Baidena lēmums aizliegt Krievijas naftas, gāzes un ogļu importu drīzāk ir uzskatāms par simbolisku. Šie resursi Amerikā no Krievijas tiek ievesti diezgan nelielā apjomā. Turklāt šo soli atbalsta abu lielo partiju politiķi ASV Kongresā.
Baidens atzina, ka sankcijas pret Krieviju ietekmēs arī ASV ekonomiku, jo gaidāms degvielas cenu kāpums. ASV degvielas cenas gan ir krietni zemākas nekā Eiropā, un kopumā ASV ekonomika nav atkarīga no Krievijas energoresursiem.
Par atteikšanos no Krievijas naftas grasās paziņot arī Lielbritānija.
Baidens uzsvēra, ka ASV turpinās atbalstīt Ukrainu cīņā pret Krieviju. Viņš aicina Kongresu piešķirt 12 miljardus dolāru Ukrainas atbalstam.
“Putins nekad neuzvarēs Ukrainā. Viņš var ieņemt kādu pilsētu, bet nekad nespēs noturēt valsti,” uzsver Baidens.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas. Līdz ar to bojā iet arī civiliedzīvotāji. Tāpat tiek ziņots par lūgumiem veidot humānos koridorus, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces.
Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.
Kopš karadarbības sākuma jau vairāk nekā divi miljoni cilvēku no Ukrainas devušies bēgļu gaitās, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.
