Viņš pauda, ka aizvien Latvijas ekonomikas izaugsme būs lielāka nekā vidēji Eiropā. Ja nākamajā gadā eirozonas izaugsme tiek lēsta 2,8% apmērā, tad Latvijā - 3%.
Tiesa, iespējams ir pārnest nodokļus no darbaspēka, jo sevišķi zemu atalgotā darbaspēka, uz citām nodokļu bāzēm, kas mazāk ietekmē izaugsmi - kapitālu, patēriņu un īpašumu. Taču šī rekomendācija attiecas uz visām Eiropas Savienības valsīm, teica Dombrovskis.
LTV raidījumā "Rīta Panorāma", runājot par to, ka ar nākamā gada valsts budžetu projektu ir neapmierināti gan uzņēmēji, gan Latvijas Banka un vēl citu nozares, organizācijas, Dombrovskis atteica, ka "budžets vienmēr ir balanss starp iespējām un vajadzībām" un, protams, ka uzņēmēji vēlētos, lai nodokļi būtu pēc iespējas mazāki.
Atbilstoši Finanšu ministrijas aprēķiniem, kas tapuši, balstoties uz prognozi, ka nākamgad Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaugs par 3%, budžeta izdevumi nākamgad sasniegs 7,65 miljardus eiro, bet ieņēmumi būs aptuveni 7,37 miljardus eiro lieli.
Tādējādi valsts budžetā nākamgad paredzēts deficīts aptuveni 1% apmērā no IKP, bet 2018.gadā 0,8% no IKP.
2017. un 2018.gadā paredzēts veidot fiskālā nodrošinājuma rezervi 0,1% apmērā no IKP.
Paredzams, ka nākamajā gadā par 10 eiro pieaugs minimālā alga, no 75 līdz 85 eiro pieaugs neapliekamais minimums, savukārt gandrīz 32 000 pensionāru pensijas pieaugs par 10 eiro.
