Viņš arī sacīja, ka parlamentāriešiem, izskatot iesniegto budžetu, nevajadzētu vēl vairāk palielināt budžeta deficītu, ko valdība plāno 3,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta.
Zakatistovs norādīja, ka deficīta palielināšana nebūtu pareizs solis, jo tas nozīmētu, ka netiek domāts par nākamajiem trīs gadiem, jo ir jāapzinās, ka Latvijai būs jāatgriežas pie Māstrihtas kritērijiem un fiskālās disciplīnas.
Viņš gan atzina, ka šī koalīcija nebalstās uz mīlestību, bet gan apziņu, ka valstij nepieciešams budžets, līdz ar to kontrolēt deputātu darbību parlamentā ir grūtāk, un nav ieslēgts, ka daži brīvdomīgi koalīcijas biedri iesniegs kādus priekšlikumus, kas palielinātu budžeta deficītu.
Zakatistovs arī norādīja, ka šis ir krīzes laiks, bet valdības sagatavotais budžets ir drošības budžets attiecībā uz atalgojumu valsts sektorā strādājošajiem. Viņš arī sacīja, ka šis budžets ir ar stratēģisku redzējumu un trīs pamatvērtībām – taisnīgumu, salīdzinošu vienkāršību un konkurētspēju.
Savukārt opozīcijā esošās partijas “Saskaņa” deputāts Igors Pimenovs sacīja, ka šis ir kļūdu labošanas budžets un valdība ir uz pareizā ceļa, bet vēl daudz darba priekšā.
KONTEKSTS:
Valdība otrdien, 13. oktobrī, akceptēja 2021. gada valsts budžeta un ar to saistītos likumprojektus, kurus trešdien, 14. oktobrī, plānots iesniegt skatīšanai Saeimā. Likumprojekts paredz arī virkni nodokļu izmaiņu. Tostarp paredzēts no nākamā gada vidus Latvijā ieviest minimālās sociālās iemaksas. Tāpat paredzētas izmaiņas autoratlīdzību regulējumā.
2021. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,58 miljardi eiro, bet izdevumi – 10,76 miljardi eiro. Budžeta ieņēmumi paredzēti par 328 miljoniem eiro mazāki nekā šogad. Savukārt budžeta izdevumi plānoti par 744,1 miljonu eiro lielāki nekā šogad.
Valdības budžeta deficīts plānots 1,2 miljardi eiro jeb 3,9% no IKP. Budžets izstrādāts, pieņemot, ka ekonomika nākamgad pieaugs par 5,1%.
Vislielākais papildu finansējums 2021. gada budžetā – veselības nozarei.
