Dzinējmedību laikā medniekiem un dzinējiem ir jāvalkā spilgtas krāsas apģērba elementi, piemēram, vestes, jakas vai cepures, kas padara cilvēku viegli pamanāmu. Tāpat medniekiem ir obligāti jāievēro stingras drošības prasības – šaut tikai pa skaidri redzamu un atpazītu mērķi, nepamest savu vietu uz mednieku līnijas un uzmanīgi apieties ar ieročiem, un daudzas citas.
"Tradīcijas pirms dzinējmedību sezonas vairāk līdzinās dažādiem praktiskiem sagatavošanās darbiem," stāsta mednieku biedrības "Mīlgrāvis" medību vadītājs ir Juris Radus. Viņa biedrība, sākoties sezonai, dodas medīt katras otrās nedēļas brīvdienās – Sēlijas virsmežniecībā, kas atrodas Neretas pusē.
Latvijā ir aptuveni 25 tūkstoši mednieku, no kuriem apmēram 20 tūkstoši aktīvi dodas medībās, un 1. oktobris ikvienam medniekam ir kā svētku diena, tā stāsta Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks: "Šobrīd var medīt praktiski visus Latvijā medījamos dzīvniekus, tātad no lielajiem dzīvniekiem tās ir mežacūkas, stirnas, aļņi, brieži, un arī mazie dzīvnieki – gan lapsas, gan jenotsuņi, turpinās vilku medības, bet diemžēl nedrīkstam vairs medīt lūsi."
Barviks gan piebilst, ka sezonas atklāšana nenozīmē, ka visi mednieki masveidā dosies uz mežu, – lielākā daļa klubu nogaida līdz kokiem nobirst lapas un mežs kļūst pārskatāmāks, un arī mazinās sēņotāju vai ogotāju skaits.
Līdzīgi izsakās arī Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis, aicinot medniekus izvērtēt nepieciešamību doties dzinējmedībās jau pašā sezonas sākumā. Lai gan kādreiz 1. oktobris ir bijis ļoti piemērots laiks, kad sākt sezonu, pēdējos gados situācija ir mainījusies, skaidro Lūsis: "Laikapstākļi mainās, mēs redzam, ka tie rudeņi paliek ilgāki, un agrāk tas vairāk saistījās [ar 1. oktobri], jo lapas jau sāka birt. Jā, tas jau ir tāds diskutējams jautājums [, kad sākt dzinējmedību sezonu], šajā gadījumā noteikumi nosaka vienu, konkrētu datumu, bet tas nenozīmē, ka uzreiz medniekiem būtu jāiet un šīs medības šādā veidā jāorganizē."
Arī iedzīvotājiem ir jāapzinās, ka šajā laikā, dodoties mežā, var sastapt medniekus, uzsver Lūsis.
Tāpēc ir svarīgi ievērot vienkāršus drošības ieteikumus, piemēram, doties uz mežu spilgtā, labi pamanāmā apģērbā, netuvoties šāvieniem un dzinēju radītajiem trokšņiem, un, izdzirdot šāvienu netālu, ir svarīgi likt manīt par savu klātbūtni ar skaļāku uzvedību – uzkliedzot vai ieslēdzot skaņu telefonā.
Runājot par negadījumiem, Lūsis norāda, "ja nelaimes gadījumi notiek, tad, pēc statistikas, tie visi ir saistīti ar medību dalībniekiem. Medniekiem ir saistošie drošības noteikumi, ja tos visus 100% ievēro, tad neviens iedzīvotājs, atrodoties mežā, nav apdraudēts."
"Pagājušajā gadā, skatoties statistiku, tas bija vairāk saistīts ar ievainotu mežacūku uzbrukumu medniekiem vai dzinējiem, ne tik daudz ar medību šaujamieroci, kur bija tikai viens gadījums tāds, kur cieta viens medību dalībnieks, jo netika ievērots atļautais medību šaušanas sektors," skaidro Lūsis.
Dzinējmedības ir atļautas katru dienu no saullēkta līdz saulrietam, to sezona ilgs līdz nākamā gada 31. martam, izņemot mežacūku un staltbriežu dzinējmedības, kas ilgs līdz 31. janvārim.
