Vēsturiski izveidojies, ka Latvijas zivjrūpniecības produkcijas tradicionālais tirgus ir Krievija un NVS valstis, un tikai neliela daļa konservu nonāk Eiropā.
Pašlaik uzņēmuma "Karavela" eksports uz Krieviju, Ukrainu un Kazahstānu samazinājies, bet nav apstājies. „Jāpārdzīvo tas periods, kad visas ekonomiskās lietas šajās valstīs atkal nostabilizējas, ne pirmā, ne pēdējā reize tāda. Bet uzņēmumam jābūt gatavam. Kopumā nozarē situācija līdzīga. Grūtāk tiem, kuriem īpatsvars šajās valstīs lielāks un vasaras periods būs jāpavelk ilgāks - vien divi, pat trīs mēneši, bet es nedomāju, ka tās ir bažas par uzņēmumu pastāvēšanu,” saka SIA „Karavela” direktors un līdzīpašnieks Andris Bite.
Kritumi un pacēlumi nozarē ir bijuši un būs, saka ražotāji. Sākot no 2010.gada, zivrūpnieki ir saražojuši par 70 miljoniem tonnu konservu vairāk nekā iepriekšējos gados. Šāds pacēlums mūžīgi nevarēja turpināties.
„Tie, kas strādā eksporta tirgos - Krievija, Vidusāzija - jau zināja, ka šis gads nebūs pieaugošs, jo no pagājušā gada septembra Krievijas rublis jau sāka devalvēties. Un kā pieredze rāda, ja devalvējas Krievijā par 20%, tad faktiski arī pārējās valstīs notiek valūtas korekcijas. Tā arī šogad notika,” norāda SIA „Karavela” mārketinga direktors un līdzīpašnieks Jānis Endele.
Zivrūpnieki uzskata, ka situācija pēc laika varētu atkal mainīties un tirgus stabilizēsies. Protams, ja nenotiks kas ārkārtējs. „Viena lieta ir politika – ja Eiropa un Krievija sāks sankcijas, tad tas ir cits scenārijs, un negribētos ne domāt, ne arī runāt,” atzīst Endele.
Šobrīd ražotāji, redzot, ka pasūtījums krītas, izvēlas katrs savu stratēģiju. Viens izlemj darbību pārtraukt, citi turpina strādāt. „Karavelai” drošības garants ir Atlantijas produkcija, ko ņem pretī Skandināvijas tirgus. Bet tie, kas ražo tikai šprotes, ir zināmās sprukās.
„Kāpēc mēs ražojam šproti? NVS tirgus ir vēsturiski tāds bijis, un mēs nevaram šprotes piespiest ēst francūžiem, tāpat kā mēs nevaram sākt ēst varžu kājiņas. Līdz ar to viegli pateikt – pārorientējaties. Šproti pārorientēt nevar. Es no valdības negaidu mājienu pārorientēties. Manuprāt, šobrīd būtu uz rokām jānēsā tie uzņēmumi, kas spēj maksāt algas un nodokļus,” saka Latvijas Zivrūpniecības savienības prezidents Didzis Šmits.
Latvijā ir 20 uzņēmumi, kas ražo zivju konservus, tajos nodarbināti pieci tūkstoši strādājošo. Pērn produkcija eksportēta uz 45 valstīm 200 miljonu eiro vērtībā. Šovasar situācija var krasi mainīties – vasaras atvaļinājumi šprotu ražotājiem var ievilkties vairāku mēnešu garumā un, ja tirgus apjomi turpinās sarukt, mazos uzņēmumus, kas ražo tikai šprotes, var nākties slēgt. Līdz šim slēgts tikai viens neliels uzņēmums Mērsragā.
