Vienlaikus ar valsts kredītreitinga apstiprināšanu, reitingu aģentūra "Standard&Poor’s" ir paaugstinājusi pārvedumu un konvertējamības novērtējumu no "A" līdz "AAA" līmeni, pielīdzinot to citu eiro zonas valstu līmenim un pamatojot to ar riska, ka Eiropas Centrālā banka varētu ierobežot pieeju ārvalstu valūtām maksājumu veikšanai, ārkārtīgi mazu iespējamību.
Īstermiņa reitings ārzemju un vietējā valūtā apstiprināts "A-2" līmenī.
Stabila reitinga prognoze noteikta saistībā ar S&P "gaidām, ka Latvijas ekonomika turpinās pēckrīzes atkopšanos un valdība paliks lielā mērā uzticīga fiskālās konsolidācijas plānam", teikts S&P paziņojumā.
"Dalībai eiro zonā vajadzētu pozitīvi ietekmēt Latvijas spēju atmaksāt kredītus, mazinot ārējo valūtas maiņas kursu riskus un sniedzot Latvijas banku sistēmai pieeju likviditātei, ko sniedz Eiropas Centrālā banka (ECB). Turklāt, Latvijas valūtas (lata) nomaiņa pret eiro mazinās valūtas neatbilstību, kas pašlaik notiek Latvijas banku sistēmā. Piemēram, lielākā daļa aizdevumu jau ir eiro, bet ienākumi un noguldījumi joprojām ir latos," klāstīja S&P.
Kredītreitingu aģentūra norādīja, ka dalība eiro zonā Latvijai sniegs pieeju plašākam un augsti attīstītam kapitāla tirgum, kurā dominē eiro.
S&P norāda arī uz riskiem, ko rada kopīgo lēmumu pieņemšana eiro zonas līmeni, kas, kā norāda aģentūra, nereti nozīmē ilgstošas diskusijas un lēnu lēmumu īstenošanu.
Aģentūras vērtējumā dalība eiro zonā mazinās daļu no Latvijas ārējiem riskiem, tomēr S&P uzsver arī to, ka mūsu valsts īstermiņa ārējais parāds ir salīdzinoši liels, kas "galvenokārt ir saistīts ar augsto nerezidentu noguldījumu līmeni".
S&P uzteic Fiskālās disciplīnas likuma pieņemšanu, kas "turpinās stiprināt budžeta pozīcijas", tomēr pauž bažas par nenoteiktību saistībā ar likuma īstenošanu un bezdarba 13% līmenī uzlikto slogu budžetam.
Kompānija sola, ka Latvijas kredītreitingu paaugstināt varētu, ja ekonomikas izaugsme pārsniegs S&P gaidas, nepalielinot kārtējo maksājumu konta deficītu, vai arī gadījumā, ja valdība pēc iestājas eiro zonā apliecinās spēcīgu fiskālās disciplīnas ievērošanu.
Tomēr Latvijas kredītreitingu S&P draud samazināt, ja valdības parādu nasta strauji pieaugs saistībā ar krasu fiskālās situācijas pasliktināšanos vai tādēļ, ka valdībai būs jāsniedz palīdzība bankām. Spiediens pazemināt reitingu varētu rasties, ja ekonomika pārkarsīs un kārtējo maksājumu konta deficīts krasi pieaugs, norāda S&P.
Jau vēstīts, ka "Standard & Poor’s" 10. jūnijā nolēma paaugstināt Latvijas kredītreitingu par vienu pakāpi, nosakot stabilu reitinga nākotnes prognozi. Mūsu valsts novērtējums ilgtermiņa un īstermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā tika paaugstināts no "BBB" līdz "BBB+" ar stabilu reitinga prognozi nākotnē.
