Straujuma intervijā vairākkārt norādīja, ka viņa nevar nosaukt nedz valdības prasīto, nedz investora piedāvāto summu, taču medijos izskanējušie cipari – attiecīgi 113 miljoni eiro un 63 miljoni eiro – „nav tie cipari”.
Straujuma arī atzina, ka valdība nevēlētos pārdot banku pirms vēlēšanām „populisma gaisotnē”, taču iepriekš ar Eiropas Komisiju panāktā vienošanās par „Citadeles” priekšgājējas, „Parex bankas” glābšanu paredz, ka līdz šī gada 30.septembrim jābūt iesniegtam saistošajam piedāvājumam no potenciālā bankas pircēja. Ja šāda piedāvājuma nebūs, EK pati pārdos banku līdz nākamā gada 31.martam.
Banku nozares eksperti savukārt uzsvēra, ka spekulācijas par to, vai par banku nebūtu iespējams saņemt lielāku cenu, ir bezjēdzīgas, jo cenu nosaka tirgū esošais piedāvājums un pieprasījums. Tiesa, kā darījumam nelabvēlīgs tiek vērtēts fakts, ka darījuma organizētājiem vairākos gadījumos nav izdevies ievērot tam nepieciešamo konfidencialitāti. Tomēr, „M2M Private Bank” valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kura vadītā banka arī savulaik interesējās par „Citadeli”, iepriekš pauda viedokli, ka kopumā valdība darījumā ir rīkojusies pareizi.
„Jebkuru aktīvu cenu nosaka tirgus, ja ir pārdevējs, kas vēlas pārdot. Šajā gadījumā pārdevējs, manuprāt, ir darījis visu pareizi - apzinājis visus iespējamos potenciālos pircējus, atlasījis tos, kuri piedāvā adekvātas cenas un ir labi, adekvāti pircēji šim aktīvam. Šī procesa beigās šī cena būs adekvāta viennozīmīgi, jo sarunas ir bijušas ar plašu investoru loku, un tas arī faktiski nosaka šo cenu. Varam droši teikt, ka tas ir tirgus darījums,” klāstīja Idelsons.
Jau ziņots, ka iepriekš LTV ziņoja - ASV fonds "Ripplewood holding" valdībai pieprasījis būtisku atlaidi no iepriekš solītajiem 113 miljoniem eiro sava piedāvājuma cenu samazinot līdz 63 miljoniem. Tas tika pamatots ar zināmu nelikviditāti.
Savulaik valsts maksātnespējīgajā Parex bankā ar mērķi novērst apjomīgu finanšu krīzi no saviem līdzekļiem naudas ieguldīja aptuveni miljardu eiro, bet kopā ar valsts garantijām - ap diviem miljardiem eiro. No abām bankām - „Reverta” un „Citadele” - atgūta gandrīz puse no šīs summas jeb 770 miljoni eiro. Bankā „Citadele” neatmaksātais atbalsts palicis aptuveni 130 miljoni eiro.
Iepriekš izskanējusī informācija liecināja, ka „Citadeli” ASV fondam varētu pārdot par 113 miljoniem eiro. Šī cena sakrītot ar summu, kura valstij nepieciešama, lai atgūtu „Citadeles bankā” ieguldīto naudu.
"Citadele" tika dibināta 2010.gadā, restrukturizējot valsts pārņemto "Parex banku". Patlaban Privatizācijas aģentūras īpašumā ir 75% mīnus viena bankas "Citadele" akcija, savukārt 25% un viena akcija pieder Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai.
Pērnvasar valdība nolēma atsākt investoru piesaistes procesu bankai "Citadele". Darījuma finanšu konsultants investīciju banka "Societe Generale" uzrunāja gandrīz 100 investorus, kas varētu kļūt par bankas "Citadele" stratēģiskajiem ieguldītājiem. Vairāki investori iesniedza nesaistošos piedāvājumus. Sarunu rezultātā saistošo piedāvājumu septembra sākumā iesniedza ASV fonds.
