ĪSUMĀ:
- Slimnīcai trūkst naudas algu izmaksai, komunālo rēķinu apmaksai, arī medikamentu piegādātāju rēķinu apmaksai.
- Slimnīcas vadītājs kā problēmas sakni redz valsts tarifus, kas esot pārāk zemi, lai apmaksātu izdevumus.
- Ministrija: Daugavpils slimnīca vienīgā šobrīd brīdinājusi par iespējamo maksātnespējas iestāšanos tuvāko mēnešu laikā.
- Otrdien valdībā plānots spriest par 41 miljonu eiro novirzīšanu nozarei kopumā.
- Daugavpilī uzskata, ka valsts ir ieinteresētāka finansēt tās slimnīcas, kurām īpašniece ir valsts.
- Pašvaldība lūdz valsti palīdzēt trūkstošo 7,6 miljonu eiro meklēšanā.
Daugavpils reģionālās slimnīcas valsts dotācijas:
2022. gadā
- 9 544 873 eiro,
- 26 333 008 eiro (stacionārajiem pakalpojumiem).
Kopā – 35 877 881 eiro.
2023. gadā
- 9 838 759 eiro,
- 26 332 167 eiro (stacionārajiem pakalpojumiem).
Kopā – 36 170 926 eiro.
"Parādā šobrīd slimnīca ir visiem pa drusciņai," izteicās slimnīcas vadītājs. Trūkst algu izmaksai, komunālo rēķinu apmaksai, nav naudas, ar ko samaksāt piegādātājiem, tostarp par medikamentiem.
Slimnīcas vadītājs Semjonovs sacīja: "Mums draudēja, ka, ja mēs neapmaksāsim konkrētu summu no kopējā parāda, turpmāk piegādes tiks apturētas."
Tas vēl nav noticis, taču taupība jau ieviesta, kas nozīmē – cietējs būs pacients.
"Turpmāk strādāsim tajās robežās, ka riskēsim, ka konkrētam pacientam nevarēsim palīdzēt tikai tāpēc, ka nebūs konkrēta materiāla vai medikamenta," atzīmēja Semjonovs.
Problēmas sakne Semjonova ieskatā nav mainījusies – valsts tarifi ir pārāk zemi, lai apmaksātu izdevumus. Visi pārējie risinājumi palīdzot tikai īstermiņā.
Daugavpils reģionālā slimnīca ir vienīgā, kas šobrīd ir brīdinājusi par iespējamo maksātnespējas iestāšanos tuvāko mēnešu laikā, atzina Veselības ministrijā (VM).
Otrdien valdībā plānots spriest par 41 miljona eiro novirzīšanu nozarei kopumā.
VM valsts sekretāres vietnieks Boriss Kņigins skaidroja: "Mēs šobrīd nerunājam par konkrētas slimnīcas atbalstu, mēs runājam kopumā par slimnīcu atbalstu."
Daugavpilī uzskata, ka valsts ir ieinteresētāka finansēt tās slimnīcas, kurām pati valsts ir īpašniece.
Daugavpils valstspilsētas pašvaldība, kas ir lielākais Daugavpils reģionālās slimnīcas kapitāldaļu turētājs, lūdz valstij piebiedroties trūkstošo 7,6 miljonu eiro meklēšanā.
Daugavpils domes priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Kononovs norādīja: "Es domāju, no pašvaldības puses būtu problemātiski gan Augšdaugavas novadam, gan citiem akcionāriem. Tīrā naudas veidā diez vai spētu palīdzēt."
VM pašvaldības priekšlikumu vērtē kā vispārīgu.
"Atnāciet ar savām kapitāldaļām, un viss būs labi. Varbūt tur tā atslēga nav tīri iesaistīšanās kapitāldaļās, varbūt risinājums ir lielāka sadarbība, optimizācija un informācijas apmaiņa," atzīmēja VM pārstāvis Kņigins.
Ja pienāk brīdis, kad slimnīca nespēj turpināt sniegt pakalpojumus, jāizsludina ārkārtējā situācija, atzīmēja VM. Tādā gadījumā tiktu izskatīts, kā palīdzēt ne tikai finansiāli, bet arī, piemēram, pārvirzot pacientus.
KONTEKSTS
Veselības jomai šā gada budžetā papildus novirzīti 85,8 miljoni eiro, no kuriem vislielāko daļu paredzēts novirzīt mediķu atalgojuma celšanai un onkoloģijai, taču nozare uzskata, ka papildus tam būtu nepieciešami vēl aptuveni 220 miljoni eiro, un brīdina, ka ar piešķirto finansējumu nebūs iespējams sniegt visus valsts apmaksātos pakalpojumus. Latvijas slimnīcām 2023. gadā piešķirts par trešdaļu mazāk naudas nekā nepieciešams. Par to, ka, taupot naudu, varētu nākties samazināt pakalpojumu klāstu, runāja vairāku slimnīcu vadītāji.
Taču ar skaļu paziņojumu gada sākumā klajā nāca Daugavpils reģionālā slimnīca, norādot – ja nebūs risinājuma papildu finansējumam, slimnīcai rudenī draud bankrots. Daugavpils reģionālās slimnīcas pieaugošo parādsaistību dēļ tika atlaisti arī vairāki darbinieki.
