Izglītības galvenais uzdevums ir sagatavot jauniešus nākotnes darba dzīvei. Tādēļ tikpat svarīga lieta kā sekmju rādītāji ir arī tas, kas notiek pēc tam, kad absolventi aiz sevis aizver izglītības iestāžu durvis.
Statistikas dati skaidri apliecina - jo augstāka līmeņa izglītība ir iegūta, jo vieglāk pēc tam ir atrast darbu. Vienlaikus mūsdienās arvien biežāk tiek nojauktas striktās robežas starp mācību laiku un darba dzīvi un arvien vairāk tas saplūst vienā procesā vai nu pašu jauniešu izvēles dēļ, vai tādējādi veidojot mācību programmas.
Darba tirgū vieglāk augstskolu beidzējiem
Eiropas Komisijas (EK) noteiktie mērķi 2020. gadam izglītības un apmācību jomā nosaka, ka 20-34 gadu veco eiropiešu, kuri pēdējo trīs gadu laikā ir pabeiguši vidējās vai augstākajās mācību iestādes, nodarbinātības līmenim ir jāsasniedz vismaz 82%. Eiropas statistikas biroja „Eurostat” dati liecina, ka pērn nodarbināti bija 83% augstskolu beidzēji un 66% vidusskolu un profesionālo skolu beidzēji. Latvijā šie rādītāji ir labāki nekā Eiropā vidēji. Pērn trīs gadu laikā pēc diplomu saņemšanas strādāja 91% augstskolu beidzēju un 76% vidusskolu un profesionālo skolu beidzēji.
Eksperti norāda, ka labākie augstskolu beidzēju nodarbinātības rādītāji ir visai loģiski, jo šiem absolventiem ir arī plašākas darba izvēles iespējas. Ja jauniešiem ar vidējās izglītības diplomiem uz virkni amatu durvis ir slēgtas tādēļ, ka viņu izglītība neatbilst izvirzītajām prasībām, tad augstskolu beidzēji, lai uzsāktu darba gaitas, var izvēlēties sākt arī ar tādiem darbiem, kuriem viņu iegūtā kvalifikācija pat ir par augstu.
Diemžēl Latvijas dati kopējā Eiropas kontekstā visai skaidri parāda, ka uzlabojumi ir nepieciešami profesionālās izglītības jomā. Kopējā tendence Eiropas Savienībā ir, ka vidējā līmeņa profesionālo skolu beidzēju nodarbinātības dati ir ļoti tuvi augstskolu absolventu rādītājiem, bet grūtāk darbu ir atrast vispārējo vidusskolu beidzējiem, kuri nav specializējušies kādā noteiktā profesijā. Savukārt Latvijā tā nav un gan vispārējo vidusskolu, gan profesionālo skolu beidzēji darbu atrod visai līdzīgi – trīs gadu laikā pēc skolu beigšanas nodarbināti ir aptuveni 76%.
Statistikas dati arī apliecina, ka vairs nav jāzvana trauksmes zvani par tikko skolas pabeigušo nodarbinātību kā tādu. Tā kā problēma iezīmējās krīzes un pēckrīzes gados, kad darba devēji priekšroku deva darbiniekiem ar pieredzi un jaunajiem profesionāļiem atrast darbu bija visai grūti. Tagad
absolventu nodarbinātība ir atgriezusies pirmskrīzes līmenī. Izņēmums ir vien Grieķija un Itālija, kur joprojām pirmajos trīs gados pēc skolu beigšanas strādā vien nedaudz vairāk par pusi absolventu. Ne īpaši laba situācija ir vēl virknē Eiropas dienvidu valstu.
Tikmēr EK eksperti atzīst, ka nepietiekami tiek domāts par tiem jauniešiem, kuri mācības pamet un neiegūst vidējā līmeņa izglītību. Dati liecina, ka izglītības sistēmā atgriežas ļoti maza daļa šādu jauniešu un tādēļ ir daudz nopietnāk jādomā par „otrās iespējas” došanu viņiem.
Gan skolā, gan darbā
Vienlaikus eksperti uzsver, ka mūsdienās ir ļoti grūti novilkt robežu starp jauniešu mācību un darba dzīvi. Kādreiz bija ierasts, ka jaunais cilvēks mācās līdz iespējami augstākajam līmenim un tad dodas strādāt, bet tagad viss notiek pamīšus. Turklāt runa vairs nav tikai par studentu vidē izplatīto piepelnīšanos ar nepilna laika vai vasaras darbiem.
Tagad jau visai bieži ir ierasts, ka jaunieši pēc skolas izmēģina vairākus darbus, saprot, kas patīk vai nepatīk, un tikai tad var doties iegūt augstāka līmeņa izglītību jau praksē izvēlētajā profesijā.
Tāpat studenti arvien biežāk nevis piepelnās ar mazkvalificētiem darbiņiem, bet apzināti veido savu karjeru izvēlētajā profesijā paralēli studijām.
Savukārt eksperti norāda uz to, ka arī mācību iestādes arvien vairāk sāk veidot mācību programmas, paralēli teorijas apguvei iekļaujot praktisku sadarbību ar konkrētās nozares uzņēmumiem. Turklāt tas var izpausties gan kā prakses darbs, gan jau mācības reālā darba vidē.
Šāds mācību virziens Eiropā kļūst arvien populārāks. Pašlaik pirmrindnieču godā ir Ungārija, Nīderlande, Somija un Zviedrija, kurās starp profesionālo skolu un augstskolu beidzējiem bez mācību laikā gūtas praktiskas darba pieredzes ir mazāk par 10%, liecina ES darbaspēka apsekojuma dati. Latvijā pašlaik praktiskās darba pieredzes apguve mācību laikā populārāka ir augstākās izglītības līmenī, jo augstskolu beidzēju vidū īpatsvars bez praktiskas darba pieredzes ir ap 20%, citu mācību iestāžu beidzēju vidū – lielāks.
