Skultes sašķidrinātās gāzes termināli varētu attīstīt Dienvidkorejas kompānija «Kogas»

Skultes ostā iecerētā sašķidrinātās dabasgāzes (SDG jeb angļu valodā LNG – liquefied natural gas) termināļa projektam atrasts iespējamais stratēģiskais partneris – tā esot Dienvidkorejas valstij piederošā kompānija "Korea Gas Corporation" ("Kogas"), kas ir viens no vadošajiem sašķidrinātās gāzes importētājiem pasaulē. Vienošanos ar potenciālo stratēģisko partneri paredzēts panākt oktobra otrajā pusē, kad vizītē uz Dienvidkoreju dosies Ekonomikas ministrijas (EM) delegācija, kurā būšot arī Skultes SDG termināļa projekta virzītāji – AS "Skulte LNG Terminal" pārstāvji.

ĪSUMĀ:

Dos "diplomātisku zaļo gaismu"

Par "Korea Gas Corporation" 

"Korea Gas Corporation" ("Kogas") ir Dienvidkorejas valsts kompānija, kas ir izveidota 1983.gadā, tā ir pasaulē lielākā sašķidrinātās gāzes importētāja, kas nodrošina sašķidrinātās gāzes piegādes valstij. Kompānija operē četrus SDG termināļus un gāzesvadu tīklu visā pasaulē, tā arī būvē un operē SDG termināļus un dabasgāzes vadu tīklus, ražo un piegādā dabasgāzi, nodarbojas arī ar pētniecību un citām saistītām jomām.  

Avots: "Kogas" mājaslapa

AS "Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons sarunā ar portālu LSM.lv norādīja, ka "Skulte LNG Terminal" pārstāvji līdz šim tikušies ar vairākiem dažādu valstu uzņēmumiem, kas izrādījuši interesi attīstīt projektu – Skultes ostā uzbūvēt termināli.

 

Kopējās investīcijas projektā aplēstas 90 miljonu eiro apmērā, tostarp 60 miljoni eiro plānoti paša termināļa uzbūvei Rīgas jūras līcī apmēram 2,5 kilometru attālumā no krasta, bet 20 miljoni eiro - nepilnu 40 kilometru garā gāzes cauruļvada izbūvei no Skultes ostas līdz Inčukalna pazemes gāzes krātuvei (PGK). Tik lielas cauruļvada būves izmaksas esot aplēsis Inčukalna PGK operators "Conexus Baltic Grid" ("Conexus"), sacīja Miķelsons, norādot, ka vēl plānota 10 miljonu eiro investīciju "rezerve", tostarp – ja cauruļvada izbūve izmaksātu dārgāk, nekā lēsts.

Miķelsons norādīja, ka projektu apņēmusies finansēt ASV komercbanka, solot aizdot uzņēmumam "Skulte LNG Terminal" 85% jeb 78 miljonus eiro ar nosacījumu, ka iekārtu piegādātājs ir no Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD valsts. Atlikušie 15% sākumposmā būtu jānodrošina piesaistītajam stratēģiskajam partnerim. 

Stratēģiskais partneris ir atrasts, vienošanās ar to ir finiša taisnē, sacīja Miķelsons, vienlaikus norādot, ka pagaidām nevar atklāt šīs kompānijas nosaukumu, jo to liedzot noslēgtais konfidencialitātes līgums. 

Ekonomikas ministra Ralfa Nemiro ("KPV LV") padomniece Beata Jonite portālam LSM.lv atzina, ka interesi investēt Skultes SDG termināļa projektā izrādījusi Dienvidkorejas valsts kompānija "Kogas".

Nemiro oktobra divdesmitajos datumos paredzētajā EM delegācijas vizītē Dienvidkorejā plāno šo jautājumu pārrunāt ar šīs valsts ekonomikas ministru. Ar šo sarunu plānots dot "diplomātisku zaļo gaismu" Dienvidkorejas kompānijas investīcijām Latvijā, teica Jonite.

No neoficiāliem, bet drošiem avotiem portālam LSM.lv zināms, ka šīs  vizītes laikā Dienvidkorejā Skultes SDG termināļa projekta virzītāji un Dienvidkorejas valstij piederošā "Kogas" plāno parakstīt nodomu protokolu, kas tostarp paredz turpmākos soļus projekta attīstībā.

Terminālis – "Kogas", cauruļvads – "Conexus"?

Par sašķidrināto gāzi:

Sašķidrinātā dabasgāze ir dabasgāzes šķidrā forma, kas tiek iegūta, atdzesējot līdz mīnus 160 grādiem pēc Celsija. Dabasgāzei ieņemot šķidru agregātstāvokli, tās tilpums samazinās apmēram 600 reizes. Šāds dabasgāzes tilpuma samazinājums sniedz iespēju ekonomiskā veidā to transportēt ar kuģiem lielos attālumos. Pasaulē lielākā sašķidrinātās dabasgāzes eksportētāja ir Katara. Austrumāzijas reģions vēsturiski ir veidojis apmēram 70% no pasaules sašķidrinātās gāzes importa tirgus.

Avots: "Skulte LNG Terminal" mājaslapa

 

Miķelsons norādīja, ka pēc vienošanās stratēģiskais partneris iegūtu "Skulte LNG Terminal" akciju kontrolpaketi. Pašlaik uzņēmuma lielākais īpašnieks ar 83% akciju kapitāla ir Nacionālā gāzes termināļa biedrība, bet 17% akciju īpašnieks ir ASV dzīvojošais uzņēmējs Pēteris Aloizs Ragaušs, kurš ir arī uzņēmuma padomes priekšsēdētājs un kurš palīdzējis organizēt vai bijis klāt vairākās Latvijas amatpersonu un politiķu vizītēs ASV saistībā ar šo projektu.

 

Viņš TV3 raidījumā "Nekā personīga" pirms gada skaidrojis, ka Skultes termināļa projektā iesaistījies, jo tam esot visas iespējas kļūt par lētāko sašķidrinātās gāzes termināli pasaulē. To nodrošinot Inčukalna PGK tuvums. Tas nozīmē, ka ostā nebūs jāveido gāzes uzglabāšanas tvertnes, bet gāzi pa tiešo varēs pumpēt Eiropā trešajā lielākajā gāzes krātuvē. Projekts došot iespēju Latvijā iegūt būtiski lētāku gāzi. Valstij tikai esot jārūpējas, lai starp gāzes piegādātājiem būtu godīga konkurence.

Uzņēmuma "Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors uzsvēra, ka saskaņā ar pašreizējiem plāniem projekta attīstītāji paši nenodarbotos ar gāzes tirdzniecību, bet nodrošinātu tam nepieciešamo infrastruktūru. Termināli Skultes ostā plāno izveidot bez valsts atbalsta, taču, pēc Miķelsona sacītā, būtu labi, ja projektā iesaistītos Latvijas valstij piederošā energokompānija "Latvenergo" vai arī valstij daļēji piederošā "Conexus". Jau iepriekš publiski izskanējis –  gāzesvada operators varētu būt "Conexus".

Miķelsons atzina, ka "Conexus" esot izrādījis interesi par cauruļvadu uz Inčukalna PGK un tiekot domāts par iespējamo "sinerģiju" ar "Conexus" – 

arī par to, vai "Conexus" pats būvētu cauruļvadu, vai arī to darītu "Skulte LNG Terminal", un "Conexus" šo infrastruktūru vēlāk atpirktu.

"Conexus" pārstāvji sākotnēji vairījās LSM.lv atbildēt, vai uzņēmums atbalsta Skultes ostā paredzēto projektu un kā tas varētu ietekmēt "Conexus" darbību, norādot – uzņēmums uzmanīgi seko līdzi tam, kas notiek sašķidrinātās dabasgāzes jomā. Pēc "Conexus" pārstāvju teiktā, Skulte tehniski ir labākā vieta Baltijas valstīs, kur būvēt šādu termināli.  

Vēlāk "Conexus" valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne portālam LSM.lv norādīja, ka iecere Baltijas jūras reģionā attīstīt SDG termināli ir atbalstāma, jo tas sekmētu enerģētisko drošību un neatkarību, kā arī veicinātu tirgus konkurenci. 

"Pirmkārt, tas paplašina izvēles iespējas sašķidrinātās dabasgāzes kravu piegādātājiem. Otrkārt, Inčukalna pazemes gāzes krātuvei tas nozīmētu dabasgāzes iesūknēšanu no dažādiem avotiem, kas ir gan enerģētiskās drošības un neatkarības jautājums, gan arī pašas krātuves pilnvērtīga izmantošana atbilstoši tās tehniskajām iespējām. Jebkurā gadījumā svarīgākais LNG terminālu attīstības kontekstā ir ievērot brīvas tirgus konkurences pamatnosacījumus," atzīmēja Kotāne.

Viņa akcentēja, ka pašlaik reģionā vienlaikus tiek runāts par trim iespējamajiem projektiem – ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā un Somijā privātie investori izrādījuši interesi attīstīt SDG termināli. "Latvijas interesēs būtu sekmēt šāda veida privāto investīciju projektu attīstību, ja tiem netiek prasīts valsts finansējums."

Detalizētas aplēses par pieslēguma vietām un tehnoloģiskajiem risinājumiem iespējamas vien tad, kad projekta attīstītāji ir pieņēmuši lēmumu par konkrēta projekta realizāciju, norādīja "Conexus" vadītāja.

Cer uz reģionālā termināļa statusu 

Kā vērtē Skultes SDG termināļa projektu?

 

  • Enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš:

Ja Skultes SDG termināļa veidošanai ir komerciāls pamatojums, nav nepieciešams valsts atbalsts, ietekmes uz vidi izvērtējums neuzrāda potenciālu būtisku kaitējumu videi – nebūtu iemesla speciāli kavēt projekta attīstību. Projekta plusi ir transportēšanas izmaksu samazinājums, ņemot vērā Inčukalna krātuves tuvumu. Tāpat arī gāzes tirgus konjunktūra pašlaik esot diezgan laba – globālajās norisēs pašlaik neesot signālu, kas liktu prognozēt gāzes sadārdzināšanos. Vienlaikus eksperts norādīja, ka risks projektam ir iespējama CO2 cenas palielināšanās.

Plašāku Āboltiņa viedokli var izlasīt šeit.

 

  • RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore Dagnija Blumberga:

Pieaugot iespējai izmantot saules un vēja radīto enerģiju, jābūt ļoti precīziem pierādījumiem, ka Latvijas energobilancē būs vajadzīga gāze. No vienas puses, Skultes SDG terminālis dotu lielāku neatkarību, nekā ir pašlaik, jo būtu dažādi piegādātāji. No otras puses – Latvija ir apņēmusies samazināt CO2 emisijas, bet gāze ir klimatam nedraudzīgs fosilais kurināmais, kuru dedzinot veidojas CO2.

Plašāku Blumbergas viedokli var izlasīt šeit.

 

 

  • Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis:

Vērtējot ieguvumus un projekta izmaksas, ieguvumu kopumā ir vairāk. Tās ir investīcijas Latvijas infrastruktūrā, kas var kalpot energoapgādei visā Baltijas jūras reģionā, bet primāri Latvijā. Tā ir pilnībā privāta iniciatīva, valsts ieguldījumi nav paredzēti. Tas būtu vēl viens, alternatīvs gāzes piegādes ceļš. Termināļa konkurētspējas priekšnosacījums varētu būt Inčukalna pazemes gāzes krātuve, kas ļaus šo objektu uzbūvēt lētāk un tehnoloģiski vienkāršāk. 

Plašāku Gunāra Valdmaņa viedokli var izlasīt šeit.

"Skulte LNG Terminal" padomes priekšsēdētājs Arnfins Unums intervijā aģentūrai LETA stāstīja, ka termināli Skultes ostā plānots uzbūvēt līdz 2024. gadam.

 

Uzņēmuma "Skulte LNG Terminal" pārstāvji, vaicāti par ieguvumiem no stacijas izbūvēšanas, LSM.lv stāstīja, ka projekts atstās būtisku pozitīvu iespaidu uz valsts ekonomiku:

  • Plānotas apmēram 50 darbavietas celtniecības laikā un vairāk nekā 20 darbavietas ekspluatācijas laikā,
  • Celtniecībai Latvijā prognozējamais investīciju apjoms ir aptuveni 50 miljoni eiro,
  • Pakalpojumu eksports paredzēts virs 10 miljoniem eiro gadā,
  • Skultes ostas apgrozījuma pieaugums par 50%-100%,
  • Projekta īstenošana ļaus gazificēt Saulkrastu, iespējams, arī Limbažu pilsētu.  

AS "Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Miķelsons atzīmēja, ka

Skultes SDG termināļa projekts pieteikts Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstam, kas paredzēts reģionālā gāzes termināļa izveidei Baltijas jūras reģionā.

Šis ES finansējums arvien nav sadalīts, ņemot vērā, ka reģiona valstīm līdz šim nav izdevies vienoties par reģionālā termināļa izveidei piemērotāko vietu. Uz ES atbalstu pretendējot arī Lietuvā, Klaipēdas ostā jau vairākus gadus strādājošais sašķidrinātās gāzes terminālis "Independence", sacīja Miķelsons, paužot pārliecību, ka Skultes SDG terminālim tā uzbūvēšanas gadījumā būtu lielākas izredzes iegūt reģionālā termināļa statusu un līdz ar to arī ES fondu atbalstu – Latvijas priekšrocība esot Inčukalna PGK tuvums, kā dēļ terminālis būtu vairākkārt lētāks.

Daļa tuvējo novadu iedzīvotāji gan ir skeptiski, bet daļa neapmierināta ar termināļa izbūvi. Uzņēmums projektu virzīs nacionālo interešu objekta statusa iegūšanai, kas būtiski atvieglotu tā realizāciju. "Skulte LNG Terminal" uzsvēra, ka līdz ar termināļa izbūvi Latvijai būtu pieeja pasaules gāzes tirgum un tātad arī lielāka neatkarība no Krievijas gāzes. 

EM pozitīvi vērtē Latvijas enerģētiskās drošības stiprināšanu

Ekonomikas ministrija (EM) uz jautājumu, vai Skultes gāzes terminālis uzskatāms par izdevīgu Latvijai, atbildēja apstiprinoši. Ministrijā norādīja, ka no enerģētikas politikas viedokļa EM raugās uz šo projektu kā uz tādu, kas stiprina Latvijas enerģētisko drošību, jo dos iespēju diversificēt energoresursu piegādes avotus un ceļus.

"Tas dotu iespēju Latvijai un visam reģionam mazināt atkarību no dominējošā dabas gāzes piegādātāja un veicinātu konkurenci nozarē, kas ilgtermiņā varētu nozīmēt arī pozitīvu ietekmi uz dabasgāzes cenām. Tādējādi tā ietekme uz kopējo enerģētikas politiku ir uzskatāma par pozitīvu," atbildēja ministrijas pārstāvji.

Ministrija esot informēta gan par projektu, gan arī par tā attīstību. Par to ir notikušas arī vairākas diskusijas, kurās ir piedalījušies ministrijas speciālisti. 

Lai gan SDG terminālis varētu veicināt gāzes patēriņu, kas savukārt rada papildu CO2 izmešus, kurus Latvija apņēmusies samazināt, EM norādīja, ka top jauns Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2030. gadam, kurā iekļauti CO2 izmešu samazināšanas soļi, Latvijā jau ražo enerģiju no atjaunojamiem resursiem, un elektrība tiekot iepirkta no Ziemeļvalstīm.

"Elektroenerģijas iepirkšana no Ziemeļvalstīm nemazina nepieciešamību nodrošināt bāzes ģenerējošo jaudu esamību Latvijas teritorijā. Šobrīd šo funkciju nodrošina dabasgāzes termoelektrostacijas. Tāpēc, pilnībā atsakoties no dabasgāzes izmantošanas, vienlaikus ir jārod alternatīvs risinājums," norādīja ministrija.

Par iespēju terminālim piešķirt nacionālo interešu objekta statusu, EM norādīja, ka projekts ir samērā agrīnā stadijā, līdz ar to tas vēl nav vērtēts un analizēts.

 

Ja ministrija saņems aicinājumu no projektu virzītājiem, tad tiks izvērtēta projekta atbilstība nacionālo interešu objekta statusam.

Lai varētu sākt projekta īstenošanu, autoriem jāizvērtē ietekmi uz vidi. Vides pārraudzības valsts birojā (VPVB) informēja, ka vispirms birojam jāizdod vērtēšanas nosacījumi. VPVB Ietekmes uz vidi novērtējumu daļas vadītāja Iveta Jēgere skaidroja, ka vēl nav saņemta visa informācija, lai nosacījumus izdotu. Savukārt novērtējuma sagatavošanai vidēji esot nepieciešami seši mēneši atkarībā no tā, cik gatavi ir paši uzņēmēji. Pēc tam paredzēta sagatavotā ziņojuma publiska apspriešana, kad savu viedokli paudīs arī valsts iestādes. Pēc priekšlikumu apkopošanas un, iespējams, labojumu izdarīšanas autori novērtējumu iesniegs VPVB, kam ir gala vārds šajā procesā.

KONTEKSTS:

Vairāk nekā desmit gadus gan politiķu, gan ekspertu vidū aktīvi apspriestas ieceres par alternatīvām gāzes piegādēm Baltijas reģionam un Somijai, un kā ātrākais ceļš alternatīvo piegāžu nodrošināšanai minēta reģionālā gāzes termināļa izveide kādā no četru valstu ostām. Gatavību līdzfinansēt šo projektu iepriekš pauda Eiropas Komisija (EK). Sākotnēji kā perspektīvākā vieta šāda termināļa izveidei minēta Rīgas osta. Galvenie argumenti par labu šai izvēlei minēts Inčukalna PGK tuvums, vēsturiski attīstītā gāzes pārvades infrastruktūra un ģeogrāfiskais novietojums.

Lai gan atbalstu reģionālā termināļa izveidei Latvijā no Baltijas valstīm solīja Lietuva, lielākās problēmas bijušas ar Igauniju. Valstīm nespējot vienoties par reģionālā termināļa atrašanās vietu, kā vidutājs pieaicināta EK. Tās noalgotie konsultanti pretēji Latvijas cerībām kā perspektīvāko termināļa celtniecības vietu rekomendēja Somu līča piekrasti Igaunijā vai Somijā. Igaunija un Somija 2014. gada beigās vienojās par divu termināļu būvniecību – lielāku Somijā un mazāku Igaunijā, kurus savienotu cauruļvads.

Tikmēr Lietuva 2014. gada beigās Klaipēdas ostā jau bija pabeigusi savu termināli – tas savu darbību uzsāka 2015. gada beigās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti