Pusdiena

Rīga gatavojas līdzfinansēt pieslēgšanos centralizētajai ūdensapgādei

Pusdiena

Kanāda uz Latviju nosūtīs tūkstoš karavīru NATO īstenotā programmā

Grozījumus speciālo ekonomisko zonu likumā kritizē kā sasteigtus un nepārdomātus

Uzņēmējus satrauc nodokļu piemērošana brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās

Saeimas nesen apstiprinātie un Prezidenta nupat izsludinātie grozījumi likumā par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās ir pretrunā ar valdības sniegtos solījumus saglabāt prognozējamu uzņēmējdarbības vidi un kalpos kā negatīvs signāls investoriem – šādi tos novērtējuši ārvalstu investori un vairāki politiķi, kuri bija lūguši prezidentu grozījumus neizsludināt.

Līdz šim likumā bija noteikts, ka uzņēmumi, kuri strādāja speciālajās ekonomiskajās zonās vai brīvostās, par īpašumā, tiesiskajā valdījumā esošo vai lietošanā piešķirto nekustamo īpašumu brīvostās vai speciālajās ekonomiskajās zonās varēja no pašvaldības saņemt 80% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim, tomēr Saeimas pavasara sesijas pēdējā sēdē negaidīti ieviestas būtiskas pārmaiņas. Likumprojekta trešajā lasījumā atbalstīts priekšlikums, ka nekustamā īpašuma nodoklim atlaidi robežās no 10% līdz pat 90% turpmāk varēs noteikt pašvaldības.

Šos likuma grozījumus jau ir negatīvi novērtējusi Ārvalstu investoru padome, kuras izpilddirektors Ģirts Greiškalns uzsver - ar šiem steigā pieņemtajiem grozījumiem politiķi ir pārkāpuši solījumu nodokļus nemainīt.

„Grozījumi ir ar salīdzinoši būtisku ietekmi, un tie tiek pieņemti sasteigtā procesā. Tas nekādi neatbilst runātajam par prognozējamu uzņēmējdarbības vidi un, jo īpaši, pēdējiem solījumiem no premjera un finanšu ministres, ka Latvijā būs līdzsvarota un paredzama nodokļu politika, un ka nekādas nodokļu izmaiņas netiek plānotas. Darbi neatbilst vārdiem,” pārmet Greiškalns.

Papildus Ārvalstu investoru padomi uztrauc arī fakts, ka nodokļu atlaides pēc saviem ieskatiem varēs noteikt pašvaldības, un līdz ar to uzņēmēji Latvijā nevarēs rēķināties ar vienlīdzīgu attieksmi visās pašvaldībās. „Tas var novest pie situācijas, ka pēc būtības ir atšķirīga valsts atbalsta kārtība vienā likumdošanas aktā, kurā būtu piemērojama viena. Vienlīdzības princips taču liedz pieņemt normas, kas pieļauj atšķirīgu kārtību,” norāda Greiškalns.

Papildus tam, nav aprēķināts, kā pārmaiņas ietekmēs jau šobrīd brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās strādājošos uzņēmumus, piebilst Greiškalns. „Nav izvērtēta ietekme uz noslēgtajiem līgumiem, jo grozījumos nav nekādu pārejas noteikumu. Tas nozīmē, ka 1.janvārī šo nodokli varēs izmainīt, kā grib, un tas savukārt apgrūtina uzņēmumiem plānot nākotnes darbības – aprēķināt apgrozījumus un investīcijas,” stāsta Greiškalns.

Ārvalstu investoru padomes viedoklim piekrīt arī Saeimas deputāts, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis („Vienotība”). „Man un arī uzņēmēju organizācijām vislielākās bažas, ka ātri uz trešo lasījumu klusām, nepieaicinot visas ieinteresētas puses, ir iespējams kaut ko grozīt un mainīt. Tas nerunā par labu mūsu valsts uzņēmējdarbības videi,” atzīst Ķirsis.

Politiķis arī pauž bažas, ka likuma norma var kļūt par instrumentu pašvaldību rokās, kas var palīdzēt tām radīt nepamatotas priekšrocības sev draudzīgiem uzņēmējiem.

„Te ir iespējamas dažādas interpretācijas un šķirot uzņēmējus labajos un sliktajos tikai pēc sev zināmiem kritērijiem. Acīmredzot, var sekot arī konkurences kropļošana – vieniem būs labākie nosacījumi nekā citiem un tie tad, piemēram, varēs dot labāku cenu savam produktam vai pakalpojumam un vinnēt,” uzsver Ķirsis.

Par likuma grozījumiem kritisku viedokli ir pauduši arī vairāki uzņēmumi un uzņēmēju organizācijas, piemēram, „Ventspils Nafta Termināls” un biedrība "Baltijas asociācija transports un loģistika''.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti