Par likumprojektu Saeimas pirmajā lasījumā balsoja 87 tautas kalpi, neviens nebalsoja pret un arī neatturējās balsojumā.
Saeimas deputāts Edvards Smiltēns ("Vienotība") pirms debatēm atzina, ka likumprojekts paredz divus būtiskus termiņus. Viens ir 2017.gada 3.aprīlis, līdz kuram jāizveido no "Latvijas gāzes" neatkarīga sabiedrība, kas pārņems gāzes pārvades aktīvus un Inčukalna dabasgāzes glabāšanas krātuvi.
Savukārt otrs termiņš ir 2017.gada beigas, kad pilnībā ir jāpabeidz gāzes pārvades un uzglabāšanas nodalīšana no dabasgāzes tirdzniecības, kas paliks "Latvijas gāzes" pārziņā. "Šis ir stratēģiski svarīgs likumprojekts," piebilda Smiltēns.
Tikmēr opozīcijā esošās "Saskaņas" Saeimas deputāts Ivars Zariņš pauda iebildumus pret "Latvijas gāzes" sadalīšanu. Viņaprāt, gāzes tirgus ir jāliberalizē, taču diskustabla ir gāzes infrastrūras nodalīšana. Tās atbalstīšanas gadījumā Latvija varētu tikt ierauta starptautiskā tiesvedībā.
Jau ziņots, ka "Latvijas gāze" neiebilstot pret Ekonomikas ministrijas (EM) iecerētajiem Enerģētikas likuma grozījumiem, kuri paredz uzņēmuma sadalīšanu vairākos uzņēmumos, nodalot gāzes tirdzniecības un pārvades un uzglabāšanas aktivitātes. "Latvijas gāze" gan uzskata, ka iecerētais uzņēmuma sadalīšanas termiņš esot pārāk īss un var izraisīt asas domstarpības ar "Latvijas gāzes" akcionāriem.
"Diezgan utopiski ir domāt, ka varam realizēt jaunatdalīto uzņēmumu, kurā būs pārvade un uzglabāšana, deviņos mēnešos, kur pie tam trīs mēnešus valsts grib domāt, vai tā šo uzņēmumu pirks vai nepirks. Apgalvojums, ka mēs varētu sākt sarunas ātrāk, ir diezgan jocīgs, jo tie, kas ir dzīvē kaut ko pārdevuši, biznesā saprot, ka sarunām jānotiek ar konkrētu pircēju, un neviens konkrēts pircējs nebūs, pirms valsts nebūs pateikusi pati jā vai nē," iepriekš norādīja "Latvijas gāzes" vadītājs Aigars Kalvītis.
Savukārt ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība) iepriekš atzina: lai arī termiņi ir saspringti, tomēr sadalīšana ir iespējama līdz 2017.gadam. Viņa arī norādīja uz "Latvijas gāzes" centieniem vilcināt procesu.
Arī nozares eksperti atzīmē, ka "Latvijas gāze" nav īsti gatava tirgū jau drīzumā gaidāmajām pārmaiņām un cenšas novilcināt laiku. Lai gan vārdos uzņēmuma vadītāji atzīst, ka tirgus būs jāatver, izskan vairāki iebildumi, kuros nereti saklausāmas pat pretrunas.
Piemēram, par spīti apgalvojumam, ka salīdzinoši nelielajā Latvijas tirgū nav gaidāma liela konkurence, uzņēmums vienlaikus ļoti spītīgi aizstāv savas tiesības būt monopolistam līdz pat 2017.gada aprīlim, tādā veidā netieši signalizējot, ka tam tomēr ir pamats baidīties no konkurences spiediena, ko var radīt, piemēram, Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes terminālis.
Tāpat iespējamo pretrunu netrūkst arī kompānijas apgalvojumos par Inčukalna sašķidrinātās dabasgāzes krātuves – lai gan daudzi eksperti uzsver, ka tieši krātuve ir Latvijas visnozīmīgākais gāzes sistēmas aktīvs, "Latvijas gāze" norāda, ka šobrīd lielas tirgus dalībnieku intereses par krātuves pakalpojumiem neesot un tā nebūšot arī pēc gāzes tirgus atvēršanas, jo krātuves pakalpojumi esot pārāk dārgi.
Šos izteikumus tomēr nevilcinājās apstrīdēt ne kaimiņvalsts Lietuvas enerģētikas ministrs Roks Masulis, ne arī Latvijas energokompānija "Latvenergo", kas atgādina – tās lūgumi uzglabāt pašas nopirkto gāzi Inčukalna krātuvē līdz šim ir tikuši noraidīti. No "Latvijas gāzes" arī ir izskanējušas bažas par to, ka tirgus dalībniekiem nebūšot intereses nodrošināt nepieciešamos gāzes uzkrājumus dabasgāzes krātuvē.
