ĪSUMĀ:
- Uz Krieviju visvairāk eksportē pārtiku, alkoholu, zāles, mehānismus, tekstilizstrādājumus.
- Tas, kas ir konkrētie Latvijas eksportētāji, netiek atklāts; tā esot komercinformācija.
- Farmācijas nozarē eksportu uz Krieviju turpina pilnīgi visi uzņēmumi.
- Tie eksportē sirds, nervu, arī dzemdniecības un pretvēža medikamentus.
- Asociācija: Ne visi Krievijā atbalsta Putina režīmu; nedrīkst liegt tiesības uz dzīvību.
- Alkohola eksports 5 mēnešos audzis par 165%; to lielā mērā darot Rietumu uzņēmumi.
- Veļas ražotājs "Lauma Lingerie" apstiprina, ka veļu un peldkostīmus turpina eksportēt.
- ĀM: Jāvērtē sankciju riski; biznesu var ietekmēt mainīgā situācija un reputācija.
No Latvijas uz Krieviju vēl 2019. gadā eksportēja 1095 uzņēmumi, 2023. gada pirmajos piecos mēnešos vairs tikai 307, kas ir vairāk nekā trīskārtīgs samazinājums. Šogad maijā no Latvijas uz Krieviju visvairāk eksportēts:
- alkohols, pārtika;
- ķīmija, medikamenti;
- mašīnas, mehānismi, elektroiekārtas;
- tekstilizstrādājumi.
Ja vien neesi zem sankcijām – kas nav aizliegts, ir atļauts, un tad izšķiršanās piedāvāt Krievijai savas preces vai ne – ir katra uzņēmēja ziņā.
"Protams, zināma loma ir arī sabiedriskajai domai. Mēs katrs kā indivīds izdarām savu izvēli, kādus produktus pirkt, pakalpojumus lietot. Es, piemēram, esmu lasījusi pasaules plašsaziņas līdzekļos, ka daži no lielajiem ražotājiem daļēji mēģina iet atpakaļ Krievijas tirgū un, saņemot publisku nosodījumu, aptur savus centienus iet atpakaļ [Krievijas tirgū]," sacīja EM Analītikas departamenta direktore Dace Zīle.
Tā notika ar degvīna "Absolut Vodka" eksportētāju – Francijas izcelsmes uzņēmumu "Pernod Ricard". Ziemeļvalstīs arī boikotē ASV bāzēto "Toblerone", "Oreo", "Milka", "Barny" un citu populāru saldumu ražotāju "Mondelez" par turpināšanu strādāt Krievijā.
Kas ir konkrētie eksportētāji no Latvijas – netiek atklāts. Ministrijās skaidroja – tā ir komercinformācija, ko likumi valsts iestādēm publiskot aizliedz. Un sabiedrība to neuzzina.
Katrā ziņā no Latvijas Televīzijas uzrunātajiem iedzīvotājiem attieksme ir visai viennozīmīga pret tirdzniecību ar Krieviju.
Ance: "Neatbalstām!"
Emīls: "Mums vajadzētu pārraut visas saites ar mūsu neganto kaimiņu, jo mēs redzam, kādas var būt sekas, ja tavs bizness paļaujas uz to, ka tu sadarbojies ar Krieviju. Es neticu, ka tas ir ļoti stabils nākotnes plāns."
Linda: "Varbūt nevar tik ātri pārkārtoties no vienas darbības un tirgus zonas uz kādu citu – to var saprast cilvēcīgi. Šobrīd visiem ir grūti laiki. Bet es gribētu, lai tas notiktu ātrāk un lai tādu uzņēmēju mums būtu mazāk."
Egita: "Kaut kas tāds nepatīkams tajā visā ir..."
Roberts: "Jā, līdzīgi. Droši vien, ka nevajadzētu. Varētu meklēt kaut kur citur. Nevajadzētu viņiem dot vairāk naudu."
Nozare, kurā pilnīgi visi uzņēmumi eksportu turpina – tā ir farmācija.
"Ja man kāds saka, ziniet, visiem krieviem ir jāmirst tāpēc, ka Putins ved karu pret Ukrainu, realizējot ukraiņu tautas genocīdu, tad nu tas pats attiektos pret krievu tautu.
Jo – ne jau visi atbalsta Putina režīmu. Nepiegādāt zāles – tas nozīmē, ka mēs liedzam tiesības uz dzīvību," skaidroja Ķīmijas un farmācijas asociācijas valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis.
Eksportējamais zāļu klāsts gan esot samazināts un sūtot tikai sirdij un nerviem paredzētās, arī dzemdniecības un pretvēža zāles. Paralēli veicot ziedojumus Ukrainai. Cenšoties apgūt jaunus tirgus.
"Lai arī sankcijas nav bijušas attiecībā uz medikamentiem, mēs rūpīgi sekojam gan ASV, gan Eiropas Savienības tendencēm. Bet nu – Putina režīms – viņi traki vienkārši ir. Nu, tas sliktākais, kas var notikt – atomieroču pielietošana. Un tad gan, tad gan būtu jābūt totālam embargo," sprieda Skrīvelis.
Pagaidām eksportu turpina arī alkohola nozare. Tur šogad pirmajos piecos mēnešos ir pat pieaugums par 165% . Nozares asociācijā uzskata – lielā mērā eksportu veic Latvijā reģistrēti Rietumu uzņēmumi, kas alkoholu šeit ieved un tad pāreksportē uz Krieviju. Vai un cik eksportē arī "Latvijas balzams" – uzņēmumā skaidru atbildi nesniedza.
"Šis ir mans personīgais viedoklis, es konkrēti uzsveru divreiz, lai netiktu interpretēts kā asociācijas viedoklis, ir, ka, protams, es uzskatu, ka ar Krieviju sadarboties īpaši nevajadzētu. Tajā pašā laikā mans personīgais viedoklis, uzsveru to trešoreiz, ka alkohols varbūt ir tiešām tā prece, kuru tirgot vēl varētu tāpēc, ka alkohols tomēr ir prece, kas ir kaitīga veselībai, ja lieto pārmērīgi.
Un šis ir mans personīgais viedoklis, es arī, ekonomiski uzskatot, domāju, ka mēs tādā veidā Krievijai atņemam naudu," pauda Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols.
Spriežot pēc argumentiem – ja medikamentus sūtām tādēļ, lai glābtu Krievijā dzīvības, bet alkoholu – lai bojātu veselību, tad, piemēram, apģērbu – lai mūsu iedzīvotāji nezaudētu darbavietas. Viens no tiem ir veļas ražotājs "Lauma Lingerie" – no intervijas uzņēmums atteicās. Tomēr apstiprināja, ka visus Krievijai paredzētos apakšveļas un peldkostīmu apjomus bez izmaiņām turpina eksportēt.
"Nu gluži vienkārši. Par tirgu ir jācīnās. Un, teiksim, man ir viens tāds piemērs, piemēram, par zeķēm, ja mēs neeksportējam uz Krieviju, bet es baidos, ka mēs šo vai nākošgad sāksim eksportēt uz Krieviju. Jo – gan "Rimi", gan "Maxima" atteicās pieņemt mūsu zeķu ražotāju produkciju," skaidroja Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas prezidents Guntis Strazds.
Arī apģērbu nozarē daļa no Latvijas eksporta esot preces, kas nav ražotas Latvijā, bet tiek iepirktas, lai tālāk tirgotu uz Krieviju. Līdzīgi sacīja arī Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijā, skaidrojot, kāpēc eksporta ailēs parādās boileri, apkures katli, dārzkopības, mežsaimniecības tehnika un rezerves daļas.
Tiem, kuri turpina sadarboties ar Krieviju, Ārlietu ministrija (ĀM) iesaka vēl un vēlreiz izvērtēt pastāvošos riskus nokļūt zem sankcijām, ka biznesu var ietekmēt mainīgā situācija un arī reputācija.
"Krievija ir agresorvalsts. Tā ir iebrukusi miermīlīgā, situāciju neprovocējošā kaimiņvalstī – Ukrainā. Un līdz ar to tajā brīdī, kad mēs turpinām darboties Krievijas tirgū, kad mēs turpinām sadarboties ar Krievijas partneriem – tas, protams, ir jautājums, kā mēs šo morāli ētisko daļu samērojam ar to, kas notiek ģeopolitiski," skaidroja ĀM Divpusējo attiecību direkcijas vadītāja Katarina Plātere.
Tomēr tas, cik daudz preču no Latvijas īsti nonāk Krievijā, skaidri nav zināms, jo daļa no Krievijai paredzētā datos var parādīties kā sūtījumi uz kādām citām valstīm, ko tālāk pāreksportē uz Krieviju.
