ĪSUMĀ:
- TM sāk diskusiju par naudas sodu lietderību nepilngadīgajiem.
- Jau septiņus gadus prioritāri nepilngadīgajiem jānosaka citi audzinošie līdzekļi.
- Tomēr pērn 2000 gadījumu bērniem noteikts sods, visbiežāk – 140 eiro.
- TM: sodu maksā vecāki, tas nesasniedz rezultātu.
- TM atzīst: atsakoties no soda, jādomā, ko likt vietā.
- Kas būs piemērotākie audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi, vēl lems.
- Plānots, ka iespējamās izmaiņas likumā varētu pārrunāt maijā.
Jau gandrīz septiņus gadus bērniem par administratīvajiem pārkāpumiem prioritāri ir jāpiemēro audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi, nevis administratīvie sodi.
Taču joprojām bieži piemēro administratīvos sodus. Pērn – vairāk nekā trīs tūkstošus. No tiem 2000 bija naudas sodi.
Visbiežāk uzliktais naudas sods nepilngadīgajiem ir 140 eiro. Visbiežāk šos sodus maksā vecāki vai likumiskie pārstāvji. Tieslietu ministrija norāda – pārnesot administratīvo atbildību uz vecāku pleciem, tas neatbilst principam, ka persona, kura izdarījusi pārkāpumu, izcieš tai piemēroto sodu.
Bērnu pārkāpumu visbiežākie cēloņi ir vairāki – tā ir nelabvēlīga vide ģimenē, vardarbība ģimenē, skolā, vienaudžu ietekme (mobings, atstumšana) un citi.
Administratīvā soda piemērošana nav saistīta ar šiem cēloņiem, tāpēc tā nav efektīva, uzskata Tieslietu ministrija, kas rosina atcelt naudas sodus nepilngadīgajiem.
Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mihails Papsujevičs skaidroja, ka ministrija faktiski piedāvā uz pārkāpumu skatīties "kā uz signālu par to, ka attiecīgā bērna dzīvē notiek kaut kādi sarežģījumi".
"Tālab arī 2016. gadā, runājot par to, kas būtu primāri piemērojams, runa bija par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļiem. Jāsaka gan, ka, lai audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis būtu efektīvs, nepietiek tikai ar tā juridisko ietvaru. Jābūt arī saturam – pretī jābūt pakalpojumiem. Ar pakalpojumiem situācija varbūt nav līdz galam laba," atzina Papsujevičs.
Pārkāpumi, ko visbiežāk pieļauj nepilngadīgie, saistīti ar aizliegto vielu lietošanu un nepiedienīgu uzvedību, bet ar naudas sodu to risināt nevar. Tāpēc Tieslietu ministrijas valsts sekretārs norādīja – ja vēlamies atteikties no naudas sodiem bērniem, jādomā, ar ko tos var aizstāt.
Tomēr Saeimas Juridiskajā komisijā, kur otrdien, 4. aprīlī, uzklausīja ministrijas ieceri atteikties no sodiem bērniem, konkrēti piedāvājumi, ar ko tos aizstāt, neizskanēja.
Tieslietu ministrija tikai uzsāka šo diskusiju, norādot, ka kaut kas jāmaina un jākoncentrējas uz bērna interešu un vajadzību savlaicīgu izvērtējumu, kā arī uz piemērotu prevenciju. Ar bērniem par sodu būtību jārunā jau bērnudārzā. Būtu jārod piemēroti audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi.
Šobrīd ir audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi ir brīdinājums, pienākums atvainoties cietušajām personām, novērst radītā kaitējuma sekas, un bērnam, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu un kuram ir ienākumi, uzlikt par pienākumu atlīdzināt nodarīto zaudējumu, kā arī sabiedriskais darbs, probācijas novērošana un citi.
Latvijas SOS bērnu ciematu asociācijas bērnu interešu aizstāvības speciāliste Linda Skutāne sacīja, ka esošie piespiedu līdzekļi nav efektīvi.
"Mums ir divi jaunieši, kuri pagājušajā gadā ir izdarījuši 53 administratīvos pārkāpumus katrs. Tā intensitāte ir vidēji reizi nedēļā. No viņiem vienam naudas sodi bijuši piemēroti septiņas reizes, otram piecas reizes. Diemžēl šie audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi, ko paredz mūsu likums šajā gadījumā, ir bezzobaini. Maksimums, kas šiem jauniešiem tiek piemērots, ir narkologu konsultācijas. Šie jaunieši ir lietotāji ar stāžu, un viņiem šīs narkologu konsultācijas ir pilnīgi nederīgs līdzeklis," piemēru minēja Skutāne.
Būtu jāpiedāvā daudzveidīgi pakalpojumi. Darbā ar bērniem un pusaudžiem būtu jāiesaista daudz vairāk pašvaldības.
Par to, kas būs piemērotākie audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi, vēl lems. Taču, atsakoties no naudas sodiem, kaut kas noteikti jārod vietā, akcentē eksperti, pretējā gadījumā nepilngadīgajiem var radīt nesodāmības sajūtu.
Plānots, ka iespējamās izmaiņas likumā varētu pārrunāt maijā.
