ĪSUMĀ:
- Rīgas centrā iereibis vīrietis piekāva ēdnīcas īpašnieku indieti un viņa draugu.
- Policija izmeklē divu ārvalstnieku piekaušanu, plašāk nekomentē, vai šis ir naida noziegums.
- Naida noziegumu skaits Latvijā audzis, īpaši daudz to bija 2022. gadā.
- Cilvēktiesību centrs: Jāuzlabo policijas darbs - ne vienmēr naida noziegumus atbilstoši klasificē.
- Centrs: Par vairākiem šādiem gadījumiem upuri neziņo, jo neuzticas policijai.
Hilals Mūršinganakats ir 41 gadu vecs Indijas pilsonis, kurš Latvijā dzīvo vairāk nekā trīs gadus. Viņš ir īpašnieks ēdnīcai Rīgā, un pie tās viņš brutāli piekauts.
14. janvāra vakarā Hilals savā ēstuvē bija kopā ar draugu Kasunu. Kāds vīrietis, iespējams, alkohola reibumā, pienāca pie Kasuna, kurš smēķēja, palūgt cigareti. Kad viņi devās prom, vīrietis no mugurpuses iesita Kasunam, pēc tam uzbruka Hilalam.
"Nokritu jau no pirmā sitiena. Tad viņš mani piecēla un turpināja," atcerējās Hilals.
Hilals atcerējās, ka viņu sita bez apstājas un viņš nespēja pretoties. Varmāka apstājās tad, kad cietušais izrāvās uz ceļa braucamās daļas un uzbrucēja līdzgaitnieks varmāku parāva nost. Cietušais ienāca atpakaļ savās telpās, un klienti izsauca policiju un ātro palīdzību. Dienesti ieradās 15 minūšu laikā. Policija fiksēja notikumu, un mediķi aizveda Hilalu uz slimnīcu.
Hilals atminējās varmākas biedra teikto, ka uzbrucējam nepatīkot Hilala ādas krāsa. Bet ar to viss nebeidzās – trīs stundas pēc uzbrukuma, uzbrucējs atgriezās Hilala ēdnīcā un agresīvi runāja ar darbiniekiem, tostarp draudot ar sitieniem. Videokameru ierakstā dzirdamas rasistiskas rupjības.
Hilalam ir lauzts deguns un žoklis, kā arī citas sejas traumas.
"Ārsts teica, ka kauls zem acs ir pilnībā salūzis un tur ielika titāna protēzi. Arī deguns ir salauzts. Šeit es neko nejūtu," rādīja Hilals.
Policijā apstiprināja, ka saņemts izsaukums, kur kāda persona nodarījusi miesas bojājumus diviem ārvalstu pilsoņiem. Uzsākts kriminālprocess, un policija noskaidrojusi uzbrucēju, bet viņš vēl nav aizturēts. Uzbrukuma motīvi arī vēl nav noskaidroti.
Aktīvas izmeklēšanas dēļ policija plašāk nekomentēja, vai šis ir naida noziegums.
Bet statistika liecina, ka naida noziegumu skaits pēdējo gadu laikā ir palielinājies, sevišķi daudz to bijis 2022. gadā. Pēc Iekšlietu ministrijas datiem 2019. gadā reģistrēti septiņi naida noziegumi, 2020. gadā – četri, 2021. gadā – pieci, 2022. gadā – 36, bet 2023. gadā – 12.
Latvijas Cilvēktiesību centra pārstāve Jekaterina Tumule skaidroja, ka naida noziegums ir "noziegums ar vēstījumu, kas nav adresēts tieši konkrētajam cietušajam, bet arī visai grupai, piemēram, visiem ārvalstniekiem, indiešiem vai cilvēkiem ar tumšāku ādas krāsu, ka viņi šajā sabiedrībā nav gaidīti un nav vēlami".
Valsts policijā skaidroja, ka naida noziegumu izmeklēšana ir noteikta kā prioritāte.
Cilvēktiesību centrā norādīja, ka Latvijas sabiedrībai iecietības jomā vēl daudz jāaug, tostarp jāuzlabojas arī policijas darbam, jo ne vienmēr naida noziegumi tiek atbilstoši klasificēti.
"Mēs redzam, arī no tiem lēmumiem, kas tiek pieņemti šajās lietās, ka tomēr trūkst izpratnes vispār par to, kas ir naida noziegums un kāpēc ir tik svarīgi tiešām piefiksēt šo motīvu," sacīja Tumule.
Vairāki šādi gadījumi paliek ārpus statistikas, jo cietušie, sevišķi no riska grupām, piemēram, ārzemnieki un netradicionālas seksuālās orientācijas pārstāvji, neuzticas policijai, norādīja Cilvēktiesību centrā.
