Krustpunktā

2021.gada budžets: Vai valdības ieceres gūs atbalstu arī Saeimā

Krustpunktā

Aktualitātes izglītības jomā. Izvaicājam izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku

Banku striktie noteikumi kavē investīciju piesaisti Latvijai: Kādi risinājumi iespējami

Uzraugs kritizē bankas: Klientu apkalpošanas standartu neviens nav atcēlis

Klientu apkalpošanas standartu neviens nav atcēlis, un bankas var "normāli komunicēt" ar uzņēmumiem, kas vēlas saņemt banku pakalpojumus. To Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" uzsvēra Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Santa Purgaile, komentējot banku lielo piesardzību klientu apkalpošanā.

Purgaile klāstīja: tagad bankām tiek pārmesta pārāk liela piesardzība klientu apkalpošanā, bet vēl pirms gada diskusijas bija pilnīgi citādākas, proti, bija liels satraukums, vai Latvija izdarīs visu, lai to neiekļautu tā sauktajā "pelēkajā sarakstā". Šā gada sākumā kļuva zināms, ka Latvija šajā sarakstā netiks iekļauta. FKTK solīja rokasgrāmatu, lai būtu vienāda izpratne par to, kas ir un kas nav netīra nauda, vai darījums ir pārāk riskants. 

Taču bankas mainīja klientu apkalpošanas kultūru, aizbildinoties ar jaunām prasībām. "Vienkāršāk ir pateikt – gaidi, mēs darām savu darbu," sacīja Purgaile un vērsās pie bankām, uzsverot, ka klientu apkalpošanas standartu neviens nav atcēlis – "ir iespējams normāli komunicēt".

Uzraugošās iestādes vadītāja aicināja bankas pieturēties pie gadu desmitiem zināmā standarta, ka klients biznesā ir pamatvērtība, un ar šādu cieņpilnu attieksmi bankām arī būtu jākomunicē.

Vienlaikus Purgaile atzina, ka FKTK kopā ar Latvijas Finanšu nozares asociācijas pārstāvjiem pašlaik iet cauri normatīvajiem aktiem, lai saprastu turpmāk darāmo darbu sarakstu – kas būtu maināms valdības noteikumos un arī likumos. Piemēram, pašlaik likums liedzot bankām ieviest "konsultē vispirms" principu, jo nevarot atklāt nekādus datus.

"Nākamā pusgada laikā konkrētas lietas tiks izdarītas un taustāms rezultāts būs izdarīts. Gada laikā sistēma būs nostabilizējusies, lai saprastu, kā mums visiem dzīvot tālāk," klāstīja Purgaile.

Latvijas Finanšu nozares asociācijas vadītāja Sanita Bajāre savukārt aicināja juridiskās personas, kas bankās saskaras ar kādām problēmām klientu apkalpošanā, vērsties asociācijas ombudā.

Asociācijas mājaslapā ir pieejama kārtība, kādā iesniegt sūdzību. Bajāre atzina, ka tas ļautu labāk saprast situāciju un redzēt "medaļas abas puses". "Bieži vien ir grūti diskutēt, jo informācija nav pilnīga. Jāveic padziļināta izpēte," atzina Bajāre.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis atzina, ka viņam ir zināmi arī Latvijā pazīstami uzņēmumi, kas darbojas arī eksporta tirgos un kam slēgti konti. Kuluāru sarunās banku pārstāvji atzīstot, ka prasības bankām Latvijā esot pārāk stingras. Vienlaikus Rostovskis atzina, ka arī biznesam ir jāsaprot: laiki mainās, ir jauna realitāte – bankām ir jāzina, no kurienes nāk nauda.

Taču, pēc LTRK prezidenta sacītā, būtu jāpanāk vismaz tas, lai Baltijas reģionā strādājošo banku prasības pret uzņēmumiem un "spēles noteikumi" būtu vienādi, lai konkurences apstākļi izlīdzinātos.

KONTEKSTS:

Par sarežģījumiem ar kontu atvēršanu ārvalstu uzņēmumiem sāka runāt investori pēc tam, kad, sekojot “finanšu sistēmas kapitālajam remontam”, bankas ieviesa stingras prasības naudas atmazgāšanas novēršanai. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") nesen atzina, ka Latvijas finanšu sektorā būtu jāizbeidz tikai meklēt "melno naudu" un vairāk jādomā par banku sektora attīstību.  

Latvijas Bankas vadītājs Mārtiņš Kazāks atzinis, ka bankas un uzraugošās institūcijas cīņā ar "netīro naudu" ir iebraukušas otrā grāvī un pašlaik nevis ķer blēžus, bet apgrūtina dzīvi arī godīgiem uzņēmējiem, un tas nav pieļaujami.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti