SM: Ostās martā kravu pieaugums; kara ietekme gaidāma turpmākajos mēnešos

Latvijas lielajās ostās martā turpināja palielināties pārkrauto kravu apjoms un pieaugums vērojams gandrīz visās kravu grupās, liecina Satiksmes ministrijas (SM) apkopotie operatīvie dati.

Gada pirmajos trīs mēnešos kopumā ostās pārkrauti 12,32 miljoni tonnu kravu, kas ir par 10,5% vairāk nekā pērn pirmajā ceturksnī. Martā pārkrauti 4,64 miljoni tonnu kravu, un tas savukārt ir par 1,06 miljoniem tonnu vairāk nekā februārī.

Ministrijā secināja, ka kravu apgrozījumu ostās martā vēl būtiski neietekmēja Krievijas sāktais karš Ukrainā un tā rezultātā pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktās starptautiskās sankcijas, taču prognozējams, ka turpmāk šis faktors atstās nozīmīgu iespaidu uz ostu darbu.

Izmaiņas notikušas kravu izcelsmes valstīs, kā arī dažādu kravu veidu dinamikā.

Martā lielajās ostās pārkrauti 1,07 miljoni tonnu akmeņogļu. Tas ir pieaugums, salīdzinot ar pagājušo gadu – par 12 reizēm vairāk. Tas ir arī par 61% vairāk nekā februārī. Šajā kravu veidā līdere martā bija Rīgas brīvosta, kas pārkrāva 541,9 tūkstošus tonnu akmeņogļu, kam seko Ventspils osta ar 527,8 tūkstošiem tonnu pārkrautu akmeņogļu. Liepājas ostā martā savukārt pārkrautas 6,5 tonnas ogļu, informēja Satiksmes ministrijā.

Komentējot naftas produktu un ogļu kravu apgrozījumu ostās, satiksmes ministrs Tālis Linkaits ("Konservatīvie") atzīmēja, ka Eiropas Savienības noteiktais importa ierobežojums Krievijas izcelsmes oglēm un citiem cietajiem fosilajiem kurināmajiem ietekmi uz tranzīta nozari radīs turpmākajos mēnešos. Kamēr sankcijas nav skārušas naftas produktu eksportu no Krievijas, būtiska ietekme šajā ziņā vēl nav gaidāma.

Pieaugums martā attiecībā pret februāri bija arī naftas produktu kravām – lielajās ostās kopumā pārkrauti 776,5 tūkstoši tonnu naftas produktu, kas ir par 53% vairāk nekā februārī. Tas gan ir par 270 tūkstošiem tonnu jeb 26% mazāk nekā pagājušajā gadā.

Ģenerālkravu segmentā šogad gada pirmajā ceturksnī pieaugums pret pagājušā gada šādu pat periodu ir 9,9%, tajā skaitā konteinerkravas pārkrautas par 6,9% vairāk, bet ro-ro kravu grupā pieaugums ir 17,9%. Kokmateriāli šogad pārkrauti par 4,6% vairāk, bet metāli par 30% mazāk.

Dzelzceļa kravu pārvadājumi gada pirmajos trīs mēnešos attiecībā pret 2021. gadu palielinājušies par 13,2% – pārvadāti kopumā 6,8 miljoni tonnu kravu, trešdaļa no šīm kravām veido eksporta pārvadājumi. Martā izmaiņas vērojamas kravu izcelsmes valstīs – par

71% samazinājušās kravas no Ukrainas, par 33% no Baltkrievijas,

savukārt kravu apjoms no Kazahstānas pieaudzis par 54% attiecībā pret februāri.

Rīgas brīvostā gada pirmajā ceturksnī pārkrauti 5,78 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,1% vairāk nekā 2021. gada pirmajos trīs mēnešos. Martā kopumā pārkrauti 2,26 miljoni tonnu kravu, par 15% vairāk nekā iepriekšējā gada šajā pašā mēnesī.

Satiksmes ministrijā norādīja, ka aizvadītais mēnesis Rīgas brīvostā bija īpaši veiksmīgs konteinerpārvadājumiem – ostā ienāca 40 konteineru līnijkuģi, pārvedot gandrīz pusmiljonu tonnu konteinerizēto kravu – tas ir lielākais mēneša apjoms pēdējo divu gadu laikā un mēneša rekorda atkārtojums. Salīdzinājumā ar februāri pieaugusi arī kopējā kokmateriālu plūsma, pārsniedzot pusmiljona tonnu rādītāju un nedaudz palielinājās labības kravu sūtījumi.

Ventspils brīvostā strādājošie termināļi martā pārkrāva 1,6 miljonus tonnu kravu, kas ir par 21,7% vairāk nekā pagājušā gada martā. 2022. gada 1. ceturksnī kopā pārkrauti 3,96 miljoni tonnu, kas ir par 10,6% vairāk nekā 2021. gada attiecīgajā periodā. Šis ceturksnis parāda pirmos kravu diversifikācijas politikas rezultātus, meklējot iespējas aizstāt pirms diviem gadiem zaudētos Krievijas akmeņogļu apjomus – beramkravu segmentā pieaugums pirmajā ceturksnī ir par 157%. Atbilstoši prognozēm samazinājies lejamkravu apjoms – mīnus 31% salīdzinājumā ar pagājušo gadu.  Tikmēr pozitīvi rezultāti ir ģenerālkravām – palielinājums par 14%, norādīja ministrijā.

Liepājas ostā gada pirmajos trīs mēnešos pārkrauti 2,04 miljoni tonnu kravu, un tas ir pieaugums par 30,7% attiecībā pret pagājušā gada pirmo ceturksni. Būtiskākais pieaugums bijis konteinerkravām – tās Liepājā pārkrautas par 2,3 reizēm vairāk nekā pagājušajā gadā. Savukārt labību Liepājas osta šogad pārkrāva par 61% vairāk nekā pērn – kopumā 930 tūkstošus tonnu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt