešķirtā nauda esot tērēta, lai pirktu 666 tūkstošus eiro vērtas slimnīcu gultas. To, kāpēc šis pieņēmums neatbilst patiesībai, "Re:Check" rakstīja šeit

Tāpat nav taisnība, ka nauda dota tikai gultām, bet nav piešķirta medmāsu un cita personāla algām. Nacionālā veselības dienesta dati par strādājošo faktisko vidējo mēnešalgu rāda, ka 2018. gadā medmāsām jeb vidējam ārstniecības personālam un pacientu aprūpes personālam tā bija 823 eiro, bet 2022. gadā – 1290 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tātad algas paaugstinājums medmāsām ir bijis. No 2018. līdz 2021. gadam faktiskais atalgojums, neskaitot kovida piemaksas, audzis par nepilniem 57%. Pēc ministrijas aprēķiniem, mediķu algu celšanai pēdējos gados papildus piešķirti 364 miljoni eiro.

Anda Čakša ("Jaunā Vienotība"): Veselības budžets divkāršots, bet pacients gaida tik ilgi kā nekad

Trūkst konteksta

Čakša apgalvoja, ka Latvijā 

"veselības pakalpojums vai veselības finansējums ir dubultojies", bet "pacients šobrīd gaida tik ilgu laiku kā nekad". 

VM sniegtā informācija liecina, ka 2018. gadā nozares budžets bija 1,063 miljardi eiro, savukārt šogad plānotais ir 1,535 miljardi, tātad šīs Saeimas laikā pieaugums ir tikai 44%. "Re:Check" lūdza Čakšai skaidrojumu. Viņa sacīja, ka diskusijā salīdzinājusi 2017. gada un 2021. gada nozares budžetus. Šajā posmā pieaugums tiešām bijis gandrīz 100%, taču šāda salīdzināmo gadu izvēle ir selektīva un neatspoguļo reālo situāciju. Proti, pērn veselības aprūpes finansējums (kopumā 1,743 miljardi eiro) būtiski pieauga saistībā ar Covid-19 pandēmiju, bet šā gada budžetā šo papildu ieguldījumu vairs nav un tas atkal ievērojami samazinājies. Nav arī pamata pieņemt, ka ievērojamais veselības budžeta pieaugums ar Covid-19 saistītajiem papildu izdevumiem varētu būtiski mazināt rindas uz veselības aprūpes pakalpojumiem.

"Re:Check" arī jautāja Čakšai, kur viņa smeļas informāciju par rindu garumu. Viņa atsaucās uz savu pieredzi – cilvēki reģionos viņai stāstot, ka pieraksts uz izmeklējumiem sasniedz gandrīz gadu, un iepriekš tik slikti neesot bijis. "Re:Check" jautāja NVD, vai šāds novērojums atspoguļojas arī datos, taču līdz raksta publicēšanai atbildi nesaņēma.

Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par!"): Mediķu algas pieaugušas par 75%

Trūkst konteksta

Pavļuts diskusijā sacīja, ka

"medmāsas alga šajā laika posmā [kopš 2018. gada] vidējā pieaugusi par 75%". Brīdi vēlāk viņš arī teica: "Valstī kopumā vidējās algas ārstiem, ārstu palīgiem, māsām pieaugušas par 75%". 

Tā kā no atsevišķu mediķu puses šis skaitlis tiek apšaubīts, "Re:Check" lūdza Pavļuta komandai precizēt informācijas avotu. Saņēmām atbildi, ka veselības ministrs atsaucies uz valdības noteikumiem par veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību. Saskaņā ar tiem vidējā alga māsai/ārsta palīgam (tarifā noteiktais atalgojums) 2018. gadā bijusi 675 eiro, bet 2022. gadā ir 1183 eiro. 

Kontekstam jāmin, ka jūnijā "Re:Check" lūdza VM informāciju par mediķu vidējās algas pieaugumu un ministrija sniedza citus datus – NVD informāciju par ārstniecības personu faktisko vidējo mēnešalgu. Saskaņā ar tiem laikā no 2018. gada līdz 2021. gadam medmāsu algas pieaugušas par 57%, ārstu – par 59%. Vēl nav pieejami dati par faktisko atalgojumu šajā gadā, taču šogad mediķu algām piešķirtais papildu finansējums (35 miljoni eiro salīdzinājumā ar 183 miljoniem 2021. gadā), visticamāk, nav tik liels, lai gada laikā kāpums izaugtu līdz Pavļuta minētajiem 75%.

Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība): Nodokļos iekasējam vismazāk

Drīzāk nav taisnība

Runājot par nepietiekamo veselības aprūpes sistēmas finansējumu, Parādnieks sacīja, ka 

"mums ir viszemākā nodokļu iekasējamība Eiropā". 

Grafiks: Nodokļu ieņēmumi % no IKP:

Pēdējos gados nodokļu ieņēmumi veido aptuveni 31–32 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tātad tas ir starp zemākajiem ES valstu rādītājiem, bet ne pats zemākais. 

Līga Kozlovska (ZZS): Digitalizācijai iztērēti 30 miljoni

Drīzāk nav taisnība

Kozlovska runāja par plānotajiem un jau veiktajiem ieguldījumiem digitalizācijai jeb e-veselībai:

"Ministrija nākošos trijos gados plāno atkal 30 miljonus jaunai digitalizācijas programmai. Mēs jau tagad esam vairāk nekā 30 miljonus iztērējuši."

VM informācija neapstiprina, ka līdz šim esam iztērējuši digitālajam risinājumam 30 miljonus eiro. Kopumā e-veselības sistēmas ieviešanai, kā arī uzturēšanai un labojumu veikšanai tērēti aptuveni 14,5 miljoni eiro, liecina tās sniegtā informācija un iepriekš mediju ziņotais. E-veselības sistēmas ieviešanai iepriekšējos gados tērēti apmēram 10,56 miljoni eiro, savukārt sistēmas uzturēšanas un labojumu veikšanas izmaksas no 2016. līdz 2021. gadam bija vēl aptuveni 3,86 miljoni eiro. E-veselības daudzo trūkumu dēļ Veselības ministrija plāno veidot jaunu digitālo risinājumu, kuras kopējās izmaksas vēl publiski nav nosauktas. 

Kozlovska "Re:Check" skaidro, ka informācija e-veselības izmaksās nākot no VM. Savukārt par nākotnes izmaksām Kozlovska stāsta: "Tā kā esmu VM stratēģiskajā padomē, šo informāciju oficiāli ņemu no Veselības ministrijas un NVD."

Līga Kozlovska (ZZS): ZZS nekad nav bijusi par obligāto veselības apdrošināšanu

Nav taisnība

Diskusijas vadītājs pieminēja "ZZS apdrošināšanu, pret kuru "Vienotība" iebilda". Kozlovska brīdi vēlāk uzsvēra, ka viņas partija nekad par to neesot bijusi:

"ZZS nav bijis nekad par obligāto veselības apdrošināšanu, tas nav mūsu ZZS, jāsaka, priekšlikums, tas ir "Jaunās Vienotības" priekšlikums, un arī pašreiz mēs esam par finansēšanu no valsts budžeta veselības aprūpei, jo tā ir vissolidārākā lieta un visdemokrātiskākā."

Kozlovskas teiktais neatbilst patiesībai. Valsts obligāto veselības apdrošināšanu jeb tā saukto divu grozu sistēmu pieņēma 2017. gada decembrī, kad valdību vadīja ZZS premjers Māris Kučinskis un veselības ministre bija ZZS politiķe Anda Čakša (tagad "Jaunā Vienotība"). Galīgajā lasījumā Saeimā par attiecīgo likumu nobalsoja visi klātesošie ZZS deputāti, viņu vidū arī Kozlovska pati. Ideju toreiz virzīja arī "Jaunā Vienotība", taču tas nenozīmē, ka ZZS "nekad nav bijusi par", gluži pretēji. Toreiz pieņemtā kārtība paredzēja, ka neatliekamā palīdzība un citi veselības aprūpes pamatpakalpojumi ir pieejami visiem, savukārt, lai saņemtu veselības aprūpes pilno grozu ar pārējiem valsts apmaksātajiem pakalpojumiem, iedzīvotājam jābūt valsts obligātajai veselības apdrošināšanai. Kad 13. Saeima nolēma šo sistēmu tomēr neieviest, ZZS pārstāvji šo lēmumu kritizēja.

Kozlovska "Re:Check" skaidroja, ka saistībā ar likumu ZZS esot bijis daudz iebildumu. Tomēr 2017. gadā partija esot balsojusi par attiecīgo likumu, jo tas esot bija kompromiss, lai finansēšanas likumā dabūtu "iespēju palielināt mediķu algas".


Šis raksts ir daļa no "Re:Check" darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus "Facebook" ierakstus, attēlus un video. Par "Re:Check" sadarbību ar "Facebook" lasiet šeit.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti