Tādējādi par 625 cilvēkiem ir pieaudzis legālo darba ņēmēju skaits.
Savukārt vidējā oficiāli norādītā darba alga palielinājusies par 65 eiro, norādīja Valsts ieņēmumu dienestā.
Tāpat VID veikto represīvo pasākumu rezultātā šajā nozarē vairāk nekā 700 nodokļu maksātājiem ir apturēta saimnieciskā darbība, bet 639 nodokļu maksātājiem piemērota administratīvā atbildība.
Vairāk nekā puse naudassodu noteikta par skaidrās naudas darījumu ierobežojumu pārkāpumiem, “un tas vēlreiz apliecina, ka tur, kur mēs konstatējam šos pārkāpumus, mēs zinām, ka ēnu ekonomika un skaidrā nauda ļoti labi korelējas kopā”, pauda VID vadītāja Ināra Pētersone.
Lai gan kopumā sabiedrībai nav noslēpums, ka autoservisu nozarē ēnu ekonomikas īpatsvars ir visai augsts, pērn veikto pārbaužu un kontroles pasākumu laikā nozarē no iedzīvotājiem par iespējamajiem pārkāpumiem saņemts relatīvi neliels sūdzību skaits – ap 150.
Tiesa, arī sabiedrības pasivitāte kopumā Valsts ieņēmumu dienestam kampaņā pret nodokļu nemaksātājiem un nelegāli strādājošajiem autoservisu nozarē nav traucējusi sasniegt labus rezultātus, atzīst dienesta vadītāja Ināra Pētersone.
Preventīvo pasākumu rezultātā, bez pārbaudēm, budžetā nāca klāt nepilni divi miljoni eiro nodokļos, pieauga vidēja alga, bet lielākais gandarījums dienestam ir par 579 jaunreģistrētiem uzņēmumiem un 625 nodarbinātam personām, atzina Pētersone.
Lielā mērā nodokļu iekasētāju panākumus noteica tieši nozares uzņēmumu un Auto asociācijas aktivitātes.
Latvijas Auto asociācijas iedvesmots, Valsts ieņēmumu dienests plāno ķerties klāt arī lietoto automašīnu tirdzniecības jomai, jo statistika apliecina, ka, piemēram, oficiālā atalgojuma ziņā nozarē pastāv neproporcionālas atšķirības, stāstīja Ināra Pētersone. Dažos uzņēmumos vidēja alga ir 800 eiro, bet dažos - 527 eiro pirms nodokļu nomaksas, kas ir zemāka nekā vidēji valstī.
Lai nodrošinātu iespēju sekot lietoto auto pārdošanas darījumu norisei, Valsts ieņēmumu dienests un Ceļu satiksmes drošības direkcija izstrādās jaunus ierobežojumus lietoto automašīnu tirdzniecības noteikumos, un, kā norāda direkcijas vadītājs Andris Lukstiņš, cīņai ar nodokļu nemaksātājiem iecerēts izmantot arī Ceļu satiksmes drošības direkcijas datu bāzes.
Priekšlikumi auto tirdzniecības noteikumiem, kuri, piemēram, paredz, ka tirdzniecības teritorijā drīkstēs atrasties tikai tirdzniecībai paredzēti transportlīdzekļi, bet tirdzniecības teritorijas platība kvadrātmetros būs jādeklarē, ir sagatavoti un patlaban iesniegti Valsts sekretāru sanāksmei tālākai virzīšanai.
Kopumā nodokļu nomaksa valstī gan esot laba. Šī gada trīs mēnešos faktiski iekasētie ieņēmumi bija 1,7 miljardi eiro. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni tas ir pieaugums par 100 miljoniem.
Pērn VID aicināja autoservisus legalizēt savu darbību, ļaujot tiem iziet no “ēnu" ekonomikas.
Tikmēr Latvijas Auto virsbūvju remontētāju asociācijas vadītājs Gints Gailis iepriekš VID aktivitātes vērtēja neviennozīmīgi, atzīstot - vairāki “ēnu” uzņēmumi deklarējuši savu darbību, taču, tā joprojām esot nenozīmīga daļa.
Ja ir pieaugušas vidējās algas nozarē, bet pakalpojumu cenas nozarē nav mainījušies, tas būtiski samazina uzņēmumu konkurētspēju un spēju ieguldīt attīstībā, kas draud ar stagnāciju. Viņaprāt, lielākie ieguvēji no tā būs autorizētie servisi un dīleri, jo procesu rezultātā to konkurētspēja pieaugs.
Martā dienests devis divus mēnešus laika skaistumkopšanas nozarē strādājošiem pašiem legalizēt saimniecisko darbību un sakārtot darba attiecības, pretējā gadījumā VID sākšot vērienīgus preventīvos un represīvos pasākumus.
