Ārpolitikas notikumu vērotājs Andris Sprūds raidījumā „Septiņas dienas Eiropā” pauda, ka pirmdienas rītā panāktā vienošanās nav beigas eirozonas un Grieķijas valdību sarunām. „Nebūsim naivi! Muļļāšanās turpināsies! Klasisks Eiropas lēmums – neviens nav apmierināts!” tā par vienošanos sacīja Sprūds.
Viņš skaidroja, ka visas eirozonas valstis savstarpēji emicionāli bijušas piespiestas pie sienas, jo bijusi savstarpēja atkarība un intereses. Pat Vācija – tā izjuta spiedienu gan no Francijas, kas vēlējās maigāku politiku pret Grieķiju, gan Baltijas, Nīderlandes, Slovākijas, Slovēnijas, kas uzstāja uz stingro līniju.
Arī ekonomists Andris Strazds bija skeptisks. Viņš pauda, ka korporatīvajā pasaulē valda trīs labas prakses likumi. Pirmkārt, termiņu ievērošana, otrkārt, spēja pieņemt lēmumus un, treškārt, partnera nepiespiešana pie sienas. Grieķijas un eirozonas sarunās neviens no šiem punktiem nav ievērots. Vēl vairāk - „ja Grieķija nav spējusi īstenot daudz vieglākus plānus, tad nav ticības, ka tā spēs izpildīt šo plānu,” pauda Strazds.
Bijušais ārlietu ministrs Rihards Pīks raidījumā „Krustpunktā” norādīja, ka Grieķijā „tik drīz viss nebūs kārtībā”. Tomēr šo var uztvert arī kā mācību. Proti, līdzīgi kā gadījumā ar Krieviju, Eiropas Savienība (ES) uzskatīja, ka 21.gadsimtā agresija pret citu valstu nav iespējama un ir iestājies, pēc Pīka vārdiem, „demokrātijas zelta laikmets”. Tāpat arī Grieķijas piemērs, ka nedrīkst aizņemties un turpināt vieglu dzīvi. „Tā ir mācība visiem ES,” teica Pīks.
Strazds kā vēl vienu mācību minēja atziņu, ka ir jāparedz mehānisms, kā valsts ir jāizslēdz no eirozonas. Viņaprāt, „ļoti rupju un ilgstošu pārkāpumu rezultātā” valsts var būt izslēgta no eirozonas.
Viņu „Krustpunktā” papildināja ekonomikas žurnālists Pauls Raudseps, kurš atgādināja, ka Grieķija pāris gadu desmitus dzīvoja pāri saviem līdzekļiem un katru gadu IKP deficīts sasniedza ap 6%.
Raudseps pauda, ka līdz ar „Syriza” līdera Alekša Cipra piekāpšanos aizdevēju priekšā Grieķijā nav cita spēka, kas varētu piespiest aizdevējus norakstīt parādus vai citādi būtiski piekāpties. „Mīcīšanās ar Grieķiju vēl ilgi turpināsies. (..) Pēdējie seši mēneši [kopš „Syriza” ir pie varas] ir krietni pasliktinājuši situāciju,” sacīja Raudseps.
Viņš arī atgādināja, ka tieši ar šādu mērķi – parādu norakstīšanu – politikā ienāca nu jau bijušais Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis.
Savukārt ekonomists Jānis Platais „Krustpunktā” akcentēja, ka Grieķijai nav citu iespēju, kā pieņemt aizdevēju programmu – Grieķija ir kļuvusi tik daudz atkarīga no naudas un aizņēmumiem.
Vēstīts, ka pirmdienas rītā eirozonas un Grieķijas vadība panāca vienošanos, ka Grieķijas parlamentam līdz trešdienai ir jāpieņem virkne likumu, kas skar nodokļus un pensijas. Ja Grieķija šīs prasības izpildīs, tad būs sarunas par jaunu aizdevuma daļu.
Ziņots, ka eirozonas glābšanas fonds - Eirozonas Stabilitātes mehānisms (ESM) 8.jūlijā saņēmis Grieķijas oficiālu pieprasījumu pēc jaunas palīdzības programmas. Lūgums ESM ir pirmais solis, ko eirozonas valstu līderi Atēnām pieprasīja ārkārtas sēdē otrdien.
Eiropas Centrālā banka (ECB) 13.jūlijā nolēma turpināt sniegt palīdzību Grieķijas bankām līdzšinējā apmērā. Savukārt svētdien, 12.jūlijā, ES nolēma dot Grieķijai vēl laiku līdz trešdienai.
5.jūlijā Grieķijā notikušajā referendumā par aizdevēju nosacījumiem nobalsojuši 38,69%, bet pret bija 61,31% balstiesīgo. Nākamajā dienā no amata nolēmis atkāpties Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis.
Kopumā, kā ir aprēķinājusi ziņu aģentūra „Reuters”, Grieķija ir parādā starptautiskiem aizdevējiem gandrīz 243 miljardus eiro. Tās lielākais kreditors ir Vācija.
