Vācijas ekonomikas un klimata ministrs Roberts Habeks sacīja, ka “ar katru dienu, katru stundu mēs atvadāmies no Krievijas importa”, viņu citēja “Frankfurter Allgemeine Zeitung”.

Pēc viņa teiktā Vācija vairs nebūs atkarīga no Krievijas oglēm jau rudenī un būs gandrīz neatkarīga no naftas līdz gada beigām.

Valdības statistika liecina, ka Vācija pašlaik importē aptuveni trešdaļu no naftas un 45% no oglēm no Krievijas.  

Atteikšanās no Krievijas gāzes Vācijai ir sarežģītāks solis, jo vairāk nekā puse no gāzes piegādēm nāk no Krievijas, norāda AFP.

Habeks neatbalstīja aicinājumus nekavējoties atteikties no Krievijas enerģijas importa, brīdinot, ka tas izraisīs resursu trūkumu un veicinās inflāciju.

KONTEKSTS:

Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, rietumvalstis noteica plašas sankcijas Krievijai. ASV  aizliedza energoresursu (naftas, gāzes un ogļu) importu no Krievijas. Tikmēr Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar plānu, kā samazināt Eiropas Savienības (ES) valstu atkarību no Krievijas gāzes pēc iespējas ātrāk. Iecere paredz līdz gada beigām par 2/3 samazināt atkarību no gāzes.    

Divu nedēļu laikā kopš iebrukuma Krievija jau piedzīvojusi straujāko ekonomikas kritumu kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem un valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) jau zaudējis 30 miljardus dolāru. Sankcijas sāk ietekmēt arī Krievijas iedzīvotāju ikdienu, daudzi veikali jau ir slēgti, vērojamas iedzīvotāju rindas pie bankomātiem, nedarbojas vairākas interneta vietnes. 

Tomēr vairāki eksperti norādījuši, ka tieši energoresursu eksports ļaus Putina režīmam turpināt finansēt karu.