Kopš pagājušā gada Latvijas valsts prioritāte ir novērst naudas atmazgāšanu. Šajā uzdevumā nozīmīga loma ir Valsts ieņēmumu dienestam, kas kopš gada vidus pastiprināti kontrolē skaidras naudas pārvedumus.
Skaidra nauda uz robežas ir jādeklarē, ja tās apjoms pārsniedz 10 tūkstošus eiro. Kopš 1. jūlija tas attiecas arī uz naudu, kas Latvijā ievesta no citām Eiropas Savienības valstīm. Līdz ar to aizdomās par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu VID šogad uzsācis aptuveni četras reizes vairāk kriminālprocesu nekā pērn. Kopumā dienests arestējis 13,1 miljonu eiro, un
1,4 miljoni jau atzīti par noziedzīgi iegūtiem un ieskaitīti valsts budžetā.
Lielākais aizdomīgas skaidras naudas ķēriens šogad ir pusmiljons dolāru un 400 tūkstoši eiro, ko Latvijā ar lidmašīnu centās ievest četri Ukrainas pilsoņi. LTV raidījums “De facto” vēstījis, ka viens no viņiem bija “Reģionālās investīciju bankas” akcionārs Jurijs Rodins.
“Process ir pietiekoši sarežģīts, jo personas ir ļoti, ļoti bagātas, teiksim tā. Bet veiksmīgi virzāmies uz priekšu. Tā kā man nav pašreiz pamata šaubām, ka izmeklēšanā kaut kas nebūtu kārtībā. Es domāju, ka rezultāts būs,” saka VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš.
Podiņš norāda, ka liels palīgs skaidras naudas kontrolē ir iepriekšējo gadu muitas deklarācijas. Tādā veidā VID izskaitļo aizdomīgākos naudas kurjerus.
VID vadītāja Ieva Jaunzeme uzskata, ka skaidras naudas kontrole dos arī pienesumu ēnu ekonomikas apkarošanā: “Operatīvie dati rāda, ka skaidru naudu tik viegli vairs dabūt nevar. Es gribētu, lai lielāka ietekme būtu uz aplokšņu algām, bet tik liels pieaugums legāli nomaksātajos nodokļos, kas tuvojas 10%, nav bijis līdz šim. Tā kā ir pamats domāt, ka
skaidras naudas izņemšana dod būtisku ieguldījumu arī ēnu ekonomikas samazināšanā, bet to mēs redzēsim nākamgad.”
Latvijas cīņā pret naudas atmazgāšanu nozīmīgs būs nākamā gada februāris, kad Starptautiskā Finanšu darījumu darba grupa varētu lemt, vai iekļaut Latviju tā dēvētajā “pelēkajā sarakstā”.
