Izrādot kartē Verēmu pagasta rūpniecisko teritoriju, Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs atklāj, ka šādas teritorijas atrodas arī Ozolaines un Griškānu pagastos, ap uzņēmumiem, kas jau šobrīd nodarbojas ar ražošanu.
Švarcs uzsver, ka jaunā plānojuma galvenais kritērijs ir nepasliktināt apstākļus ne iedzīvotājiem, ne uzņēmējiem un saglabāt pēctecību. Turpmāk visā rūpnieciskās apbūves teritorijā, kas ir nedaudz vairāk kā 1000 hektāri, varēs darboties, piemēram, metālapstrādes un mašīnbūves, gumijas rūpniecības, ādas, koksnes pārstrādes vai būvmateriālu ražošanas uzņēmumi, kas šī brīža likumdošanā tiek klasificēta kā smagā ražošana.
“Iepriekšējā plānojumā visa šī teritorija tika sadalīta ar tā saucamajiem rūpnieciskās teritorijas indeksiem. Sākot no R1 un beidzot ar R5, bet šis jaunais teritorijas plānojums tiek definēts ar vienu apzīmējumu R. Tā ir rūpnieciskā teritorija, un uzņēmējiem būs iespēja darboties ne tikai 223 hektāros, kur tika atļauta smagā rūpniecība līdz šim, bet arī citās teritorijās plānot un realizēt savus projektus, kas saistās ar smagās rūpniecības objekta veidošanu,” klāsta Švarcs.
Novada domes priekšsēdētājs neslēpj - iedzīvotāju sūdzības par jauno teritorijas plānojumu attiecībā uz izmaiņām, kas skar rūpniecisko teritoriju likteni, nav bijušas, bet izmaiņām plānojumā nepiekrīt uzņēmēji:
“Esošie uzņēmumi ir izteikuši viedokli, ka tomēr šie indeksi būtu jāatstāj.
Ir arī iezīmējusies šī nelielā domstarpība starp teritorijas plānojuma dažādiem funkcionālajiem zonējumiem, kur ir rūpnieciskā teritorija un blakus pieļauta apbūve un dzīvojamās mājas.”
Arī Rēzeknes Speciālās ekonomiskās zonas - iestādes, kas pārstāv uzņēmēju intereses, - viedoklis par jaunā teritoriālā plānojuma būtību attiecībā uz smagās rūpniecības attīstību visā novada rūpnieciskajā teritorijā nav viennozīmīgs.
“Teritorijas plānojums šādā redakcijā rada riskus investīciju piesaistei, jo neskaidrie nosacījumi pievienotajās teritorijās, kā atšķirības zonu indeksācijā Rēzeknes pilsētā un novadā, radītu papildu slogu uzņēmējiem. Pašlaik novadā piedāvāto izmaiņu dēļ tiek apdraudētas ilgtermiņa investīcijas vismaz 40 miljonu apmērā,'' nobažījusies ir iestādes juriste Lauma Voiciša.
''Rēzeknes novada lielākie uzņēmumi norāda uz vairākiem riskiem, kas apdraudētu uzņēmumu ilgtspējīgu attīstību. Teritorijās, kurās pašvaldība vēlas atļaut smagās rūpniecības apbūvi, atrodas aptuveni 30 - 40 mājsaimniecības, un tas apdraud pēctecību ne tikai uzņēmumiem, bet arī dzīvojamajām mājām. Uzņēmējus satrauc, ka līdz šim notikušajās sabiedriskajās apspriešanās redzams - cilvēkiem nav sapratnes, ka funkcionālā zonu apvienošana nozīmē to, ka viņiem blakus norisināsies smagā rūpniecība. Šis jautājums netiek pietiekami aktualizēts un izdiskutēts. Tas rada risku uzņēmējiem, ka tajā brīdī, kad viņi vēlēsies paplašināt vai uzsākt biznesu, būs jāsakaras ar lielu pretestību un nonākt pat līdz tiesvedībai starp iedzīvotājiem un uzņēmējiem.”
Lai noskaidrotu vietējo iedzīvotāju attieksmi pret jauno teritorijas plānojumu, Rēzeknes novada pašvaldība rīkoja vairākas sabiedriskās apspriešanas. Novada pašvaldības Attīstības plānošanas nodaļas vadītāja Anna Jaudzema uzsver, ka saruna bija arī par smagās rūpniecības attīstību novadā.
“Pirmajā redakcijā mēs rīkojām piecas publiskās apspriešanas sanāksmes. Tās notika katrā no pagastu apvienību centriem un Rēzeknes novada pašvaldības administrācijas ēkā. Paziņojumi bija izvietoti gan laikrakstos, gan arī mājaslapā atbilstoši likumdošanai. Un pirmās sabiedriskās apspriešanas laikā mums piedalījās 103 cilvēki. Mēs esam ņēmuši vērā lielāko daļu no iesniegumiem. Otrā sabiedriskā apspriešana mums atbilstoši likumam notiek trīs nedēļas, līdz 1. jūlijam. Papildus katrā no pagastiem bija izvietots plānošanas dokuments izdrukātā veidā un arī karte.
Jautājumi bija ļoti dažādi atkarībā no tā, kāda cilvēkam ir problēma. Cilvēki skatījās savus īpašumus, skaidroja, kas ir atļauts, kas nav atļauts. Bija jautājumi arī par rūpnieciskajām teritorijām,'' stāsta Jaudzema.
Rēzeknes novada jaunā teritorijas plānojuma izstrāde ir noslēguma fāzē. Līdz rītdienai, 1. jūlijam iedzīvotāji vēl var paspēt piedalīties sabiedriskās apspriešanas otrajā kārtā un izteikt savus priekšlikumus, tostarp arī par izmaiņām novada rūpnieciskajā teritorijā.
