ĪSUMĀ:
- Pēc operācijas atkal jādodas uz slimnīcu – pacientei pārgriezts urīnvads un bojāts urīnpūslis.
- Pieprasīto kompensāciju atsaka – orgānu bojājumi esot radušies audu dzīšanas procesā.
- VM saskatīja pretrunas un aicināja inspekciju lēmumu pārskatīt, taču arī pēc tā kompensāciju atsaka.
- Paciente nav mierā – viņa vērsās tiesā.
Pārgriezts urīnvads un bojāts urīnpūslis ārsta darbības rezultātā
"Nu, ja godīgi, kad es iznācu no slimnīcas.. Gulēšana joprojām man līdz šai dienai ir problēma. Tas viss, kam ir jāiziet cauri.. Tu it kā esi spējīgs cilvēks, bet psiholoģiski tas ir tik nenormāli grūti, ka tu nevari piecelties no gultas. Es pārsvarā biju intensīvajā terapijā.." stāsta Anita (vārds ir mainīts).
2022. gada vasarā sieviete sāka just sāpes vēdera lejasdaļā un parādījās arī spēcīga asiņošana. Ārsti konstatēja, ka Anitai ir dzemdes mioma. Tas ir bieži sastopams labdabīgs dzemdes veidojums sievietēm, un gadījumos, kad tas rada sūdzības, to nepieciešams ārstēt. Visbiežāk miomu izgriež.
"Nekas vispār nebeidzās, un es sapratu, ka spēki zūd un cik ilgi var tā. Tad nolēmām par operāciju. Atnācu. Daktere visu bija izskatījusi un izpētījusi. Pirms operācijas iedod parakstīt to lapu. Nu, ka risks operācijai, ir skaidrs, bet nekas netika pateikts par pārējiem riskiem vai vēl kaut ko," stāsta Anita.
Pēc operācijas Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā Anitai bija jāuzkavējas.
Trešajā dienā sieviete sūdzējās par stiprām sāpēm sānā. Pēc vēl divām dienām sievietei paaugstinājās ķermeņa temperatūra, arī analīzēs pieauga iekaisuma rādītāji. Anitai tika nozīmētas zāles, taču rādītāji nekritās.
"Vienalga mani izlaida ārā. Man bija kaut kur uz 100 – tas vienalga ir augsts iekaisuma rādītājs. Un tā es izsaucu taksi, jo dienas laikā neviens nevarēja [atbraukt]. Aizbraucu uz mājām un sāku kāpt pa kāpnēm augšā. Man pa kājām tek šķidrums. Nodzīvoju pusi dienu – kā es apguļos, tā ir normāli, kā pieceļos, tā tek. Zvanu dakterei – nāciet nākamajā dienā. Vispār nepateica, ka vajadzētu nākt ātrāk vai kā. Man atnāca meita, kura ir pieaugusi. Un es viņai stāstu, ka nezinu, kā dzīvot, – tu esi visu laiku slapjš. Viņa teica – ko tu āksties, es tevi vedu uz Gaiļezeru," atceras Anita.
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes
slimnīcā (RAKUS) Anitai konstatēja pārgrieztu urīnvadu un arī bojātu urīnpūsli. Ārsti arī secināja, ka orgānu bojājumi ir radušies ārsta darbības rezultātā.
Slimnīcā sieviete pavadīja vēl vairākas nedēļas un pārdzīvoja vēl divas operācijas. Vienā no tām bija jāoperē zarnas, jo tajās ilgstoši bija atradies urīns.
"Es vairs to trešo operāciju jau neatceros, kas bija, kas nebija. Pēc tās otrās jā, bet pēc sešām dienām neēšanas, pēc trešās operācijas neilgā laikā es biju diezgan bēdīgā stāvoklī," atzīst Anita.
Kompensāciju atsaka
2022. gada septembrī Anitu no slimnīcas izrakstīja. Pēc operācijām viņai bija grūtības pārvietoties.
Laikā, kad viņa nevarēja staigāt, Anita pārvietojās rāpojot. Pavisam drīz viņa saprata, ka nav mierā ar pārdzīvoto.
Tāpēc oktobrī sieviete vērsās Ārstniecības riska fondā un lūdza izmaksāt atlīdzību. Šim valsts uzturētajam fondam ir jāsniedz iespēja pacientam aizstāvēt savas tiesības un saņemt atlīdzību ārpustiesas procesa kārtībā. Atlīdzību piešķir par veselībai vai dzīvībai nodarītu kaitējumu, kas radīts ārsta darbības vai bezdarbības rezultātā, kā arī par izdevumiem, kas saistīti ar šī kaitējuma ārstniecību.
Anita iesniedza iesniegumu Veselības inspekcijā, lūdzot izmaksāt aptuveni 123 000 eiro – iekļauta arī atlīdzība par savlaicīgi neuzsāktu prettrombu terapiju Gaiļezerā.
Iesniegumus izskata un izvērtē Veselības inspekcijā. Un tajā lēma izmaksāt 34 000 eiro par novēlotu trombu ārstēšanu, bet pārējo izmaksu sievietei atteica.
Tātad saistībā ar pārgriezto urīnvadu – atlīdzība pēc inspekcijas viedokļa sievietei nepienākas.
"Inspekcija pieņēma lēmumu atteikt izmaksāt iesniedzējai atlīdzību par viņai sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā laika periodā no 2022. gada 26. jūlija līdz 2022. gada 8. augustam. Iesniedzējai netika radīts uretera bojājums Stradiņa slimnīcas ginekoloģes veiktās darbības rezultātā, bet tas radās audu dzīšanas procesā veidojušos saaugumu rezultātā," lēmumā rakstīja inspekcija.
Šādus secinājumus izdara, pētot medicīniskos dokumentus un saņemot skaidrojumus no iesaistītajām pusēm.
Arī ministrijas aicinājums pārskatīt lēmumu neliek inspekcijai maksāt kompensāciju
Anita ar inspekcijas atbildi nebija apmierināta. Viņa vērsās pie pacientu tiesību advokāta, Medicīnas tiesību biroja dibinātāja Ronalda Rožkalna.
"Veselības inspekcija pat rīkojās tik absurdi, ka apšaubīja šo RAKUS ārstu slēdzienu. Bojājumu izcelsme it kā neesot bijusi saistīta ar Stradiņa slimnīcas ārstu darbu," norādīja advokāts.
Anita nolēma inspekcijas atzinumu apstrīdēt Veselības ministrijā. Ministrija ir tiesīga pārbaudīt visus lietā esošos dokumentus un konstatēt, vai inspekcija nonākusi pie pareiza secinājuma.
Ministrijas slēdzienā pausts: "Austrumu slimnīcas dokumentācijā atzīts, ka iesniedzējai ginekoloģiskas operācijas laikā ir iegūts jatrogēns urīnpūšļa un urīnvada distālās daļas bojājums, kas nav konstatēts intraoperatīvi. Ministrijas ieskatā, lietā pirmšķietami pastāv būtiskas pretrunas un neskaidrības, kas nedod pamatu pārliecinošām secinājumam, ka urīnvada bojājums iesniedzējai radies nevis Stradiņa slimnīcas ginekoloģes veiktās darbības rezultātā, bet audu dzīšanas procesā veidojušos saaugumu rezultātā. Ministrija uzskata, ka ir pamats atcelt lēmumu šajā daļā, uzdodot inspekcijai atkārtoti veikt ārstniecības epizodes izvērtēšanu un ar pārliecinošiem pierādījumiem un apsvērumiem novēršot konstatētas pretrunas un neskaidrības."
Proti, Veselības inspekcijā uzskata, ka nav pietiekamu pierādījumu, ka urīnvada un urīnpūšļa bojājums ir radīts ārsta darbības rezultātā. Taču Veselības ministrijā uzskata, ka pierādījumu pietiek, jo to, ka bojājums radies pēc pirmās operācijas, secinājuši ārsti Austrumu slimnīcā, un tas ir minēts dokumentos.
Inspekcijas Ārstniecības riska fonda vadītāja Dace Tarasova savukārt norāda: "Mēs izvērtējam objektīvi. To ir izvērtējis ārsts eksperts un devis savu slēdzienu."
Arī pēc ministrijas lūguma pārskatīt lēmumu inspekcija savas domas nemainīja un atlīdzību par šo bojājumu izmaksāt atteicās. Inspekcijā skaidro, ka izmaksu var atteikt arī gadījumā, ja konkrētais risks ir paredzams.
"Jebkura ārstniecība ir saistīta ar risku, kad veselības aprūpes pakalpojums sākas jau slimnīcā vai citā ārstniecības iestādē. Vispirms tā ir komunikācija. Arī pacientiem ir jāuzdod jautājumi, kas viņus interesē par iespējamajiem riskiem," pauž Tarasova.
Turpinās tiesvedība
Arī pēc otrā izvērtējuma Anita ar rezultātu nebija apmierināta.
Pacientu tiesību advokāts Ronalds Rožkalns Latvijas Radio norāda: "Šī lieta ir uzskatāms un atkārtots piemērs, ka Veselības inspekcijas ieskatā daži ārsti ir vienlīdzīgāki par citiem un, arī pieļaujot kļūdu, viņi no inspekcijas var tikt pasargāti. Tas nebūtu pieļaujams."
Anita ir neizpratnē par to, kāpēc Veselības inspekcijā izvēloties nenostāties pacienta pusē.
"Nauda nav vispār tā vērta, lai es vēlētos šo... Es labāk ēstu maizi un ūdeni, nekā vēlreiz ietu visam šim cauri. Bet tagad, kad tas ir noticis, tad viennozīmīgi kompensācija man par visu [pienākas]. Bet, kā izskatās, mums Latvijā neko negrib maksāt. Kāpēc man būtu tagad jāiet mēnešiem un jāpierāda tas.. Un arī visi šie atzinumi. Nu, es nezinu, kas tur sēž par cilvēkiem," saka Anita.
Veselības ministrijā skaidro, ka administratīvais process par šo gadījumu nav pabeigts un turpinās gan ministrijā, gan tiesā, tāpēc plašākus komentārus šobrīd nesniedz.
Šobrīd Anita gaida ministrijas nozīmētas neatkarīgas komisijas lēmumu, kas būs zināms februāra vidū.
Paralēli sieviete tiesājas administratīvajā tiesā par daļēji izmaksāto atlīdzību, jo tā bija aptuveni par trešdaļu mazāka, nekā pieprasīts.
Tiesas sēde notiks 8.februārī.
Stradiņa slimnīcā atzīst, ka šāds gadījums slimnīcā bijis, kā arī skaidro, ka notikušais ir izvērtēts un izdarīti secinājumi. Vienlaikus abās slimnīcās atzīst, ka par konkrētās pacientes pieredzi plašāku informāciju izpaust nevar.
