Valdībā atbalstīja grozījumus regulējumā, kas nosaka elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā, kā arī elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību.
Līdz ar izmaiņām Ministru kabineta noteikumos Nr.221 un 262 tikšot pastiprināts regulējums elektrostaciju kontrolei. Turpmāk, veicot plānotas pārbaudes, ministrija brīdinās komersantu vismaz trīs darba dienas (līdz šim tās bija 20 dienas) pirms plānotās kontroles veikšanas. Turpmāk kontroles grupa varēs arī veikt pārbaudes bez iepriekšēja brīdinājuma.
Savukārt, ja komersants divas reizes pēc kārtas nenodrošinās iespēju kontroles grupai veikt elektrostacijas pārbaudi, lēmums par tiesībām pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros tiks atcelts.
Vairāk pārkāpumu un īsāki termiņi
Tāpat grozījumos definēti citi pārkāpumi, par kuriem komersantam izsakāms brīdinājums:
- elektroenerģijas pašpatēriņa nenodrošināšana,
- mērierīču neatbilstība,
- līgumam ar AS “Enerģijas publiskais tirgotājs” neatbilstoša uzstādītā jauda,
- pārkāpumi enerģētikas, vides un darba drošības jomās vai citas neatbilstības, kas konstatētas kontroles grupas pārbaudēs un var ietekmēt izmaksājamā atbalsta apmēru.
Tāpat noteikti īsāki termiņi elektrostacijās konstatēto neatbilstību novēršanai.
Termiņi pārkāpumu novēršanai saīsināti no deviņiem mēnešiem uz trim mēnešiem, atsevišķiem pārkāpumiem noteikti seši mēneši, savukārt neatbilstošu mērierīču gadījumā pārkāpums novēršams viena mēneša laikā. Savukārt nodokļu parādi turpmāk tiks pārbaudīti divas nevis vienu reizi gadā, un parāda nomaksa komersantam būs jāveic trīs nevis deviņu mēnešu laikā kā līdz šim.
Gadījumos, ja noteiktajā periodā pārkāpums netiks novērsts, papildus obligātā iepirkuma tiesību atcelšanai komersantam būs jāatmaksā arī kopš brīdinājuma saņemšanas izmaksātais atbalsts.
Lielāki riski zaudēt atbalsta tiesības
Savukārt gadījumos, kad tiks konstatēta apzināta krāpniecība, piemēram, pie būtiskiem tehnoloģiskiem pārkāpumiem un neatbilstošu kurināmo resursu izmantošanas, ministrijai bez brīdinājuma būs pienākums lemt par obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu.
Grozījumi MK noteikumos Nr.221 paredz, ka 3 mēnešu laikā pēc elektroenerģijas ražošanas uzsākšanas koģenerācijā komersantam būs jānoslēdz līgums ar elektroenerģijas publisko tirgotāju. Ja šāds līgums netiks noslēgts, komersants zaudēs tam piešķirtās tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros un attiecīgi saņemt valsts atbalstu.
Tāpat līdz ar grozījumiem tiek noteikts uzstādāmās jaudas minimālais slieksnis.
Tas nozīmē, ka komersantam, lai tas saglabātu elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesības, termiņā, kurā jāuzsāk elektroenerģijas ražošana koģenerācijā, sākotnēji uzstādītā jauda nedrīkstēs būt mazāka par 50% no izsniegtā lēmuma par elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesību piešķiršanu norādītās plānotās uzstādāmās jaudas. Neizpildot šo nosacījumu, komersants zaudēs tam piešķirtās tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.
Lai precīzāk prognozētu nākotnes obligātā iepirkuma komponentes (OIK) mehānisma izmaksas un samazinātu iespēju, ka šobrīd neizmantotā atļautā jaudas un elektroenerģijas iepirkuma apjoma daļa rada papildu izmaksas obligātā iepirkuma ietvaros nākotnē, paredzēts noteikt piešķirtā elektroenerģijas iepirkuma apjoma samazinājumu atbilstoši faktiski uzstādītajai jaudai.
Lai nepieļautu MK noteikumu prasību pārkāpšanu, grozījumi paredz, ka trīs gadu periodā komersantam maksimāli pieļaujams saņemt trīs brīdinājumus.
Saņemot ceturto brīdinājumu, tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros tiks atceltas.
Efektīvāk jāizmanto siltumenerģija
Tāpat grozījumi MK noteikumos Nr.262 paredz, ka komersantam no 2020.gada 1.janvāra jānodrošina siltumenerģijas efektīva izmantošana 70% apmērā un no 2021.gada 1.janvāra –90% apmērā, bet elektroenerģijas pašpatēriņš jānodrošina no 2019.gada 1.jūlija.
Līdz ar grozījumu spēkā stāšanos AS “Enerģijas publiskais tirgotājs” veiks vienreizēju visu - aptuveni 400 elektrostaciju, kuras pārdod saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, pārbaudi. Staciju apsekojuma ietvaros tiks pārbaudīta to atbilstība normatīvajam regulējumam un novērtēta koģenerācijas elektrostaciju darbības atbilstība lietderīgās siltumenerģijas pieprasījumam.
Obligātā iepirkuma komponente (OIK)
Obligātais iepirkums ir valsts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamiem energoresursiem.
Valsts iepērk elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, maksājot garantēto maksu par elektrostacijās uzstādīto jaudu, sedz balansēšanas izmaksas, kā arī administratīvās izmaksas.
Savukārt šīs izmaksas sedz visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam kā OIK maksājumu.
OIK apmēru ietekmē dabasgāzes cena, elektroenerģijas cena biržā un elektroenerģijas patēriņš. No 2018.gada OIK sistēma mainīta – iepriekš elektrības patērētāju maksājums piesaistīts patērētajai enerģijai kā konkrēts tarifs par katru patērēto kilovatstundu. No šī gada OIK maksā gan kā fiksēto tarifu par katru patērēto kilovatstundu - un šis maksājums samazinājies -, gan kā “jaudas OIK par ampēriem”, kas ir fiksētais tarifs par pieslēguma jaudu. Jo pieslēguma jauda lielāka, jo lielāks fiksētais maksājums.
Subsidētās elektrības ražotāji bažījas par bankrotiem
Savukārt Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija, kas jau iepriekš iebildusi pret jaunu kontroles pasākumu ieviešanu, ir nobažījusies par jauno noteikumu ietekmi uz subsidētās elektroenerģijas ražotāju turpmāko sadarbību ar bankām.
Uzrunājot valdību, federācijas vadītājs Jānis Irbe sacīja: “Pēdējo nedēļu notikumi, noteikumu grozījumi un minētās darba grupas izveide, kura cita starpā skatīs jautājumu par OIK atcelšanu, tādā vai citādā formā noteikti radīs lielas bažas ar bankām. Un tas mūs satrauc, jo, kā zināms, visai nozarei ir kredīti. Un mums ir pamatotas bažas, ka mēs varam daudzos uzņēmumos nonāk pie bankrota, nevis pie kontroles.”
KONTEKSTS:
Īpašu uzmanību obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēma izpelnījās pēc tam, kad žurnālisti atklāja, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā – uzņēmumi nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, AS "Sadales tīkls" testā padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora. Pēc tam Ekonomikas ministrija solīja pārbaudīt visas pagarinātās atļaujas elektrības ražošanai, ko valsts gatavojās iepirkt par paaugstinātu cenu, un vairākiem uzņēmumiem atļaujas anulētas. Daži uzņēmumi gan sākuši vai sola uzsākt tiesāšanos par ministrijas lēmumu anulēt atļaujas, bet ministrija par to nav pārsteigta un gatava aizstāvēt savas pozīcijas.
Lielas diskusijas un asumus izraisīja arī elektrības rēķinu kāpums, ko izraisīja OIK sistēmas maiņa, tagad liekot elektrības patērētājiem maksāt “zaļās enerģijas” komponenti par uzstādītajām jaudām.
Pēc šīm diskusijām ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens arī nāca klajā ar ierosinājumu līdz 1. augustam izveidot plānu obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai.
