Cik liels ir sabiedrības atbalsts šajā punkta pielikšanas brīdī? SKDS vadītājs, sociologs Arnis Kaktiņš, kura pētījumu firma regulāri seko līdzi sabiedrības attieksmei saistībā ar eiro ieviešanu, intervijā Latvijas Radio stāsta, ka pēdējā aptauja (tā veikta jūnija vidū) uzrāda – lielākā daļa Latvija iedzīvotāju eiro tomēr neatbalsta: par eiro ir 22% aptaujāto, 21% ir neitrāla attieksme, bet 53% neatbalsta valdības soli. Dinamikā pēdējā pusgada laikā īpašu pārmaiņu nav.
Taču, ja aptaujās uzdod striktus jautājumus – par vai pret, nepiedāvājot pozīciju par neitralitāti, tad piekrišana ir lielāka, taču: lai kā arī nemērītu, nekad par nav bijis vairākums.
Kaktiņš norāda, ka zināmā mērā no valdības un Latvijas Bankas puses ir manāmi centieni skaidrot eiro ieviešanas procesu un nozīmību, tomēr līdz šim redzamus panākumus šie pūliņi sabiedriskās domas ietekmēšanā nav nesuši. „Šis lēmums, kas šodien tiks pieņemts – es arī domāju, ka, visdrīzāk, tiks pieņemts, es īsti neredzu iemeslu, kāpēc Eiropa pēdējā brīdī mūs izspļautu laukā -, nedomāju, ka pēc tam valdībai iedzīvotāju pārliecināšana par labu eiro būs kritiski svarīgs jautājums. Šķiet, ka viens no iemesliem kampaņas sākšanai bija tas, ka diezgan nospiedošais negatīvais sabiedriskās domas fons varēja būt viens no faktoriem lēmuma pieņēmējiem, kas svaru kausus varētu pārsvērt negatīvā virzienā. Kad Eiropa būs visus lēmumus pieņēmusi, es domāju – mūsu varasvīri visdrīzāk atslābs. Protams, pāri paliks tehniskā daļa – skaidrot reālo procesu, tas ir ļoti būtiski, bet vai tālāka pārliecināšana par solītajiem labumiem turpināsies – es neticu.”
Kaktiņš norāda, ka pat finanšu ministrs ir izteicies – īstenībā cenas kāps, bet ne jau eiro būs pie vainas. „Ir dots diezgan stingrs signāls, ka eiro te nekādus brīnumus neatnesīs, un šādā kontekstā tērēt milzīgu naudu, lai celtu aptauju datus un pēc tam panāktu milzīgu cilvēku vilšanos – tas nav gudri un prātīgi.”
Taču Kaktiņš domā, ka daudz lielāka problēma ir „dziļā, briesmīgā uzticības krīzes bedre, kurā mēs te gadu gadiem jau guļam attiecībā pret varu”. Saeimai uzticas 17% iedzīvotāju – tas ir maz. Ministru kabinetam uzticas 25%. Ja ir šāda krīze, „ir grūti pārdot idejas”. Uzticēšanās faktors kopumā jau ilgstoši Latvijā traucē varai pārvaldīt valsti un ieviest reformas.
Jau vēstīts, ka galīgais lēmums par Latvijas uzaicināšanu iestāties eiro zonā ir gaidāms otrdien, 9.jūlijā, Eiropas Savienības finanšu ministru sanāksmē.
ES finanšu ministri balsojot pieņems galīgo lēmumu par Latvijas uzaicināšanu eirozonā, un balsojuma rezultātu preses konferencē darīs zināmu premjerministrs Valdis Dombrovskis un finanšu ministrs Andris Vilks. Šai preses konferencei būs iespēja sekot līdzi arī tiešraidē "http://video.consilium.europa.eu/webcast.aspx?ticket=775-979-13151".
Savukārt plkst.14.30 pēc Latvijas laika varēs vērot ES monetāro lietu komisāra Oli Rēna oficiālo paziņojumu - "http://www.consilium.europa.eu/homepage?lang=en".
Bet Latvijas Televīzijas (LTV) Ziņu dienests otrdien veidos raidījuma "100.pants" speciālizlaidumu, raidījums ēterā būs otrdien pulksten 21.30.
"100.panta" speciālizlaidumā žurnālists Jānis Geste Briselē apkopos aktualitātes par Latvijas uzņemšanu eirozonā, kā arī uz sarunu aicinās premjeru Valdi Dombrovski, finanšu ministru Andri Vilku, Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču un Latvijas pārstāvjus Eiroparlamentā.
Savukārt studijā Rīgā žurnālists Gundars Rēders šo notikumu apspriedīs ar ekonomistiem, uzņēmējiem un citiem sabiedrības pārstāvjiem, kā nodrošināt eiro ieviešanu.
Latvija plāno ieviest eiro no 2014.gada 1.janvāra.
