Šā gada pirmajā ceturksnī gada pieauguma temps bija straujāks – 8,6%. Salīdzinot ar šā gada pirmo ceturksni, otrajā ceturksnī bruto darba samaksa pieauga par 4,6% jeb 44 eiro.
ĪSUMĀ:
- Privātajā un sabiedriskajā sektorā vidējā samaksa pieaug līdzīgi;
- Vidējā alga "uz rokas" gada laikā pieaug par 10% – līdz 743 eiro;
- Veselības un sociālās aprūpes nozarē straujākais kāpums – 15,2%;
- Lielākā alga – finanšu un apdrošināšanas nozarē;
- Rīgā lielākā vidējā alga "uz papīra" – 1128 eiro, Latgalē mazākā – 702 eiro;
- Baltijas valstīs lielākā darba samaksa Igaunijā, straujākais pieaugums Lietuvā;
- Ekonomists bruto algas pieaugumu skaidro arī ar ienākumu legalizāciju;
- Ekonomiste: līdz 1000 eiro vidējam atalgojumam "uz rokas" vēl tālu.
Darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 743 eiro
Gada laikā gan privātajā, gan sabiedriskajā sektorā vidējā samaksa auga līdzīgi – attiecīgi par 8,4% un 8,5%. Mēneša vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 991 eiro, sabiedriskajā sektorā – 1035 eiro, bet vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 984 eiro jeb par 9,2%.
Šā gada otrajā ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 743 eiro (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus). Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, neto darba samaksa pieauga par 4,4%. Gada laikā tā pieauga par 10%, uzrādot par 1,6 procentpunktiem straujāku pieauguma tempu nekā atalgojums pirms nodokļu nomaksas.
Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu gada laikā par 2,4%, bija 7,4%.
Patēriņa cenu un vidējās darba samaksas pārmaiņas
(procentos pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu)
Lielākais kāpums – veselības aprūpē
Bruto darba samaksas fonds 2018.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada 2.ceturksni, palielinājās par 9,1% jeb 188,5 miljoniem eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga par 0,6% jeb 4 400.
Šā gada otrajā ceturksnī visstraujāk darba samaksa pieauga veselības un sociālās aprūpes nozarē – par 15,2% (straujāks kāpums – veselības aizsardzības nozarē),
ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē – par 13,3%, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – par 11,7% (straujāk – ēdināšanas pakalpojumos), lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē – par 10,9% (straujāk – augkopības, lopkopības, medniecības un saistīto palīgdarbību, kā arī mežsaimniecības un mežizstrādes nozarēs), citu pakalpojumu nozarē – par 10,5 % (straujāk – mazgāšanas, ķīmiskās tīrīšanas, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citos individuālajos pakalpojumos), apstrādes rūpniecībā – par 10%.
Lielākā darba samaksa – finanšu nozarē
Šā gada otrajā ceturksnī vislielākā vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas, valsts pārvaldes, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu, ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarēs, kā arī transporta un uzglabāšanas nozarē. Pārējās jomās vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija zemāka par vidējo valstī.
Savukārt vismazākā vidējā darba samaksa bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē, citu pakalpojumu nozarē
(ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citu pakalpojumu nozares), izglītībā, nekustamo īpašumu nozarē, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē.
Mēneša vidējā bruto darba samaksa un tās pārmaiņas nozarēs 2017. un 2018. gada 2. ceturksnī
Mazākais atalgojums – Latgalē
No Latvijas reģioniem vidējā mēneša bruto darba samaksa šā gada otrajā ceturknī, salīdzinot ar 2017.gada otro ceturksni, straujāk pieauga Kurzemes reģionā – par 11,4%, Pierīgas – par 9,5% un Latgales reģionā – par 9,4%.
Rīgā, kur vidējā darba samaksa ir visaugstākā (1128 eiro), gada pieaugums bija viszemākais – 8%. Mazāki pieauguma tempi bija arī Zemgales reģionā – 8,1% gadā un Vidzemes reģionā – 8,5%.
Joprojām viszemākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu ir Latgales reģionā – 702 eiro, kas ir 70% no vidējā rādītāja valstī.
Mēneša vidējā bruto darba samaksa Latvijas reģionos 2017. un 2018. gada 2. ceturksnī
Baltijas valstīs šā gada otrajā ceturksnī vislielākā vidējā bruto darba samaksa bija Igaunijā – 1321 eiro, Latvijā – 1004 eiro, bet Lietuvā – 927 eiro.
Salīdzinājumā ar pagājušā gada 2.ceturksni vidējās algas augušas visās Baltijas valstīs. Straujākais pieaugums bija Lietuvā – 10,5% gadā,
Latvijā – 8,4%, bet Igaunijā viszemākais – 6,4%.
Eksperte: Līdz 1000 eiro "uz rokas" vēl tālu
"Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece norāda, ka atalgojuma kāpumu šogad galvenokārt veicina augošais darbaspēka trūkums un minimālās algas celšana par 50 eiro.
"Darbaspēka trūkums, visticamāk, galvenokārt veicina vidēju un vidēji lielu algu kāpumu, bet minimālās algas celšana vairāk palīdz tieši mazo algu saņēmējiem. Savukārt veselības aprūpes sistēmas reforma ir galvenais iemesls medicīnas personāla vidējā atalgojuma pieaugumam," vērtēja ekonomiste, atzīstot – līdz 1000 eiro vidējai neto darba samaksai jeb atalgojumam "uz rokas" vēl tālu.
"Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš atzina – daļu no statistikā redzamā algu kāpuma, ļoti iespējams, veido ienākumu legalizācija.
"Tas nozīmē – uzņēmumos, kuri jau iepriekš maksājuši visus nodokļus un sociālās apdrošināšanas iemaksas, algas aug lēnāk. Taču nav šaubu, ka algu kāpums paātrinās, pērnā gada statistikā vidēji tas bija 7,9%, bet vēl pirms gada: 5%," atzīmē ekonomists.
Viņš gan norāda, ka ilgi tas tā nevar turpināties – ja algu pieaugums ilgstoši pārsniegs ražīguma kāpumu, bremzēsies eksports un līdz ar to arī visa ekonomika, kas var novest pie darba tirgus atdzišanas.
"Ir iespējams arī cits scenārijs — nevis bremzējas algu kāpums, bet paātrinās darba ražīguma pieaugums. Tas, protams, būtu ideālais variants. Taču to pateikt ir vieglāk, nekā izdarīt.
Viegli nav tāpēc, ka var nākties pieņemt nejaukus lēmumus," sacīja Strautiņš.
Gaidāms, ka gada otrajā pusē atalgojuma kāpums nedaudz pieņemsies spēkā līdz ar tālāku bezdarba līmeņa samazināšanos un akūtāku darbaspēka trūkumu, vērtēja Buceniece. "Swedbank" prognozē, ka vidējā bruto darba samaksa šogad palielināsies par 9%, bet atalgojums "uz rokas", salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaugs par turpat 11%.
"Savukārt nākamgad redzēs nedaudz lēnāku atalgojuma pieaugumu – ap 7%, kas skaidrojams ar minimālās algas celšanas efekta izzušanu," piebilda Buceniece.
Arī Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane spriež, ka kāpums ir saistīts ar minimālās algas celšanu un, iespējams, ar ienākumu legalizāciju. “Algas Latvijā aug jau kādu laiku, un tas, ka tās ir pieaugušas, nevienam nav pārsteigums. Un 1000 eiro pārsniegšana uz papīra zināmā mērā ir psiholoģiskā robeža. Tas ir statistikas rādītājs, kas parāda vidējo līmeni Latvijā, un šis līmenis ir ļoti atšķirīgs dažādos reģionos,” norāda Opmane.
Latvijas Bankas ekonomiste prognozē, ka algas turpinās pieaugt.
