«Zemnieku saeima»: Zaļā iepirkuma kritēriji kļuvuši apgrūtinošāki mazajām saimniecībām

Grozīti zaļā publiskā iepirkuma kritēriji, taču būvniecības jomā zaļo prasību piemērošana arvien ir brīvprātīga. Būvuzņēmēju partnerības organzizācija aicina skaidrāk definēt zaļos kritērijus šajā jomā, kā arī izveidot ‘’zaļo’’ būvju iepirkuma uzraudzību. Tikmēr pārtikas piegādes jomā noteiktas stingrākas prasības attiecībā uz bioloģiskās pārtikas apmēru iepirkumā, kas "Zemnieku saeimas"  ieskatā nav pietiekami izdiskutēts ar nozari.

Grozīti zaļā publiskā iepirkuma kritēriji, cietīs mazie bioloģiskie saimniekotājiSintija Ambote

Šoruden grozītas zaļā publiskā iepirkuma prasības vairākām preču un pakalpojumu grupām. Tostarp apstiprināti pavisam jauni kritēriji atpūtas un sporta infrastruktūrai. Tie paredz, ka

objektu izbūvē vairāk ir jāizmanto, piemēram, pārstrādāta koksne, plastmasa, metāls vai nolietotas riepas. Zaļie kritēriji aktualizēti arī mēbeļu iepirkumos.

Noteikts, ka pretendentam jānorāda īpaši bīstamu vielu klātbūtne, kā arī pagarināts mēbeļu garantijas laiks līdz vismaz trīs gadiem. Savukārt vērienīgākajā zaļo iepirkumu sektorā – būvniecībā – arī uzlaboti atsevišķi kritēriji, bet zaļie iepirkumi šajā sektorā joprojām ir brīvprātīgi un neviens to izpildi nekontrolē, atzīst Vides ministrijas Koordinācijas departamenta direktors Māris Klismets.

''Viena būvniecība ir tā, ko veic par Eiropas Savienības līdzekļiem, un, šajā griezumā skatoties, kontrole ir atbilstoša. Ja skatāmies uz citiem projektiem, kuros šo ‘’zaļumu’’ iepirkumā grib pievilkt tikai ar LED spuldzēm ēkā, tad, jā, šeit mēs redzam, ka gan pasūtītājam, gan būvniekiem ir jāsāk pārorientēties uz to visu savu būvniecības procesu kā videi draudzīgāku. Tas, ko mēs redzam, ka ļoti būtisks aspekts ir projektēšanas stadija, kurā nereti nekas netiek ielikts no zaļajām prasībām. Atsevišķas būvniecības nozares organizācijas ir aicinājušas zaļo iepirkumu arī šajā nozarē noteikt kā obligātu. Taču, mūsuprāt, nozare vēl īsti nav gatava. Turklāt paša būvniecības sektora pārstāvji mums saka, ka vēl ir pietiekami liela pelēkā zona, kur nevar izkontrolēt, kas notiek,'' klāsta Klismets.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons norāda, ka patlaban zaļā iepirkuma uzraudzība atstāta katra pasūtītāja pārziņā, taču jābūt kopīgam nozares un valsts līmeņa kontroles mehānismam, kas arī pēc ‘’zaļām’’ prasībām uzrauga būvi laikā, kad to rekonstruē vai būvē. Tāpat Latvijai skaidrāk jādefinē ēku ‘’zaļums’’, kas kļūst arvien aktuālāk līdz ar Eiropas Savienības uzstādīto Zaļo kursu.

''Ja tagad 50% no investīcijām nākamajos septiņos gados ir jābūt zaļām, tas nozīmē, ka arī 50% no visiem iepirkumiem būvniecībā ir jābūt zaļiem. Mēs aicinām šeit Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Ekonomikas ministriju sēsties pie galda un piestrādāt pie definīcijas, kādā veidā mērīt šo zaļumu. Mēs arī ierosinam, ka bieži nevajag izgudrot divriteni, jo tie paši lielie projekti, kas ir virs 5 miljoniem eiro, tos var mērīt pēc starptautiskajām zaļās būvniecības sistēmām. Tādas ir amerikāņiem, britiem, vāciešiem, un kopā pasaulē ir 30 tāda veida sistēmas, kas ļauj nomērīt to zaļumu būvniecībā. Un mēs aicinam arī publisko sektoru skatīties no komercsektora, kā viņi to dara. Protams, ka tā ir inovācija un jaunas pieejas, un tas noteikti kaut ko maksā, bet pasūtītājam ir arī jāsaspringst, lai šo zaļumu precīzāk nomērītu,'' saka Miķeslons.

Savukārt otra lielākā zaļo publisko iepirkumu grupa ir pārtikas iegādes un ēdināšanas pakalpojumi. Šajā jomā noteiktas stingrākas prasības attiecībā uz bioloģiskās pārtikas apmēru iepirkumā.

Iegādājoties graudaugu pārstrādes produktus, vismaz 20 procentiem no šo produktu masas vai vērtības turpmāk jābūt ražotiem atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības metodēm, savukārt, iepērkot pienu un kefīru, vismaz 35 procentiem, skaidro Klismets:

''Pētnieki apzināja bioloģiskās saimniecības, cik lieli ir viņu saražotie apjomi, un deva atzinumu, ka publiskajā sektorā – skolām un bērnudārziem – var piegādāt bioloģisko pienu pat 100% apmērā. Un pēc 3 vai 4 gadiem mēs varam skatīties, vai tas ir iespējams pilnā apmērā, bet mēs vēlējāmies to darīt pakāpeniski, jo lielākiem pārstrādes uzņēmumiem ir jādod iespēja  pārorientēties no standarta piena ražošanas un lielāks uzsvars jāliek uz bioloģisko. Mēs dodam tādu kā pārejas periodu, un to 50% robeža būs spēkā no 2022. gada.''

Tāpat, lai mazinātu transportēšanas laikā radītās emisijas, noteikumu grozījumos noteiktas stingrākas prasības attiecībā uz pārtikas produktu piegādi – tā jāveic ne vairāk kā 250 km ietvaros un pašam transportam jābūt ‘’zaļākiem’’ standartiem atbilstošam. "Zemnieku saeimas" pārstāve Edīte Strazdiņa gan norāda, ka jaunie bioloģiskās pārtikas apmēra kritēriji nav pietiekami izdiskutēti ar nozari.

 ''Ja mēs skatāmies uz šo 50 % bioloģiskā piena produktu iekļaušanu zaļajā iepirkumā, tas mani dara šaubīgu, jo mēs ieliekam likumā procentus, bet vienlaikus neieliekam kādu no kritērijiem arī par budžeta palielināšanu. Jāņem vērā, ka bioloģiskā produkcija ir dārgāka, un, ja mēs to ieliekam kā prasību, tad jāsaprot pretī arī finansējums pašvaldībām,'' sacīja Strazdiņa. ''Otra lieta, kas mani dara bažīgu, ir piegādātāju autotransporta ''Eiro 5'' un ''Eeiro 6'' sertifikāti. Un es varu teikt diezgan skaidri, ka pārpircēji, kas nodarbojas ar transportpakalpojumu iepirkšanu, preču pārpirkšanu un importētās produkcijas iepirkšanu, viņi noteikti var atļauties iepirkt jaunas mašīnas, taču to noteikti nevar atļauties mazais zemnieks. Un te mēs nostādām nevienlīdzīgā situācijā tos ražotājus, kam naudas ir vismazāk. Mēs ierobežojam mazā zemnieka iespēju piedalīties konkursā.''

Savukārt Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas pārstāvis Raivis Bahšteins rakstiskā atbildē Latvijas Radio norāda, ka jaunās prasības par pienu, kefīru un graudaugu produkcijas obligātu iekļaušanu iepirkumā viennozīmīgi tikai veicinās visu bioloģiski sertificēto saimniecību attīstību - gan mazu, gan lielu. Tāpēc kopumā, stājoties spēkā ilgi gaidītajiem grozījumiem, bioloģiskie zemnieki viennozīmīgi ir ieguvēji.

Zaļais iepirkums Latvijā piemērots kopš 2017. gada, un tā īpatsvars finansiālā izteiksmē sasniedzis 515 miljonus eiro un 13,2 % no kopējā iepirkumu skaita.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt