"Sociālie jautājumi ir kritiski lielumi, ar kuriem valdībai ir jāstrādā. Mēs nākamā gada budžetā diemžēl neredzam būtiskus grozījumus. Palielinājumi - ja tie ir - ir kosmētiski. Neredzam uzlabojumus minimālo pensiju saņēmējiem," teica Rezevska.
Aizvadītajā nedēļā - 2. oktobrī - tiesībsargs vērsās Satversmes tiesā par garantēto minimālo ienākumu (GMI) neatbilstību Satversmē noteiktajam principam, ka ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu. Rezevska norādīja, ka GMI saņem aptuveni 10 tūkstoši cilvēku, kuru skaitā ir invalīdi, sirmgalvji un bērni. "Eiropas Komisijas pētījumā [secināts], ka [Latvijā] nepieciešami 153 eiro mēnesī, lai cilvēks būtu labi un veselīgi paēdis. No 63 GMI jāsamaksā arī par mājokli un apģērbu. Tiesībsarga ieskatā tas ir prioritāšu jautājums," uzsvēra Rezevska.
KONTEKSTS:
Tiesībsargs iepriekš atzina, ka solījumi esot katru gadu, tāpēc paļauties uz tiem nevarot, un budžeta jūtīgos jautājumos “esam spiesti iet uz Satversmes tiesu”. Satversmes tiesā jāvēršas, lai noskaidrotu pašreizējo sociālo pabalstu atbilstību šim principam, un, ja tiesa atzīs to par neatbilstošu, valdībai būs jāpieņem attiecīgie lēmumi, iepriekš skaidroja Jansons.
Viņš atzina, ka Tiesībsarga birojs nepiedāvās Satversmes tiesai konkrētus pabalstu līmeņus, tā būtu diskusija ar valdību, bet šiem pabalstiem jābūt tādiem, lai cilvēks spētu eksistēt, nodrošināt sev veselības aprūpi, celt kvalifikāciju.