Atšķirībā no pagājušā gada ziemāju lauki Zemgalē šobrīd ir zaļi un priecē zemniekus. Tomēr izdarīt galīgos secinājumus vēl esot pāragri.
„Ja turpināsies lielas temperatūras svārstības - naktīs lieli mīnusi, bet dienā plusi - tas var atstāt negatīvas sekas uz augiem. Ņemot vērā pagājušā gada pieredzi, vēl nevar pateikt „hop”, jāsagaida vismaz marta vidus,” stāsta agronome un zemnieku saimniecības „Lazdiņi” īpašniece Dagnija Hincenberga.
Ziemāji pagaidām labi pārziemojuši arī citās Eiropas valstīs, un tas nozīmē, ka graudu pietiks un cerības uz strauju cenu kāpumu ir niecīgas. „Ir šodien jāņem kredīts apgrozāmajiem līdzekļiem. Un līdzekļi jāiegulda ar tādu apdomu, ka visu ziemu tu vari tirgoties vismaz ar pusi no savas ražas. Un tas ir tas moments, kā jau mums arī seminārā stāstīja, ir jārēķina līdz,” atzīst saimniecības „Liepziedi” īpašnieks Gundars Liepa.
Lauksaimniecība Latvijā joprojām ir nozare ar zemu produktivitāti, tāpēc Zemgales zemnieki pulcējas seminārā, lai mācītos rēķināt, kā samazināt pašizmaksu.
22% no ziemas kviešu pašizmaksas veido minerālmēsli, bet otra dārgākā pozīcija ir tehnika un graudu kaltēšana. Ietekmēt laika apstākļus nav zemnieku spēkos, bet efektīvāk izmantot minerālmēslus gan ir iespējams. „Nu, precīzas izmaksas ir jākalkulē. Precīzi - kurā laukā kādu preparātu lietos, un tas arī veidos to mūsu plusu zemniekiem,” vērtē saimniecības „Vīkseles” īpašnieks Aigars Kūma.
Ar ziemājiem Latvijā apsēti vairāk nekā 210 tūkstoš hektāru zemes.
