ĪSUMĀ:
- Pamatizglītības iegūšanai eksāmenos jāiegūst vismaz 10% vērtējums.
- Rīgas vidusskolas uzņem ar vismaz 35% vērtējumu eksāmenos.
- Tiesībsargs: 35 % noteikšana ir nepamatoti augsta un likumam neatbilstoša.
- VARAM izvērtēs šo noteikumu tiesiskumu un lūgs Rīgai skaidrojumus.
- Rīgas domes Izglītības komitejā nelikumības nesaskata; mērķis – celt izglītības kvalitāti.
- Komiteja: Pēc 9. klases ir iespējas – vidusskola, profesionālā izglītība, tālmācība, ja kāds vēlas – strādāt.
Iepriekš jau Tiesībsarga birojs norādīja, ka Rīgas domes noteikumi par uzņemšanu vidusskolās daļai skolēnu liedz iespēju iegūt vispārējo vidējo izglītību pašvaldības izglītības iestādēs.
Tagad VARAM izvērtēs pašvaldības noteikumu tiesiskumu un lūgs galvaspilsētai detalizētus skaidrojumus.
Rīgas pašvaldība vienotu kritēriju noteikšanas kārtību pamatskolas absolventu uzņemšanai 10. klasē pieņēma šogad martā, gandrīz divus mēnešus pirms mācību semestra beigām.
Lai iegūtu sertifikātu par pamatizglītības apgūšanu, skolēniem visos eksāmenos jāsasniedz vismaz 10% vērtējums, bet, lai viņi varētu pretendēt uz kādu no galvaspilsētas skolām, jāsasniedz vismaz 35%.
Jau aprīlī, pēc pirmā no vecākiem saņemtā iesnieguma, tiesībsargs situāciju izskatīja un lūdza Rīgas pašvaldību skolu kritērijus mazināt un dot skaidrojumu līdz 14. jūlijam.
"Tas īstenībā nav nekāds ne noslēpums, ne pārsteigums, ka ir skolēni, kuriem ir labākas zināšanas eksaktajos priekšmetos, tāpat ir skolēni, tieši otrādi, kuriem ir labākas zināšanas valodās. Nu un pēc šiem kritērijiem faktiski sanāk tā, ka kāds procentpunkts vai kāda balle var būt par pamatu, lai konkrētais skolēns nevarētu pretendēt uz iestāšanos attiecīgajā vidusskolā, lai saņemtu šo vidējo izglītību," skaidroja Tiesībsarga biroja Komunikācijas nodaļas vadītājas vietnieks Edgars Lākutis.
Tiesībsarga birojā uzsvēra – 35% noteikšana ir nepamatoti augsta un pat likumam neatbilstīga.
Pamatskolas absolventa mamma Kristīne Bernāte atzina, ka viņu situācija satrauc. "Kad viņi ir saņēmušies 9. klasē un atraduši motivāciju mācīties, uzlabojuši savas sekmes 9. klasē – bet vienalga viņi nav pietiekoši labi, lai viņi varētu savā pašvaldībā mācīties, lai viņiem nebūtu jābrauc no Purvciema uz Jūrmalu mācīties, vai uz Olaini vai uz kādu no rajonu skolām. Mums ir jādomā kaut kādi plāni, tālmācība…" norādīja Kristīne.
"Bērnam ir tikai 16 gadi, viņš vēl nav gatavs darba tirgum. Viņam vēl ir jāiegūst izglītība. [..] Es domāju, ka tas, godīgi sakot, viņus arī traumē šobrīd. Jo viņi jūtas nevajadzīgi. Viņi Rīgai absolūti šobrīd nav vajadzīgi," pauda pamatskolas absolventa mamma.
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejā skaidro, ka pašvaldības mērķis, paaugstinot kritērijus, ir celt izglītības kvalitāti.
Pašvaldība, viņuprāt, darbojusies bērnu labākajās interesēs un pretlikumīgas darbības nav veiktas.
"Mēs bijām iekļaujoši un pielaidīgi, uzstādījums ir, ka slieksnis ir 40%, tā kā tas ir pirmo gadu – mēs gājām ar tādu zināmu atlaidi, ka tie ir 35%," skaidroja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina.
"Izglītības sistēmā ir notikušas pārmaiņas. Mēs runājam par 1.–9. un 10.–12. klasi. Un pēc 9. klases mūsu bērniem ir iespējas izvēlēties – iet vidusskolā, profesionālā vidējās izglītības iestādē, tālmācībā vai varbūt, ja kāds vēlas – iet strādāt," norādīja Gekina.
Uz jautājumu, vai 16 gadu vecs bērns ir gatavs darba tirgum, atbilde nesekoja.
