"Ēnu diena ir lieliska iespēja savlaicīgi "pielaikot" iecerēto profesiju, pārbaudīt, vai priekšstati par to atbilst realitātei. Skolēni par uzņēmumos un iestādēs pieredzēto labprāt arī dalās ar saviem vienaudžiem," paziņojumā medijiem norādīja Ēnu dienas rīkotājs, "Junior Achievement Latvia" vadītājs Jānis Krievāns.
Pieprasītākās profesijas, ņemot vērā kopējo pieteikumu skaitu, skolēnu vidū ir programmētājs (299 pieteikumi), policijas inspektors (276 pieteikumi), gaisa kuģa stjuarts (232), zobārsts (226), jurists (217), fizioterapeits (213), arhitekts (187) un ķirurgs (185).
Savukārt ēnu devēju piedāvātākās profesijas ir policijas inspektors (399 vakances), projektu vadītājs (254), ugunsdzēsējs/glābējs (223), programmētājs (201), bibliotekārs (176), sabiedrisko attiecību speciālists (171), jurists (142) un farmaceits (135).
Ar 40 000 ēnotāju 1200 dažādos Latvijas uzņēmumos ceturtdien sasniegts jauns Ēnu dienas rekords.
"Junior Achievement Latvia" karjeras aptauju rezultāti jau vairākus gadus liecina, ka skolēnus visvairāk interesē darba iespējas medicīnā. Tādēļ nav pārsteidzoši, ka arī šogad – līdzīgi kā pērn – jauniešus visvairāk interesē iespēja ēnot veselības aprūpes speciālistus. Šoreiz saņemti 1223 pieteikumi, otrajā vietā pēc pieteikumu skaita ierindojas valsts pārvalde (1012 pieteikumi), tai seko izglītības nozare (830), pašvaldību darbs (814), aviotransporta palīgdarbības (532), televīzijas programmu izstrāde un apraide (485), kā arī programmēšana (399).
Starp nozarēm šogad var īpaši izcelt jurisprudenci: jaunieši vēlas ēnot juristus, savukārt uzņēmumi labprāt viņiem šādu iespēju sniedz.
Pirms Ēnu dienas veiktās karjeras aptaujas rezultāti liecina, ka skolēni kā galvenās jauno speciālistu priekšrocības min labas valodu un digitālās prasmes (attiecīgi 48% un 44%), radošumu (39%), gatavību mācīties (29%) un ambīcijas (25%).
Ēnu dienas mērķis ir veicināt skolēnu izglītības satura sasaisti ar reālo dzīvi, palīdzot skolēniem mērķtiecīgi plānot savu karjeru, izdarīt izvēli par savu nākotnes profesiju un atbilstoši sagatavoties darba tirgum. Darba devējiem savukārt tā ir laba iespēja veidot sava uzņēmuma atpazīstamību un piesaistīt nākamos kolēģus.
Skolēni ceturtdien izmantoja iespēju gan visu darba dienu sekot savas izvēlētās profesijas speciālistam vai pārbaudīja sevi jomā, kas liekas saistoša.
Kamēr citi ēnotāji vēl tikai modās, pirmās ēnas Latvijas Televīzijas rīta raidījumā "Rīta panorāma" jau strādāja.
Loreta Šķeltiņa, kas ēnoja Latvijas Televīzijas grimētaju, sacīja: "Mēs bijām jau šeit 5.00 no rīta, kas ir agri, bet īsumā, ļoti forši. Kā viss no aizmugures."
Tikmēr ārsta Ritvara Ziedoņa vidējais dēls Raitis ceturtdien ēnoja tēti. Ritvars Ziedonis stāstīja: "Mums ir sanācis tā, ka abi vecāki saistīti ar medicīnu. Vienu dienu viņš redz vienu, vienu dienu otru. Bet šodien varēju parādīt arī ģimenes ārsta praksi un koledžu."
Ārsta Ziedoņa dēls sacīja: "Man patīk zināt kaut ko par medicīnu. Un man patīk darbs."
Savukārt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Liene Cipule norādīja: "Mēs gribētu katru, kurš ir ar degošām acīm, uzaicināt uz dienestu, visas vietas ir pilnas, tas ir iedvesmojoši. Tas liek domāt, ka mūs sagaida motivēti jaunieši, kuri vēlas izaicinājumus. Noteikti, ka kovids ienesa savas izmaiņas, ka šī profesija dod gandarījumu. Un tā ir reāla iespēja palīdzēt cilvēkiem."
Un jau ierasti plaši tika ēnoti arī Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārstāvji.
Knuts Visvaldis Mironovs, kurš ēnoja NBS karavīru, pauda: "Es varbūt gribēšu nodarboties armijā. Tas bija kā variants."
Liela interese vērojama arī par inženierzinātnēm un inovācijām. Roberts Daugerts un Kate Skarnele, kuri ēnoja pētniecības centra "Bior" darbiniekus, sacīja: "Kaut kā aizrauj tā ķīmija un es izvēlos izmēģināt vairākas iestādes. Ir interesanti pētīt baktēriju. No mikroma visu var saprast, kāpēc viss notiek."
