Nesen Latvijas Televīzijas raidījuma "Panorāma" ziņotais, ka vairāki simti Latvijas uzņēmumu turpina eksportēt uz Krieviju savu produkciju, radīja skaļu rezonansi, piemēram, sociālajos tīklos:

"Veļas ražotājs "Lauma Lingerie" apstiprina, ka veļu un peldkostīmus turpina eksportēt." es atvainojos, ko, @LaumaLingerie un co?

kādi humānie apsvērumi, lai sūtītu krūšturus, sirdszāles un šņabi uz teroristu valsti, kas slepkavo, izvaro un sakropļo ukraiņus? 🤯 https://t.co/MnRLetH44p

— Elza Rāma (@miers_majas) July 30, 2023

307 Latvijas uzņēmumi sadarbojas ar teroristiem, bet "Ekonomikas ministrija, atrunājoties ar komercinformācijas noslēpumu, ar uzņēmumu sarakstu Latvijas Televīziju atteicās iepazīstināt.", proti, liedz tautiešiem iespēju zināt, kuri ir slepkavu draugi un viņus boikotēt. https://t.co/byrgaXYMOE

— Dāvis Viļums (@DavisVilums) July 29, 2023

Latvija ir viena no retajām ES valstīm, kur eksports uz Krieviju pieaug. 307 LV uzņēmumi turpina eksportēt uz RU.
NA vadībā Ekonomikas Ministrija realizē liekulīgu politiku, sadarbojoties ar agresorvalsti, atrodot tam attaisnojumu un nesniedzot informācijuhttps://t.co/pDCcFU19jv

— Atis Švinka (@atis_svinka) July 29, 2023

Ne par kādu sankciju pārkāpumu runas nav. Tomēr šāda prakse patiešām izvirza Latvijas biznesam nepatīkamus jautājumus. Rus.LSM.lv noskaidroja, kas notiek "vishumānākajā" eksporta nozarē – farmācijā, kā piemēru izmantojot tās flagmani uzņēmumu "Grindeks".

Latvijas zāļu ražošana ir viena no nedaudzajām nozarēm, kas tradicionāli eksportē uz Krieviju un plašāk – uz karojošajām vai kara skartajām valstīm (Ukraina, Baltkrievija). Lūk, tikai daži no jautājumiem un paziņojumiem, kas Krievijas un Ukrainas kara laikā radušies šīs industrijas iekšienē.

"Grindeks" pakāpeniski aiziet no Krievijas

Patiesībā: kara laikā "Grindeks" pārdošanas apjoms Krievijā krietni pieaudzis.

To, ka "Grindeks" pakāpeniski aiziet no Krievijas un ka Krievijas iedzīvotajiem "nav naudas", lai maksātu, aprīlī Latvijas Radio teica uzņēmuma īpašnieks Kirovs Lipmans. Nesen publiskotajā gada pārskatā "Grindeks" valde arī ziņo, ka kompānija pakāpeniski atsakās no darbības augsta riska valstīs, kurām pieskaitāma arī Krievija. Taču precizējot, ka pārmaiņas nevar būt ātras.

"Grindeks" jau daudzus gadus nepublisko informāciju par valstīm, kurās un par kādām summām pārdotas zāles. Tomēr dati par Krieviju ir, taču tie paslēpti 2022. gada pārskata dziļumos, 37. lappusē. Apgrozījums Krievijā bijis 70,6 miljoni eiro, un tas ir pieaugums par 28% (2021. gadā – 55,3 miljoni eiro). Var izskaitļot arī Krievijā gūto ieņēmumu īpatsvaru "Grindeks" kopējā biznesā – tā ir vairāk nekā ceturtdaļa, 27% (no 259 miljoniem eiro). Atsevišķu datu par Ukrainu nav, taču grupās "citas NVS valstis" un "citas valstis" ir kritums.

Spriežot pēc gada pārskata, pagājušajā gadā "Grindeks" bija divi vienlaikus lieli un ātri augoši tirgi – Eiropas Savienības valstis (kāpums no 64 līdz 83,1 miljonam eiro, neskaitot Baltijas valstis) un, neskatoties uz karu un paziņojumiem par aiziešanu un "naudas nav", – Krievija.   

No otras puses – un to ir svarīgi atzīmēt – pēdējos 10 gados "Grindeks" izdevies būtiski samazināt Krievijas (un arī Ukrainas un citu bijušo PSRS valstu) daļu savā apgrozījumā.

Salīdzinājumam – 2013. gadā gatavo zāļu formu pārdošanas apmēra Krievijā daļa bija 57%, bet Krievijā un citās pēcpadomju valstīs kopā (neskaitot Baltiju) – 87%. Par pašreizējo situāciju noieta tirgos, tai skaitā Krievijā, kļūs zināms tikai 2024. gadā, kad būs publicēti iepriekšējā gada darbības rādītāji.

"Grindeka" preses dienests neatbildēja uz Rus.lsm.lv jautājumiem par apgrozījuma pieaugumu Krievijā pirmajā kara gadā, par mildronāta izmantošanu militārpersonām un par šī medikamenta piegādi Krievijas Federācijai.

Iepriekš, šā gada februārī, atbildot uz citiem Rus.lsm.lv jautājumiem par biznesu Krievijā un Ukrainā, "Grindeks" preses sekretāre Laila Kļaviņa, atteicās no komentāriem, sakot: ""Grindeks" ilgtermiņa stratēģija ir darbības paplašināšana Eiropas Savienības valstīs, ASV, Japānā, Dienvidkorejā, Austrālijā, Jaunzēlandē un Kanādā, tāpēc uzņēmums nesniegs atbildes un nekomentēs situāciju Krievijā un Ukrainā."

Mūsu zāles nav domātas Krievijas karavīriem

Patiesībā: neoficiālas instrukcijas rekomendē mobilizētajiem karavīriem pirkt mildronātu 

"Nē. Nē," tā atbildēja "Grindeks" īpašnieks Kirovs Lipmans uz Latvijas Radio jautājumu, vai ar uzņēmuma ražotajām zālēm tiek ārstēti Krievijas karavīri, kas iebrukuši Ukrainā. Tomēr tā ir pārāk vienkārša atbilde. To, kas un kādiem nolūkiem pērk zāles par savu naudu aptiekā, izsekot nevar.

Piemēram, mildronāts. Komerciāli visveiksmīgākās Latvijas zāles: vēl pirms apmēram desmit gadiem to pārdošana nodrošināja "Grindeks" divas trešdaļas apgrozījuma (vēlāk uzņēmums pārtrauca publiskot apgrozījuma datus par produktiem). Mildronāts tika izstrādāts Organiskās sintēzes institūtā 70. gadu beigās un sākumā tika izmantots, lai palielinātu Afganistānā karojošo padomju karavīru izturību, par ko ne reizi vien stāstījis tā radītājs Ivars Kalviņš, piemēram, "Meduza" un Latvijas Radio 4.

Krievijā "Grindeks" ražotais mildronāts (tāpat kā Krievijas ražotāju izgatavotās tā kopijas) 2023. gadā ir pieejams aptiekās. Zāļu aprakstā norādīts: "Paaugstina kustību aktivitāti un fizisko izturību."

Izskatās, ka tagad šo zāļu "militārais" izmantojums atkal ir spēkā. Ieteikumi iekļaut mildronātu "taktiskajā aptieciņā" sastopami pēdējā gada laikā publicētajos blogos un rakstos, kuros tiek doti padomi Krievijas mobilizētajiem, – no sērijas "ko nopirkt pirms došanās uz Ukrainu" (piemēram, šeit un šeit.)

Mildronāts tiek pieminēts arī brīvprātīgajiem, kas komplektē paciņas Krievijas karavīriem. Visbiežāk tas nav pirmās nepieciešamības grupā (tajā līderi ir pretsāpju līdzekļi), bet sadaļā "vēlams". (Galu galā, ja preparāts noderējis, lai paaugstinātu jauktās cīņas mākslas cīkstoņu un tenisistes Marijas Šarapovas izturību, tad kādēļ lai tas nederētu triecienvienību karavīru izturības palielināšanai?)  

Starp citu, lai gan ieteikumos tiek minēts tieši Latvijas zīmols, uzsvērsim, ka runa nav tikai par Latvijā izgatavoto preparātu. Kā jau teikts, mildronāta kopijas ražo desmitiem farmācijas uzņēmumu Krievijā un bijušajās PSRS valstīs.

Protams, ražotājs ne vienmēr var zināt, kur nonāk tā izgatavotās zāles, īpaši ja runa ir par personīgajiem pirkumiem, nevis par hipotētiskiem Krievijas Aizsardzības ministrijas iepirkumiem, par kuriem pēdējās dienās (pēc raksta par eksportu uz Krieviju publicēšanas) cepas un izsaka minējumus latviešu tvitersabiedrība, piemēram, šeit:

Vai @OlainFarm eksportē uz Krieviju zāles un, vai gadījumā nav tā, ka viens no lielākajiem pircējiem ir Krievijas armija un vai nav tā, ka Latvijā ražotos medikamentus izmanto, lai zaldātus stimulētu uzbrukt ukraiņiem? https://t.co/bi8qNzdRYD

— Ansis Pūpols (@AnsisPupols) July 29, 2023

Zāles – tās ir tiesības dzīvot

Patiesībā: praktiski katram Latvijas preparātam ir ārzemju analogi, arī Krievijā

"Nepiegādāt zāles – tas nozīmē, ka mēs liedzam tiesības uz dzīvību," nesen paziņoja Ķīmijas un farmācijas asociācijas valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis, paskaidrojot, kāpēc Latvijas farmācijas nozare turpina eksportu uz Krieviju.

Šī loģika ir saprotama, kad runa ir par zālēm vispār. Un īpaši par mūsdienu oriģinālajiem preparātiem, kurus no kopēšanas aizsargā patents un kuriem pagaidām nav analogu Krievijā. Tādas zāles ir Rietumu farmācijas līderiem, bet informāciju par to kritisko svarīgumu pacientiem nereti var sastapt Krievijas plašsaziņas līdzekļos. Tomēr Latvijas farmācija spēlē citā līgā.

Vispārdotākās Latvijas zāles parasti ir no padomju mantojuma, kurām sen beidzies patentaizsardzības termiņš. Tām Krievijā parasti ir vietējie analogi (dažus mildronāta ģenēriķus, kuriem patentaizsardzības termiņš beidzies 2007. gadā, var redzēt, piemēram, šeit).

Otra preparātu grupa, kurā specializējas mūsu farmācija, ir sākotnēji Rietumu preparāti, kuriem arī beidzies patenta termiņš un kurus vietējie spēlētāji kopē. Tāpēc tieši Latvijas biznesam te saskatāma drīzāk tirgus loģika: kari kādreiz beidzas, bet atdot līdz šim veiksmīgi noturēto svarīgo tirgu konkurentiem nav racionāli, ir žēl un sāpīgi.