Viņš atgādināja, ka Grieķijas premjers Aleksis Ciprs pēc referenduma bija solījis 24 stundu laikā panākt vienošanos ar eirozonu. Tomēr otrdienas vakarā - brīdī, kad kopš referenduma beigām bija pagājušas 48 stundas - nekādi piedāvājumi no Grieķijas nav saņemti.
Reirs pastāstīja, ka eirozonas valstu finanšu ministri Grieķijas finanšu ministram Eiklīdam Cakalotam atgādināja, ka parādu norakstīšanas nebūs. Tiesa, no Cakalota jaunus piedāvājumus esot velti gaidīt, pauda Reirs. "Viņš ir piedalījies visos procesos. Varbūt viņš runāja vienu toņkārtu zemāk [nekā iepriekšējais finanšu ministrs Janis Varufakis], taču cita piedāvājuma vai satura nebija," skeptisks bija Reirs.
Ja trešā aizdevumu programma, ko varētu pieprasīt Grieķija, ietvers to, ka eirozona ieguldīs līdzekļus, nesaņemot pretī reformu plānus, tad "mēs nekādā gadījumā tam nepiekritīsim", piebilda Reirs.
Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers vēlā otrdienas vakarā pavēstīja, ka eirozona gatava Grieķijas iziešanai. "Mēs esam gatavi uz visu. Mums ir detalizēts "Grexit" [Grieķijas iziešanas] plāns," teicis Junkers, vēsta AFP.
Tāpat ir zināms, ka svētdien notiks vēl viens eirozonas valstu līderu samits, bet līdz tam, precīzāk - līdz ceturtdienai, tiek gaidīta jauna plāna prezentēšana no Grieķijas puses. Kā izteicies Itālijas premjers Mateo Renci, "es ticu un ceru, ka svētdien mēs panāksim galīgo vienošanos".
Savukārt trešdien Grieķijas premjers Aleksis Ciprs izklāstīs savu nostāju Eiropas Parlamenta sesijā Strasbūrā.
Aģentūra AFP, atsaucoties uz saviem avotiem, ziņo, ka jaunajos Grieķijas priekšlikumos “ņemtas vērā” starptautisko aizdevēju bažas.
Priekšlikumi tiks iesniegti eirogrupas valstu finanšu ministriem, kuri trešdien atkārtoti tiksies videokonferencē.
Tikmēr Cakalots pēc sarunām paudis, ka eirozona ir "parādījusi politisko gribu", lai dotu Grieķijai jaunu iespēju, vēsta AFP. Vaicāts, kāpēc Grieķija nav iepazīstinājusi pārējās eirozonas valstis ar savu jauno plānu, Cakalots atbildēja, ka situācija ir "daudz sarežģītāka nekā iepriekš". Tiesa, viņš neizslēdza varbūtību, ka Grieķija tomēr jau otrdienas vakarā varētu likt galdā jaunu piedāvājumu.
Vācijas kanclere Angela Merkele, kuras vadītā valsts ir lielākā Grieķijas kreditore, pavēstījusi, ka patlaban nav pamata jaunām sarunām ar Grieķijas valdību. Vienlaikus kancere atzina, ka Grieķijas parādu programma teorētiski varētu ilgt gadiem.
Iepriekš otrdien izskanēja ziņas, ka Grieķijas izslēgšanu no eirozonas varētu atbalstīt 16 eirozonas dalībvalstis.
Tikmēr Eiropas Centrālā banka (ECB) pirmdien nolēma turpināt sniegt palīdzību Grieķijas bankām līdzšinējā apmērā. Taču par spīti tam grieķu bankas joprojām būs slēgtas līdz ceturtdienai.
Svētdien Grieķijā notikušajā referendumā par aizdevēju nosacījumiem nobalsojuši 38,69%, bet pret bija 61,31% balstiesīgo. Nākamajā dienā no amata nolēmis atkāpties Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis.
Eirozona un EK uz šo iznākumu ir reaģējusi dažādi: atsevišķi politiķi piesardzīgi, citi – asi. Savukārt Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis („Vienotība”) paudis, ka eirozona ir stabila arī pēc Grieķijas referenduma.
