Pēc viņa teiktā, ja kādam biznesā strādājošam nodokļi Latvijā šķiet pārāk augsti, tad viņam ir iespēja stāties sabiedriskajās organizācijās vai arī iesaistīties politikā, lai situāciju mainītu.
Uzņēmējs norādīja, ka tie, kas nodokļu nemaksāšanu attaisno ar pārāk lielu nodokļu slogu vai arī tāpēc, ka "visi tā dara", lai izdzīvotu, min "tukšus argumentus".
Uzņēmējiem, kas nespēj samaksāt visus nodokļus un tādējādi nodrošināt resursus valsts sektora uzturēšanai, ir jāpamet bizness. "Nāks vietā cits, kas biznesu padarīs rentablu," teica Bruss.
"Tas nav attaisnojums – nodokļi ir par lielu, tāpēc varam nemaksāt," teica uzņēmējs, norādot, ka Latvijas sabiedrībā ir liela tolerance pret tiem, kas nodokļus nemaksā.
Bruss uzsvēra, ka lēmumu par algas maksāšanas veidu pieņem uzņēmuma īpašnieks, nevis valde. Taču kriminālatbildība par algu maksāšanu aploksnē Latvijas paredzēta tikai valdes locekļiem.
Saeimas deputāts Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) atzina, ka ir jādomā par uzņēmuma īpašnieku atbildību arī citos pārkāpumos saistībā ar nodokļu samaksu.
Deputāts gan uzskata, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) nav pietiekami aktīvs cīņā ar aplokšņu algām. Tam gan nepiekrita VID vadītājas vietniece Dace Pelēkā, norādot, ka VID jau tā tiek pārmesta "gestapo metožu" pielietošana.
VID Finanšu policija gada laikā ierosinājusi astoņus kriminālprocesus par algu maksāšanu aploksnē, teica Pelēkā, piebilstot, ka VID saskāries ar daudziem gadījumiem, kad darbinieki nevēlas ziņot par aplokšņu algām.
Bruss sprieda, ka piespiedu kārtā diezvai izdosies izskaust aplokšņu algu maksāšanu, tāpēc ir jādomā par motivāciju, kā panākt to, lai tiktu maksāti visi nodokļi. To gan būtu ļoti grūti izdarīt, un "nav receptes, kā to panākt".
"Tad, kad sabiedrībā būs zema tolerance pret nodokļu nemaksāšanu, kad to neuztvers ar aplausiem, tad situācija mainīsies," uzskata uzņēmējs.
